Ārvalstu investori satraukti par jaunu likumu, kas ļaušot pašvaldībām izrēķināties ar netīkamiem uzņēmējiem

0 komentāri

Saeima pagājušonedēļ negaidīti pieņēma likumu, kas dod pašvaldībām tiesības pašām noteikt, cik lielas nodokļu atlaides pienāksies uzņēmumiem, kas strādā to teritorijā esošās speciālajās ekonomiskajās zonās vai brīvostās. Tas izraisījis satraukumu vairākās ministrijās un Ārvalstu investoru padomē – uzņēmēji baidās, ka jaunais likums ļaus novadu mēriem viņus dalīt ”pēc deguniem”, sev netīkamos sodot ar lielākiem nodokļiem.

Jauni spēles noteikumi

Uzņēmumi, kas strādā kādā no Latvijā izveidotajām speciālajām ekonomiskajām zonām vai brīvostām, pašlaik var saņemt iespaidīgas nodokļu atlaides – 80% no Nekustamā īpašuma vai ienākumu nodokļiem. Tādēļ likuma izmaiņas, ko Saeima pieņēma pavasara sesijas pēdējā sēdē, radījušas viņiem bažas par nākotni. Tās dod pašvaldībām tiesības pēc pašu izdomātiem kritērijiem šo atlaidi samazināt pat astoņas reizes, līdz 10%.

”Investori ir nākuši paļaujoties uz prognozējamu uzņēmējdarbības vidi, ir slēguši līgumus uz 25 līdz 40 gadiem. Un tagad vienā dienā tiek mainīti spēles noteikumi,” sūrojas Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Izrēķināšanās ierocis

Šie grozījumi Saeimā nonāca neilgi pirms izšķirošā trešā lasījuma, un pret tiem iebilda ne tikai ārvalstu investori, bet arī Finanšu un Ekonomikas ministrijas. Ekonomikas ministrijā norāda uz risku, ka jauno kārtību pašvaldības varētu izmantot ļaunprātīgi, dalot investorus pēc neobjektīviem kritērijiem.

”Zinot kāda notiek uzņēmēju cīņa tajā pašā Ventspilī, es pat nebrīnīšos, ja, kā runā kuluāros paši uzņēmēji, tas ir līdzeklis kā izrēķināties ar nepaklausīgajiem. Gan Rīgā, gan arī Ventspilī šādi nepaklausīgie uzņēmēji,” norāda ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.

Ventspils tranzītbiznesa cīņu epicentrā bieži esošais Ventspils naftas termināls ir nobažījies, ka tieši tas būs pirmais uzņēmums, kas pēc jaunās kārtības kritīs pašvaldības nežēlastībā. Uzņēmuma ģenerāldirektors Larss Panclafs pieļauj, ka jaunais likums Latviju var ievilkt kārtējā tiesvedībā.

”Es nebūtu pārsteigts, ja šis likums vispirmām kārtām tiktu piemērots Ventspilī un pret mums. Ja mēs jutīsim, ka mūsu kā investoru tiesības ir pārkāptas, mēs izmantosim visus iespējamos ceļus aizstāvībai,” brīdina Panclafs.

Cer uz prezidentu

Saeimā šos likuma grozījumus iesniedza deputāts Jānis Vucāns, kurš pārstāv Zaļo un zemnieku savienībā ietilpstošo partiju ”Latvijai un Ventspilij”. Viņš skaidro, ka grozījumi bijuši nepieciešami, lai dotu pašvaldībām iespējas stimulēt arī brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās esošos uzņēmumus rīkoties atbildīgi, piemēram, sakopt savu apkārtni. Vucāns uzstāj, ka uzņēmēju satraukums ir nepamatots, jo grozījumi paredzot arī smalki izstrādātus kritērijus, kā panākt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem.

”Ja šie te cilvēki vai uzņēmēju grupas, kuras saka, ka viņas kāds taisās atsevišķi pa vienam ietekmēt, būtu [grozījumus] izlasījušas, tad saprastu, ka tie paredz vienādus spēles noteikumus visiem, kas darbojas vienās un tajās pašās teritorijās,” uzsver deputāts.

Pret Vucāna ierosmi iepriekš iebilda arī Finanšu ministrija. Tomēr tagad viņa partijas biedre, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jaunievedumā neko sliktu nesaskata.

”Man šķiet, ka doma dot pašvaldībai lielāku autonomiju izlemt, cik lielu nodokļu atvieglojumu dot, ir atbalstāma. Protams, ir bažas no Ārvalstu investoru padomes, ka varētu varbūt tad ”skatīties pēc deguniem”, bet es domāju, būtu jābūt ārkārtīgi aprobežotai pašvaldībai, lai pieņemtu lēmumu par mazāku atlaidi nekā tas būtu nepieciešams, lai uzņēmums strādātu,” prāto ministre.

Jaunā likuma pretinieku pēdējā cerība ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš likumu var atteikties izsludināt. Prezidenta kancelejā Tv3 Ziņām norādīja, ka lēmums par šo jautājumu vēl nav pieņemts.

Video

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas