Ārstiem pēc rezidentūras pabeigšanas reģionos liek palikt piecus gadus

2 komentāri

Medicīnas studenti un Ārstu biedrība protestē pret Veselības ministrijas uzspiesto noteikumu rezidentiem turpināt darbu reģionos, kur tie praktizējušies pēc studiju beigām. Ja tiks pieņemti plānotie grozījumi, jaunajiem ārstiem noteiktās slimnīcās būs jāstrādā vēl pieci gadi pēc rezidentūras beigām.

Saeimas komisijas sēdē pēc ministrijas, studentu un Ārstu biedrības pārstāvju tikšanās tā arī netika nonākts pie konkrētiem risinājumiem. Veselības ministrija vien solīja vēlreiz pārskatīt topošos grozījumus ārstu izglītības modelī.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pēc studentu domām, netiek ņemti vērā viņu mācību rezultāti. Par prioritāti uzskatīti tie augstskolu absolventi, kuri jau vienojušies ar kādu pašvaldību vai tās teritorijā esošu ārstniecības iestādi. Jau tagad skaidrs, ka praktizēšanās vietas ir krietni mazāk nekā topošo ārstu, kas uz tām pretendē, tādēļ daļai tas nozīmē došanos uz ārzemēm. Nenoliedzami – pārējos nebūt nevilina iespēja strādāt nomaļajos reģionos piecus gadus, par to saņemot aptuveni 500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Studenti un amatpersonas apzinās, ka jārisina problēma ar nepietiekamo ārstu skaitu nomaļākās Latvijas vietās, tomēr piespiest jaunos ārstus strādāt vienā pašvaldībā gandrīz 10 gadus neesot ētiski. Jārespektē arī studentu izvēlētā specialitāte, jo reģionos vairāk nepieciešams vispusīgs ārsts. Veselības ministrs gan sola, ka grozījumi vieni paši problēmu neatrisinās un jāpalielina ārstu algas. Viņaprāt, studentiem vajadzētu piekrist atstrādāt noteiktu laiku reģionos, ja viņi mācījušies par budžeta līdzekļiem.

Studentu pārstāvji cer turpināt dialogu ar Veselības ministriju un aizstāvēt savas intereses. Tikmēr reģionu slimnīcas piedāvā arvien vairāk materiālā atbalsta, lai piesaistītu rezidentus.

2 komentāri

TOP komentāri

  • Iedomu varā
    0

    Iedomu varā

    Virtuālā realitāte sāk ieņemt vadošo vietu uztverē un domāšanā. Diemžēl vēlmju domāšanas sekas var būt bēdīgas.
    Pieņemsim, ka 20 g.v. dāma vai jaunietis dodas studēt medicīnu, dara to 6 gadus, un tad, sadabūjot vietu rajona ambulancē "praktizējas" vēl 5 gadus. Tad, nu jau 31 gada vecumā, izpraktizējies lauku slimnīcā, noslēdz darba līgumu. Uz 5-10 gadiem. Strādā. Līguma slēgšanas brīdī viņai (85% ārstu ir sievietes) ir 31 gads, pēc 10 gadiem 41 gads.
    Ko tālāk? Te vairs jautājumu nav - rullēt līdz pensijai. Viss. Laba finansiāla dzīves pamata nav, īstas specialitātes nav, ģimenes parasti arī nav. Kuru tas interesē?
    Iznāk, ko viņu dzīves nošiverējuši sveši.
    Ir protams daļa ārstu ar pieticīgām zināšanām, kurus nekas nekrata. Uzņemšana rezidentūrā bez konkursa ir galēja muļķība un domāta ārstu pēlēkas masas vairošanai.
    Valsts apmaksāta rezidentūra - tikai izciliem studentiem vadošās Latvijas un ārzemju klīnikās. Par naudu - lai atmaksā, ja dodas uz ārzemēm! Ja strādā valstī - to atlaiž.

    03.03.2016 08:02

  • Protams
    0

    Protams

    Progress! Veselības ministrija solot kaut ko pārskatīt-nevis postīt, graut, būvēt un apvienot!

    03.03.2016 04:00

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas