Aizkustinoši: brīvprātīgie Latvijā veido audiogrāmatas neredzīgiem sirmgalvjiem

2 komentāri

“Es zinu, cik ļoti tas ir viņiem nepieciešams. Jūtu, ka tas ir labs darbs. Mēs esam vienīgā organizācija, kas to dara,” tā par savu nodarbošanos stāsta neredzīgo grāmatu ielasītāja Laura Tālberga. Viņa ir viena no brīvprātīgajiem, kas nodrošina to, lai neredzīgie varētu klausīties audiogrāmatas.

Realitāte ir tāda, ka joprojām, tikai pateicoties brīvprātīgo darbam, Latvijā top audiogrāmatu ieraksti Neredzīgo bibliotēkā. Krīzes laikā finansējums šim nolūkam tika samazināts, un kopš tā laika nekas nav mainījies.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Piemēram, Daiļa Lūka vecmāmiņa pēdējos divus gadus klausās tikai audiogrāmatas, jo ļoti slikti redz. Tāpēc mazdēls regulāri apmeklē Neredzīgo bibliotēku – viņa vecmamma dzīvo Tukumā un ir vecākā bibliotēkas lasītāja – Mildas kundze šogad svinējusi 100. dzimšanas dienu.

Foto!

Dailis Lūks, Neredzīgo bibliotēkas lasītājas mazdēls:

Viņa agrāk strādāja par skolotāju, tāpēc viņu interesē jaunās grāmatas, kas parādās. Liels paldies jāsaka cilvēkiem, kas tās ierunā, jo, kā saprotu, budžeta līdzekļi tam nav pienācīgi izdalīti. Taču šie cilvēki, kam ar redzi ir problēmas, nevar aiziet uz grāmatnīcu un iegādāties lasāmvielu. Jāsaka liels paldies darbiniekiem!

Savukārt Laura Tālberga audiogrāmatas sāka ielasīt kā brīvprātīgā pirms trim gadiem, bet pirms gada viņai bibliotēkā piedāvāja Komplektēšanas un apstrādes nodaļas vadītājas amatu. Viņas pienākumos ir jauno grāmatu iegādāšana. Tagad Laura ielasa grāmatas vidēji 2 stundas nedēļā.

Pašlaik bibliotēkā ir 12 grāmatu ielasītāji. 2009. gadā bibliotēkā likvidēja diktoru štata vietas, savukārt ar brīvprātīgajiem bijis dažādi – viena daļa no viņiem ir diezgan ātri pazuduši, bet ir arī tādi, kuri turpina ielasīt visus šos sešus gadus.


Aivars Lācis, Neredzīgo bibliotēkas direktora vietnieks:

Citi brauca pat no samērā tālām vietām, citi iesāka, atstāja pusē, pazuda, vēl grāmata bija jāmeklē rokā. Taču interesantākais ir tas, ka kādi 4-5 cilvēki brauc joprojām, atrod tam laiku.

Vidēji gadā šobrīd iznāk 40 jaunas audiogrāmatas. Šādu grāmatu ierakstīšanas process ir diezgan lēns. Stundā var ielasīt aptuveni 20 lappuses. Vidēji biezas grāmatas garums ir ap 10–15 stundām.

Lai noturētu brīvprātīgos, bibliotēkas vadība atradusi iespēju maksāt par ielasīšanu. Šie līdzekļi atvēlēti no bibliotēkas budžeta, taču tie nav lieli. Tāpēc bibliotēkas vadība cer, ka Kultūras ministrija atradīs iespēju atjaunot vismaz trīs grāmatu ielasītāju štata vietas.

Video!

2 komentāri

TOP komentāri

  • Pūce
    0

    Pūce

    Papētot, kas notiek audiogrāmatu nozarē var teikt, ka tās Latvijā pamazām sāk palikt populāras, kamēr ārzemēs gāž kalnus. Gluži tāpat kā ar naratoriem (grāmatu ierunātājiem). Ehh.. gribētos, lai pēc iespējas ātrāk arī LV grāmatu ierunātāji paliek par pieprasītu vakanci.. http://www.audiogramatas.lv/2016/02/pieprasijums-pec-audio-gramatu.html

    16.02.2016 17:55

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas