Āraišu ezerpils ir nobriedusi būtiskām pārmaiņām

0 komentāri

Viens latviskās identitātes simboliem – Āraišu ezerpils ir nobriedusi būtiskām pārmaiņām. Amatas novada pašvaldība, kuras teritorijā atrodas šis vēsturiski nozīmīgais objekts, šobrīd apzina iespējamos ezerpils nākotnes attīstības scenārijus.

Vēsturiski šīs vietas apbūve saistāma ar 9. līdz 10. gadsimtu. Savukārt, tas ko Āraišu ezera krastā un uz mazajām saliņām redzam mūsdienās arheoloģiskajos pētījumos balstītas kopijas, kas veidotas pagājušā gadsimta otrajā pusē. Guļbaļķu ēkas un izvietojums raksturo tobrīd šeit mītošo seno latgaļu dzīvesveidu.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem ik gadu Āraišu ezerpilī ierodas ap 30 tūkstoši cilvēku. Nav maz, bet vietējā pašvaldība, kā arī tūrisma speciālisti uzskata, ka var vairāk. Vietai jāiedod jauns ”grūdiens”.

Juridiski Āraišu muzejparks atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja bilancē. Ar piešķirtajiem līdzekļiem pietiek vien pašiem nepieciešamākajiem uzturēšanas un remontdarbiem, kā arī dažu darbinieku algošanai.

Ramata 20;05 ”Āraiši ir vieta, kur nepārtraukti ir vajadzīgs ieguldījums. Tas var veidoties par eksperimentālās arheoloģijas centru, zinātnes centru, bet tam visam apakšā ir vajadzīgs kāds finansejums vai finansējuma avots,” norāda Āraišu arheoloģiskā muzejparka vadītāja Agnese Ramata, ”tās pašas sabiedriskās tualetes, suvenīru veikaliņi. Tam nepieciešams lielāks finansējums. Muzeja ietvaros tas nav iespējams.”
Ko darīt un kā darīt – to šobrīd ar dažādu speciālistu palīdzību vēlas saprast Amatas novada domē, divu dienu garumā rīkojot kaut ko līdzīgu prāta vētrai.

Viena no versijām paredz pat muzejparka teritorijas pārņemšanu pašvaldības bilancē, lai gan par ideālāko tiek saukts variants, ja paliekot šī brīža statusā muzejs spētu piesaistīt atbalstītāju naudu kā arī Eiropas struktūrfondu līdzekļus.

”Šobrīd mēs Āraišus redzam tādus, kādus Jānis Apals rekonstruēja 1991. gadā. Šodien ir 2015.gads un jauna paaudze prasa jaunu pieeju. Viņi zina vēsturi, augsti vērtē, bet viņi prasa šodienas pieeju,” nepieciešamās izmaiņas pamato Amatas novada domes vadītāja Elita Eglīte.
Netālu esošajās Cēsis prognozē, ka pilsētas teritorijā esošo pils kompleksu šogad apmeklēs ap 60 tūkstošiem tūristu. Tas nozīmē, ka tikai katrs otrais Cēsu apmeklētājs, izlemj doties uz Āraišiem.

Vidzemes augstskolas docents Andris Klepers uzskata, ka iemesli ir divi – nepieciešams viens ir vairāk informācijas, otrkārt – tās pašas tualetes, informācijas centru un piedāvājumu, kas liktu šeit pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

”Viens apmeklētājs šobrīd tur atstāj 1,06 eiro. Tas ir maz, ja salīdzina ar citām vietām Eiropā, un arī Latvijā. Tas ir jautājums arī par vietējās sabiedrības iesaistīšanu, un vietas radīšanu kā mūsdienīgu, uz nākotni vērstu. Lai būtu tā ka – o, daudz negaidīju – bet tur ir kaut kas,” tā Andris Klepers.

Ja foruma laikā izdosies atrast veidu investīciju piesaistei, tiek prognozēts, ka pozitīvas pārmaiņas notiktu piecu gadu laikā.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas