Arī pēc Zolitūdes traģēdijas būvniecībā konstatē kliedzošus pārkāpumus

0 komentāri

Nesošajās konstrukcijās – nepiemērotas skrūves un lielai slodzei neparedzētas sijas. Tik kliedzoši pārkāpumi Latvijā tiek konstatēti arī gadu pēc Zolitūdes traģēdijas. Patērētāju tiesību aizstāvji pastiprināti pārbauda būvlaukumus un atklāts desmitiem neatbilstību. Vai tiešām būvniecības procesā iesaistītie nav guvuši mācības no Latvijā lielākās traģēdijas?

Nepilnīgs būvprojekts, kuru ēkas būvniecībai nemaz nav iespējams izmantot, tā vēl aizvien mēdz būt ikdiena Latvijā, atklāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa. Centrs jau gadu pastiprināti veic atbilstības pārbaudes būvobjektos.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Mums būvprojektos nereti vispār nav rakstīts kādus būvizstrādājumus jāizmanto. Un tad jautājums, ko tad tam būvniekam darīt. Tad pēc kāda principa?  Kādu dabūju, tādu likšu? Tieši tā, tad viņš nedrīkstētu ielikt nesošajās konstrukcijās skrūves, kas tam nav paredzētas. Bet citiem materiāliem, kam nav tādu obligāto nosacījumu, tad faktiski viņam ir pilnīgi brīvas rokas,” situāciju skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa.

Teju trešdaļā gadījumu būvniekiem nemaz nav deklarāciju par materiāliem, kurus viņi izmanto. Piemēram, nav rakstīts, kādu slodzi var izturēt nesošajai konstrukcijai paredzētais materiāls. Tas draud ar jaunām traģēdijām.

”Bija viens gadījums ar pārsedzēm, kas arī ir ļoti būtisks būvmateriāls, kur mēs konstatējām, ka ražotājs ir deklarējis, ka nekādā gadījumā nevar piemērots slodzi nesošajās konstrukcijās. Savukārt izplatītājs uzraksta savu deklarāciju, kur norāda, ka var izmantot,” dramatisko situāciju ieskicē Vītoliņa.

Nozares pārstāvji neslēpj, ka būvprojekti mēdz tapt steigā un tajos trūkst detalizācijas.

Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Līga Gaile: ”Šo detalizācijas pakāpi vēl aizvien mums valsts nekur īsti nenosaka. Tāpēc gadās tā, ka ir projekti, kuros iespējams dēļ tās nepietiekamās detalizācijas, nav uzrādīts kaut kas.”

Vienādi noteikumi tehniskajiem projektiem būtu risinājums. Tādus izstrādājuši un virza uz Latvijas valsts standartu paši projektētāji. Standartu lietošana gan nav obligāta, valstij uz tiem būtu jāatsaucas savos noteikumos.

”Turklāt atsevišķos gadījumos vēl aizvien notiek atsaukšanās uz padomju laika standartiem. Situācija kļūs vienkāršāka vasaras vidū, kad Latvija pilnībā pāries uz vienotajiem Eiropas standartiem, saka jaunais jaunais Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis, ”diemžēl tā situācija ir tāda, ka ļoti daudzi projekti Latvijā tiek izstrādāti atbilstoši pastāvošajiem Latvijas būvnormatīviem. Savukārt pastāvošie Latvijas būvnormatīvi ir pārņemti no bijušajām Padomju savienības prasībām. Un tā problēma ir, ka prasības attiecībā pret materiāliem, kas nāk no Eiropas, neiet kopā ar prasībām, pret projektiem, kas nāk no Padomju savienības.”

Tikmēr atbildība par neatbilstošu materiālu izmantošanu ir jāuzņemas būvniekiem.

”Es varu piekrist, tam, ko Vītoliņas kundze teica par to, ka mūsu uzņēmēji radoši, paši sastāda dokumentus jau pēc saviem ieskatiem, tas ir ārkārtīgi slikti. Dokumentu attiecībā uz materiālu ir tiesīgs sastādīt tikai un vienīgi ražotājs,” atzīst Pēteris Druķis

Visi kā viens atzīst, ka Zolitūdes traģēdija būvniecības nozari sapurinājusi, bet problēmu loks vēl aizvien ir milzīgs.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas