Aculiecinieku stāsti un redzētais par 4. maija notikumiem pirms 25 gadiem

0 komentāri

4. maijā pirms 25 gadiem tā laika Augstākā Padome pieņēma vēsturisko deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Toreiz tūkstošiem cilvēku ar trīcošu sirdi klausījās radio tiešraidi, balsis skaitīja līdzi pa vienai un ar sajūsmu sagaidīja deputātus Jēkaba ielā. LNT Top10 tikās ar tiem, kas to visu ne tikai var izstāstīt, bet pat parādīt. Kāds bija 4. maijs ar to cilvēku acīm, kas to fotografēja, filmēja un pierakstīja?

80. gadu beigās pārmaiņas Latvijā bija daļa no kopējā procesa Austrumeiropā, kas beidzās ar Padomju Savienības sabrukumu un dzelzs priekškara krišanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Gads pirms neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Darbaļaužu parādē Daugavmalā Latvijas Sociālistiskās padomju republikas karogi mijas ar sarkanbaltsarkanajiem. Otrie gan ir mazākumā.

Taču, pienākot 1990. gada Augstākās Padomes vēlēšanām, uzvaru guva neatkarību atbalstošā Latvijas Tautas Fronte, kas vēlāk izvirzīja balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Abās pārējās Baltijas republikās, Lietuvā un Igaunijā, vēlēšanas bija noturējuši agrāk un agrāk arī balsojuši par savu neatkarību. Tagad kārta bija Latvijai. Ints Kalniņš atceras, ka, lai arī pastāvējušas nelielas bažas, matemātika liecināja, ka balsīm vajadzēja pietikt. Mediji un tauta, sāka piepildīt Vecrīgu.

Fotogrāfs Ints Kalniņš
Es domāju, ka tāds skaits filmējošo un fotografējošo mediju, kāds bija 1990. gada 4. maijā, šajā namā vairs nav bijis un nezinu vai vēl būs,” atminas Ints Kalniņš.

”Es saprotu, ka Kārlis [Kārlis Streips – red.] jau te palīdzēja, jo bez tiem palīgiem jau bija grūti tā ”ielēkt”,” stāsta Kalniņš.

Savukārt Streips atklāj, ka viņa uzdevums tajā dienā bija sēdēt ar ārvalstu žurnālistiem un tulkot. Precīzu skaitli noteikt nav iespējams, taču tiek lēsts, ka klātienē, kā arī uzturot kontaktus telefoniski, notikumu attīstībai Rīgā sekoja līdz tūkstotim mediju pārstāvju. Liela daļa no tiem – Maskavā akreditētie ārvalstu žurnālisti, kas ziņoja par pārmaiņām Padomju blokā.
”Es domāju, ka Rietumu prese, ātrāk nekā Rietumu politiķi saprata, kādi vēji šeit pūš, un tad, kad pienāca balsojums, (nupat bija notikušas AP vēlēšanas), LTF guva uzvaru…,” tā laika notikumus skaidro Streips, ”Rietumu žurnālistiem tas bija tāds Dāvids-Goliāts cīņa, – mazā Latvija kaut ko dara pret milzīgo Padomju Savienību. Tā tas arī tika traktēts, un viņiem tas vienkārši bija interesanti.”

Vietējā līmenī notiekošo Augstākajā Padomē dokumentēja Rīgas kinostudija, translēja valsts televīzija un radio, dažu laikrakstu fotogrāfi, kuru rīcībā bija profesionālā tehnika.

Taču tikpat vērtīgi un interesanti ir amatieru video. Kā šis, kuru atrodoties uz viena no dekoratīvajiem metāla stabiem, uzņēma toreiz Vides aizsardzības kluba pārstāvis Ingvars Leitis. ”Vides Aizsardzības klubam bija tāda video sekcija. Tāds nosaukums bija! Jānis Rožkalns Amerikā bija sadabūjis naudu kamerai, kas toreiz maksāja milzīgu naudu, nezin ko par to varēja nopirkt. Tad es arī ar viņu rīkojos.”
Ārvalstu mediji galvenokārt izmantoja savu korespondentu video un fotomateriālus. Tie, kuriem tādu nebija, meklēja ceļus arī pēc amatieru kopijām.

Piemēram, daļa šo videomateriālu nonāca Amerikas Savienotajās Valstīs. Savukārt fotogrāfs Ints Kalniņš sadarbojās ar Somijas ziņu aģentūru: ”Toreiz biju pietaupījis kādas 10 filmas ar deficīto Kodak… neesmu skaitījis, bet vairāk par 10 filmām noteikti izbildēju. Tam laikam tas ir daudz.”

Kopējais Kalniņa tajā dienā uzņemto kadru skaits pārsniedz trīs simtus. Daļa tika publicēti Atmodā, daļa kalpojuši kā materiāls izstādēs, pārējie atrodas privātajā arhīvā. LNT TOP10 redzamie foto ir daļa no tā.

Vairāk par 1990. gada 4. maija notikumu aculiecinieku atmiņām skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas