Aizturēto imigrantu ēdienkarti saskaņos arī ar viņu reliģisko pārliecību

0 komentāri

Tapušas jaunas uztura normas Latvijā aizturētajiem nelegālajiem robežšķērsotājiem, un tās sagatavotas, cita starpā ievērojot arī atšķirīgos ēšanas paradumus, kādi ir dažādu reliģiju pārstāvjiem.

Līdzšinējie vadības noteikumi stājās spēkā pirms sešiem gadiem un ir novecojuši, skaidro Valsts robežsardzē, kas sagatavojusi jaunos. Par tiem valdībai jālemj jūnijā, jo saskaņā ar likumu dokumentam jāstājas spēkā 1. jūlijā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Dienas uztura normā ir iekļauta maize, siers, olas, gaļa, zivis, dārzeņi, svaigi un žāvēti augļi un daudzi citi produkti – tā paredz jaunie noteikumi par uztura normām un higiēnas, kā arī pirmās nepieciešamības precēm, kas pienākas aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā Daugavpils nonākušajiem nelegālajiem robežšķērsotājiem. Lai pabarotu aizturētos imigrantus ar veselīgu un sabalansētu uzturu, pavāru rīcībā kopumā ir 39 produkti.

Noteikumi paredz, ka jāgatavo četras dažādas maltītes: līdztekus dienas uztura pamatnormai atsevišķas normas ir grūtniecēm, hroniskiem slimniekiem un veģetāriešiem. Pienākums ievērot veģetāriešu prasības ir viens no jaunumiem un ēdienkartē tiks ņemti vērā arī produkti, ko aizturētie nelieto saskaņā ar viņu reliģisko pārliecību.

”Tās ir tās nianses, kas ir ņemtas vērā. Arī tajā skaitā iespējamās reliģiskās piederības, kuras šiem cilvēkiem ir, lai būtu lielākas iespējas mainīt šos pārtikas produktus, piemēram, atkarībā no viņu reliģiskās pārliecības,” komentēja Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks Mareks Hoņavko.

Jaunums ir arī speciālā uztura norma. Tā paredzēta gadījumos, kad aizturētos imigrantus nevar nodrošināt ar siltu ēdienu, piemēram, konvojējot no Daugavpils uz Rīgu.

Speciālajā uztura normā ir ūdens, banānu čipsi un auzu pārslu cepumi ar rozīnēm. Pēc Hoņavko norādītā, šādi produkti izvēlēti, lai nodrošinātu attiecīgu kaloriju daudzumu, bet ņemts vērā arī glabāšanas termiņš. Produkti izvēlēti, saskaņojot ar Veselības ministriju.

Izstrādājot noteikumus, robežsardze ir ņēmusi vērā daudzu ekspertu ieteikumus, tostarp starptautiskās konvencijas un direktīvas, Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas un arī padomus no grāmatām par bērnu uzturu.

Tāpat tie saskaņoti ar noteikumiem par uztura normām ieslodzītajiem, kas ir gandrīz identiski. Arī ieslodzītajiem pienākas banānu čipsi un auzu pārslu cepumi ar rozīnēm, ja nav iespējams nodrošināt siltu maltīti.  Ēdienkarte arvien tiekot aktualizēta, piemēram, izveidojot ēdienkarti ieslodzītajiem, kuri atsakās no gaļas un zivs produktiem.

Kā izrādās, noteikumi arī paredz, ka ieslodzītie ir jānodrošina pat ar diviem uzvalkiem. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure skaidro, ka tie netiek piešķirti ikdienā, bet gan reizēs, kad jādodas, piemēram, uz tiesas sēdi, vai kad ieslodzītais pabeidz skolu un viņam ir izlaiduma pasākums.

Par mazturīgajiem parūpēties tik labi neizdodas

Tomēr valsts rūpes par ieslodzītajiem, viņiem trīs reizes dienā pasniedzot siltu ēdienu un pat aizlienējot uzvalku, liek uzdot jautājumu, vai vienlīdz gādīgi tiek aprūpēti arī mazturīgie iedzīvotāji. Jo īpaši tie, kuri ir pakļauti nabadzības riskam. Un tādu ir ļoti daudz – 22%, tātad – katrs piektais.

Labklājības ministrija nenoliedz, ka valsts ar to netiek galā, un arī tiesībsargs Juris Jansons ir noskaņots kritiski par to, kā valdībai tas izdodas.

”Mēs varam risināt daudz un dažādas problēmas, bet nabadzība ir pamatu pamats. Un, ja kāds stāsta par to, ka ziniet, mēs ejam uz ilgtspējīgu attīstītu valsti un tā tālāk, tad bez izglītības – pieejamas, kvalitatīvas, konkurētspējīgas -, bez kvalitatīvas, pieejamas valsts veselības aprūpes sistēmas un bez sakārtotas sociālās sistēmas – ar to es domāju arī nodarbinātību un tā tālāk, tiesības uz taisnīgu atalgojumu, tiesības uz sociālo drošību -, valsts nav ilgtspējīga. Faktiski Latvija tādā vidējā termiņā vai ilgtermiņā ir diezgan uz bankrota robežas,” skarbs ir Jansons.

Lai gan Latvijai ir jāatskaitās starptautiskajām organizācijām, kā valsts nodrošina sociālo aizsardzību, tiesībsargs skaidro, ka šajā jomā valstīm tiek dota rīcības brīvība, kādā apmērā izrādīt rūpes par mazturīgajiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijai lielā mērā izdodas izvairīties no starptautiskas tiesvedības par nepietiekamu sociālo aizsardzību. Turpretī krietni vairāk sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir par apstākļiem cietumos.

Šajā jomā tiesa kopumā pasludinājusi deviņus spriedumus, un Latvija zaudējusi septiņos no tiem, kompensācijās samaksājot teju 40 000 eiro no nodokļu maksātāju naudas. Papildu tam vienā lietā panākts mierizlīgums, par ko no valsts budžeta samaksāti 4500 eiro. Savukārt vēl 22 lietās sūdzības noraidītas.

Tikmēr jau kopš ekonomiskās krīzes laika tiek spriests par minimālā ienākuma līmeņa ieviešanu, kas liktu paaugstināt pensijas un pabalstus iedzīvotājiem, kuru ienākumi nesasniedz to. Koncepcija par minimālā ienākuma līmeni ir pieņemta, bet, lai to ieviestu, trūkst naudas – saskaņā ar aplēsēm gadā tas prasītu teju 23 miljonus eiro.

Joprojām spēkā ir garantētā minimālā ienākuma līmenis. Vienam cilvēkam mēnesī tie ir 49,8 eiro. Tas ir aptuveni piecas reizes mazāk, salīdzinot, cik mēnesī izmaksā aizturētā imigranta ēdināšana vien, kas ir 234 eiro, un pat 16 reizes mazāk par viena ieslodzītā uzturēšanas kopējām izmaksām, kas ir 810 eiro mēnesī.

Video: Ko paredzēs jaunās aizturēto imigrantu uztura normas?

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas