Atceramies kritušos karavīrus. Tieši šajā laikā pirms 71 gada norisinājās asiņainās Ziemassvētku kaujas

0 komentāri

Latvijā piemin Otrā Pasaules kara Ziemassvētku kaujas, kas savu nosaukumu ieguvušas norises laika dēļ – 1944. gada Ziemassvētku nedēļa. Latvijai šis bija traģisks laiks, jo tās iedzīvotāji atradās abās frontes pusēs. Turklāt arī beidzoties karam, valstiskā neatkarība tā arī netika atgūta.

1944. gada cīņas tiek uzskatītas par vienām no traģiskākajām nacistiskās Vācijas okupētās Latvijas vēsturē. Šis bija laiks, kad padomju armija sāka virzīties uz Rietumiem, Kurzemē sastopot vāciešu pretestību. Liecību par Ziemassvētku kaujām gan nav saglabājies daudz – vien atsevišķas fotogrāfijas Kara muzejā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Foto

Jānis Tomaševskis, vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja pārstāvis:

Ziemassvētku kaujas bija tādas, kur notiek cīņas vairākos virzienos – Vaiņodes, Saldus, Dobeles, Džūkstes virzienā.

Šīs cīņas neizšķīra kara iznākumu, taču tās to ietekmēja gan. Berlīnes krišana pusgadu vēlāk Latvijas neatkarību gan neatgrieza, taču toreiz cerības vēl bija.

Karavīri, protams, meklēja kaut ko pozitīvu, kāpēc viņi devās cīņās. Lielai daļai tā bija doma par brīvu Latviju.

Ziemassvētku kauju lieciniece ir Lestenes baznīca. Tās fasāde joprojām ir ložu sacaurumota, un tās sienās 1944. gada Ziemassvētku vakarā mācītājs un virsleitnants Verners Voitkus saviem karavīriem noturēja Ziemassvētku dievkalpojumu.

Kopumā Kurzemē pretējās frontes pusēs karoja ap 15 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Lai pieminētu kaujas un abās pusēs kritušos, Lestenes baznīcā 23. decembrī tika noturēts īpašs dievkalpojums.

Ziemassvētku kauju piemiņā aizritēs turpmākās nedēļas. Tās risinājās līdz pat 10. janvārim.

Video

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas