Antropoloģe: Sabiedrība uzskata, ka alkoholiķi, bezpajumtnieki un bezdarbnieki ir paši vainīgi pie savām problēmām

1 komentārs

Dažkārt novērotas situācijas, kad uz ielas guļ cilvēks, bet pūlis traucas garām, kādam kļūst slikti transportā, bet cilvēki vienaldzīgi pagriež galvas… Vai tiešām līdzcietība mūsdienās ir zudusi? To portāls Skaties.lv vaicāja sociālantropoloģei Maijai Surskai, ētikas ekspertei Skaidrītei Lasmanei un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāvei Ingai Vītolai.

“Kopumā nevar teikt, ka mūsu sabiedrība būtu kļuvusi mazāk līdzcietīga. Drīzāk līdzcietību ietekmē tas, kādā vidē mēs atrodamies – laukos vai pilsētā, un mūsdienās aizvien vairāk cilvēku izvēlas otro variantu. Tādēļ arī var šķist, ka sabiedrība ir kļuvusi vienaldzīgāka.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Proti, pilsēta ar savu steidzīgo un haotisko ritmu cilvēkiem bieži vien liek domāt par desmit lietām vienlaikus un liek patraukties garām uz ielas guļošajiem,” norāda sociālantropoloģe Maija Surska.

Nav tā, ka mēs šos cilvēkus nepamanām, tas drīzāk ir pilsētas ritms, kas nemudina piestāt un palīdzēt, bet gan steigties tālāk.

Ētikas eksperte, Latvijas Universitāte Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane uzskata, ka līdzcietības Latvijā kopumā netrūkst, un to pierāda kaut vai labdarības akcijas, kuru laikā cilvēki saziedo prāvas summas svešiniekiem, paužot patiesu vēlmi palīdzēt citiem.

To, ka publiskās vietās cilvēki nereti nesniedz palīdzību, bet slāj garām, S. Lasmane skaidro ar zemo kultūras līmeni kopumā. “Cilvēki ir pieraduši arī, ejot pa durvīm, nepacelt acis un neievērot citus,” norāda ētikas eksperte.

Maija Surska, sociālantropoloģe:

Šeit jāņem vērā arī tas, ka bieži vien sabiedrība uzskata, ka nelaimē nonākušie, saslimušie, alkoholiķi, bez mājām vai darba palikušie ir paši vainīgi pie savām problēmām (bijuši pārāk slinki vai tml.), lai gan patiesībā tā var arī nebūt. Arī tas ir iemesls, kādēļ paejam šiem cilvēkiem garām.

Tikmēr “ātrās palīdzības” pārstāve I. Vītola saka, ka kopumā cilvēki ir atsaucīgi, un nereti tieši garāmgājēji izsauc Neatliekamas palīdzības dienestu cilvēkiem, kas sagumuši uz ielas. Taču problēma ir tajā, ka nereti cilvēki vien izsauc “ātro palīdzību” un to nesagaida, bet dodas prom. Taču ar nelaimē nonākušo cilvēku ir jāpaliek, kamēr atbrauc “ātrie”, jo viņam var palikt slikti. “Bieži vien cilvēki iet garām, un pat nepajautā nelaimē nonākušajam cilvēkam, kas atgadījies, un sauc NMPD,” stāsta I. Vītola.

“Laukus raksturo pavisam citas attiecības – sākot ar to, ka droši var iet pie kaimiņa pat pēc tāda sīkuma kā sāls, kas pilsētu dzīvokļos drīzāk būtu kas neiedomājams, un beidzot ar to, ka viens otram aizdod instrumentus un sveicina katru, kurš nāk pretim,” norāda sociālantropoloģe M. Surska.

1 komentārs

TOP komentāri

  • sprīdis
    0

    sprīdis

    būtībā ir divu veidu cilvēku tipi. labie un ne tik labies. es zināju ka labākie valsts cilvēki nāk no laukiem.

    10.06.2015 15:16

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas