A to B Rollerski komanda: Esiet un palieciet latvieši!

0 komentāri

“Es teiktu, ka tā dēvētajiem “cittautiešiem” ir jāizrāda speciāla ievērība, ja viņi izrāda lojalitāti un godu valstij. Es neesmu vienīgais gadījums,” atklāj dokumentālās filmas A to B Rollerski galvenais varonis, kurš, neskatoties uz saviem panākumiem, Latvijas pilsonību ieguva tikai šogad. 

Patriotu nedēļas ietvaros portāls Skaties.lv aptaujāja vairākus latviešus, Latvijas iedzīvotājus, kas nesuši mūsu valsts vārdu pasaulē vai arī paveikuši ko nozīmīgu, interesantu un Latvijai svarīgu tepat, pašu mājās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Šodien publicējam uzreiz divus viedokļus par mūsu nu jau ikdienas Patriotu nedēļas jautājumiem – dokumentālās filmas A to B Rollerski veidotāju, režisoru Arni Asperu un tās galveno varoni – Raimondu Dombrovski. Viņi abi pavisam nesen atgriezušies no filmēšanas, kas norisinājās Ziemeļamerikā, kur Raimonds atkārtoja (protams, ne pilnu distanci) to pašu, ko 1988. gadā – ar rollerslēpēm nobrauca distanci no Kanādas līdz pat Meksikas robežai.

Vai tas, ka nāc no Latvijas, Tev palīdzējis gūt panākumus vai gluži otrādi – gremdējis?

Arnis: Manas domas par šo jautājumu dalās – citreiz tas ir palīdzējis, bet citreiz – nē.
Savā ziņā esmu Latvijas patriots – vienmēr ar lepnumu esmu uzsvēris, ka mana dzimtene ir Latvija un esmu latvietis, bet – vai tas man ir palīdzējis…? Es domāju, ka ne vienmēr! Mēs esam maza valsts un tauta. Ne visi zina, kur atrodas Latvija un kas ir latvieši. ”Lielajā pasaulē” mūs bieži vien vēl saista ar Padomju Savienību, Krieviju un krieviem… Un no tā dažreiz veidojas attieksme. Tomēr, neskatoties ne uz ko, es nepārstāšu apgalvot, ka esmu latvietis.

Raimonds: Noteikti, viennozīmīgi! Latvietība vienmēr ir devusi spēku (sk. manu LATVIETIS uz plintes laidņa).
Latvietība pat negatīvajos gadījumos (kad mani bieži dēvēja par krievu vai komunistu!) tieši otrādi – deva papildu spēku un iedvesmu sevi un tautu izcelt tieši no nacionālā viedokļa. Man nav jautājumu, kas es esmu! Es esmu Latvijas latvietis. Protams, it kā 50% esmu vācietis (laikam) no mātes puses, bet tas nav svarīgi. Man vairāk un vairāk šķiet, ka nacionalitātei nav 100% nozīme. Ir svarīgi runāt valodā un apzināties, ka esi Latvijas pilsonis. Es domāju tieši šodien, kad ir jau samērā daudz izteiktu citu tautību Latvijā, kuri ir sevi pasludinājuši par patriotiem, tad viņi visi ir kļuvuši par latviešiem (t. i., iedzīvotājiem). Un vēl… šie asimilējušies, šie, kuri ir pieņēmuši mūsu valodu un ir par Latviju, maksimāli jāslavē, jāievēro un jāizceļ. Viņi ir tikpat, ja ne vairāk svarīgi, par pašiem “etniskajiem” latviešiem nākotnes kopskatījumā.

Vai uzskati, ka Latvijas kā valsts atbalsts Tev ir bijis pietiekams ceļā uz panākumiem vai tomēr nē?

Arnis: Pēdējā laikā aizvien biežāk esmu guvis atbalstu no Latvijas kā valsts, un šī tendence mani priecē. Protams, vēlmes un nepieciešamības gūt lielāku atbalstu nemazinās, bet neviens arī nekad nav sūdzējies, ka tā atbalsta būtu par daudz…

Raimonds: Latvija manos “gājienos” vēl nebija brīva valsts, bet, kad bija, man viņas atbalsts bija svarīgs tikai vienā gadījumā: dabūt pilsonību (dubultpilsonību). To man liedza līdz šī gada janvārim. Drīzāk es teiktu, ka šis gadījums ir tas pats, par kuru runāju iepriekš, ka “cittautiešiem” ir jāizrāda speciāla ievērība, ja viņi izrāda lojalitāti un godu valstij. Es neesmu vienīgais gadījums. Uzskatu, ka man vajadzēja piešķirt Latvijas pilsonību jau sen, kaut vai izņēmuma kārtā. Es to nedabūju un pacietīgi, ar savu ticību pārcēlos atpakaļ uz Latviju un dzīvoju, un cēlu ap sevi savu dzīvi, bet valsts… Nē, tā mani nenovērtēja. Valstij es pat šodien diez vai esmu svarīgs, tāpat kā daudzi citi, lielākā daļa cilvēku. Valstij nav vispār mērķa vai plāna, kā uzturēt vai glābt vai veidot normālu pilsoņu nākotni.

Ko Tu varētu novēlēt latviešiem, Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajā valsts svētku nedēļā?

Arnis: Lai teiciens: “latviešu ēdiens ir otrs latvietis”, turpmāk skan: “latviešu ēdiens ir prieks par otra latvieša panākumiem un veiksmi”! Esiet un palieciet latvieši!

Raimonds: Novēlu visu to pašu, esiet lojāli, ticiet sev un tautas nākotnei, jo viss vienu dienu var būt tikai un vienīgi atkarīgs no mums – kas mēs būsim, kāda būs mūsu valsts un kā dzīvo mūsu bērni. Ikdiena ir tā, kāda tā ir, bet svarīgi ir, lai apziņa un zemapziņa ir skaidra. Mums sirdī ir jābūt skaidrībai un gaismai, ka mēs esam latvieši un izšķirošā brīdī neapjūkam. Lielais Brīdis katram pienāks, un mazie brīži ir katru dienu – tā ir ikdiena. Nacionālajos un valstiskajos jautājumos ir jābūt skaidrībai, pirmkārt, par sevi.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas