9. maijs kļuvis par galvenajiem mazākumtautību svētkiem Latvijā, liecina jaunākie dati

0 komentāri

Rīgā, Uzvaras parkā, sākušies sagatavošanās darbi 9. maija svinībām. Dati liecina, ka 9. maijs, kurā liela daļa Latvijas iedzīvotāju atzīmē Padomju Savienības uzvaru pār hitlerisko Vāciju, kļuvis par galvenajiem mazākumtautību politiskajiem svētkiem Latvijā.

Padomju armijas uzvaru mazākumtautību pārstāvji Latvijā izvēlas svinēt krietni biežāk nekā oficiālos valsts svētkus – Latvijas proklamēšanas dienu 18. novembrī un Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

9. maiju Latvijā svin 73% mazākumtautību pārstāvju, 18. novembri – 46%, bet 4. maiju – 24%, liecina Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums.

Institūta pētniece Inese Šūpule norāda, ka 9. maija svinēšanas tradīcijas Latvijā tagad pamatīgi atjaunojušās. “9. maija svētki masveidā tika sākti svinēt tikai sākot no 2005. gada, līdz ar Putina politiku, kas bija vērsta tieši uz šo ārvalstīs dzīvojošo “tautiešu” atbalsta politiku, un tad arī parādījās šīs Georga lentītes,” pauž pētniece.

“Protams, jautājums ir cits – kāpēc Latvijas valstij neizdodas piesaistīt mazākumtautības tik plaši svinēt 4. maiju un 18. novembri? Te ir vairāki aspekti, pirmkārt ir ļoti kritiskā attieksme pret valdību, pret valsts varu. Taču tā ir gan latviešu vidū, gan mazākumtautību vidū. Ļoti plaša šī neapmierinātība ir mazākumtautību vidū un to īpaši stiprina neapmierinātība ar integrācijas politiku un tāds priekšstats par to, ka mazākumtautības, krievu valoda Latvijā tiek diskriminēta,” pauž Šūpule.

Tradicionālās svinības par godu nacisma sagrāvei Uzvaras parkā pieteikusi biedrība 9.maijs.lv. Tāpat 9.maijā paredzēts privātpersonu rīkots gājiens Otrā pasaules kara upuru piemiņai.

Foto

Skaties video!

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas