9. maijs Uzvaras parkā: ļaužu tūkstoši, ziedu klēpji un peļņas tīkotāji

0 komentāri

9.maija svinības pie Uzvaras pieminekļa šodien varētu lauzt visus iepriekšējos apmeklētāju skaita rekordus – organizētāji lēš, ka to būs vairāk nekā 200 tūkstošu. Nemitīga cilvēku straume uz parku ar ziediem rokās veido pat nelielus sastrēgumus.

9. maija ceremoniju atklājot kopā tieši ar latvieti, 96 gadus veco Sarkanās armijas kara veterānu Albertu Pāži, Rīgas mērs vēlējies mainīt priekšstatu, ka svinības pie Uzvaras pieminekļa ir tikai krieviem. Pāže arī bijis pirmais, kurš savulaik Latvijas Radio paziņojis – karš beidzies. Viņaprāt, esot netaisnīgi, ka līdz šim brīdim no valsts nav nekādas speciālas palīdzības padomju armijas veterāniem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

”Ja pretējā pusē karojošajiem ir bezmaksas ārstniecība un ikmēneša pensijas un nodokļu atvieglojumi, mums absolūti nekā nav. Nu, paldies Dievam, ka pēdējā laikā mūs pārstāj saukt par okupantiem,” pavēstīja Padomju Savienības armijas latviešu strēlnieku 130. korpusa kareivis Alberts Pāže.

Ar ļoti vārgiem soļiem uz priekšu, tikai retais no vēl dzīvi palikušajiem diviem tūkstošiem Sarkanās armijas kara veterānu Latvijā bija spējīgs šodien atnākt līdz Uzvaras piemineklim. ”Cik vēl ilgi dzīvošu, nezinu. Es kaut arī ar spieķīti, nedaudz arī sirds klauvē, bet tā kā reiz ar sportu nodarbojos, lūk, ceru, ka mazliet vēl padzīvošu,” optimistisks ir Padomju Savienības armijas kara veterāns Anatolijs Markovs.

Oficiālajā ceremonijā pie Uzvaras pieminekļa ziedus nolika Krievijas, Baltkrievijas, Ķīnas, Azerbaidžānas, Uzbekistānas un Kazahstanas vēstnieki, taču Eiropas Savienības un citu Rietumvalstu diplomāti šo pasākumu neapmeklē.  ”Mēs kā katru gadu aicinājām viņus piedalīties ziedu nolikšanā. Bija gads, manuprāt, piecus gadus atpakaļ, kad bija arī no ASV vēstniecības. Nu šogad viņi paši izlēma, ka nepiedalīsies,” atklāj Biedrības 9.maijs vadītājs Vadims Baraņņiks.

Foto

Uzvaras dienu svinību tehniskā noorganizēšana ir ļoti dārga, bet iepriekš izskanējušos pieņēmumus, ka par visu samaksājusi Maskava, biedrība 9.maijs noraida. Paši Latvijas iedzīvotāji kopš pirmā februāra internetā esot saziedojuši vairāk nekā 70 tūkstošus eiro. ”Gandrīz visi līdzekļi šim pasākumam, tie ir ziedojumi, izņemot nelielu daļu, kas ir ziedojums no Krievijas vēstniecības, bet ar noteikto mērķi – uguņošanas rīkošanai,” atklāj Baraņņiks.

Salīdzinot ar citu iepriekšējo gadu 9.maija svinībām, šoreiz uz lielajiem ekrāniem pie Uzvaras pieminekļa netika translēta Krievijas kara tehnikas un armijas parāde no Maskavas. Tāpat daudz mazāk bija vērojamas piespraustās oranži melnajām Georga lentītes. Izrādās to krājumi Latvijā esot beigušies, bet galvenais ražotājs Lietuvā atteicies lentītes pārdot.

Pie pieminekļa sanākušajiem ir atšķirīga vēsturiskā atmiņa nekā Latvijas oficiālā nostāja par 9. maiju kā padomju okupācijas sākumu Latvijā.

Uzvaras dienas svētku svinētāja Lidija
Nekāda okupācija. Es nesaku – okupācija. Visi cilvēki dzīvoja un dzīvo. Nu vienalga. Nekāda okupācija nebija un nav.

Taču nekādās vēsturiskās diskusijās nevēlas iesaistīties biznesmeņi. Viņiem 9. maijs ir tikai lielas peļņas diena.

”Mums kā biznesam nozīmēs līdzekļus, lai tālāk attīstītos, stādīt nākamās puķes un turpināt biznesu, kā jau nauda vajadzīga biznesā. Šodien labāk nekā citās dienās,” stāsta ziedu tirgotājs Ziedonis no Iecavas.

Vēl nopietnāk savu biznesu šodien izvērš ēdinātāji. Parkā dienas laikā tika gaidīti vairāki simti tūkstoši cilvēku. Ēdināšanas servisa TikTak īpašniece Ilze: ”Tas mērķis ir peļņa, ja. Nāk masas, un cilvēku masas, protams, veido naudu. 9. maijs ir kā liela iesildīšanās Positivus un Rīgas svētkiem, tad būs arī deju un dziesmu svētki.”

Neoficiālā daļa, tieši sēžot pie galdiņiem, ir vieta, kad pavairāk sāk plīvot Krievijas karogi, bet ļoti minimāli redzami aizliegtā Padomju totalitārā simbolika. Cilvēki ieradās arī sporta tērpos ar uzrakstiem – Krievija.

Video

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas