Audžuģimenes ik gadus bērnu namiem atdod ap 80 adoptētu bērnu

0 komentāri

Ik gadu ap 80 audžubērniem Latvijā saņem kārtējo dzīves traumu, jo tiek atdoti atpakaļ bērnu namiem – audžuģimenes no viņiem atsakās. Speciālisti norāda, ka audzināt svešu bērnu nav tas pats, kas savējo un audžuģimenes sastopas ar grūtībām, kam nav gatavas.

Kas nepieciešams, lai ģimenēs pieņemtie bērni netiktu traumēti atkal un audžuģimenes tos varētu uzaudzināt, skaidro LNT Ziņas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Bērna ienākšana audžuģimenē nav viegla ne bērnam, ne arī audžuvecākiem. Kaut arī audžuģimenēm netrūkst labu nodomu, bieži vien tās ir pārvērtējušas savus spējus uzņemt audžubērnu.  Bērnu tiesību aizsardzības centra vadītāja atzīst, ka bērnu uzvedības problēmas ir daudzās audžuģimenēs.

Bērnu tiesību aizsardzības centra vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa:
Ja ģimenei ir veiksmīga pieredze savu bērnu audzināšanā, tad reizēm ir grūti iedomāties, ka šie bērni ir ne vien ar pavisam, citu pieredzi, bet rada arī citas problēmas.

Tas ir viens no iemesliem, kas ik gadu aptuveni 80 audžuģimenēm liek bērnu vest atpakaļ uz bērnunamu. Bērnam, kurš jau cietis no  tā ir kārtējā psiholoģiskā trauma. Daudzas ģimenes saskaroties ar bērnu audzināšanas problēmām nespēj tās atrisināt un nesaņem arī atbalstu no atbildīgajām institūcijām.

Profesionālo audžuģimeņu apvienības Terēze vadītāja Ārija Martukāne:
Ir nepareizi domāt, ka audzināt svešu bērnu ir tas pats, kas audzināt savu – tās ir divas dažādas lietas, jo šiem bērni nākuši no vardarbīgām ģimenēm, kur ir gan emocionālā, gan fiziskā, gan seksuālā vardarbība.

Šodien starptautiskā konferencē audžuģimenes, bāriņtiesas un sociālo dienestu pārstāvji pārrunāja audžuģimeņu un audžubērnu savstarpējās attiecības un izmantojamās disciplinēšanas metodes.  Tāpat tika pārrunātas arī  institūciju sadarbības iespējas. Kaut arī audžuģimeņu kustība arvien vairāk attīstās un kļūst kvalitatīvāka, paši audžuvecāki norāda ka lielākā problēma ir tieši atbalsta trūkums no sociālajiem dienestiem un psihologiem un konsultantiem.

Profesionālo audžuģimeņu apvienības Terēze vadītāja Ārija Martukāne:
Tad, kad mēs analizējam kāpēc ļoti labas audžuģimenes aiziet prom, tad redzam, ka trūkst atbalsta, ir izdegšana, problēmu situācijās ģimene paliek viena un viņiem nav ne speciālistu, ne kur griezties.

Tomēr netrūkst arī pozitīvu piemēru. Daces ģimenē līdzās 6 pašas bērniem aug arī 5 audžubērni.

Audžumamma Dace:
Neteikšu, ka esam saskārušies ar īpašām grūtībām. Man ir arī bērniņš ar speciālām vajadzībām, bet bariņā un ir arī lauku sēta, saimniecība ar slaucamām govīm un rukšiem, katram ir savs darbiņš darāma.

Latvijā jāveicina izpratne par audžuģimenes lomu un iespējām uzlabot audžubērna dzīves kvalitāti. Tai pat laikā jāturpina audžuģimeņu sociālā atbalsta un konsultatīvā programma.

Profesionālo audžuģimeņu apvienības Terēze vadītāja Ārija Martukāne:
Principā tas ir pakalpojums, jo bērna labklājības veidošana ir sadarbībā ar sociālo dienestu bāriņtiesu un audžuģimeni ir ļoti svarīgi lai šī sadarbība būtu pozitīva un atbalstoša.

Latvijā ir aptuveni 600 audžuģimenes un tajās dzīvo 1200 bērni. Audžuģimeņu apvienība cer, ka tuvākajos gados valstī izdosies samazināt bērnu skaitu bērnunamos par 60%. Tas nozīmē, ka vēl aptuveni 1000 bērni iegūs audžuvecākus.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas