18. novembri svin 75% Latvijas iedzīvotāju

0 komentāri

Pēdējos gados krietni pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atzīmē Latvijas valsts galvenos svētkus – 18. novembri. Pašlaik šos svētkus nesvin tikai ceturtā daļa iedzīvotāju, tā liecina DNB Latvijas barometra pētījums. Kas cilvēkus apmierina un kas neapmierina Latvijā, un cik liela ir iedzīvotāju patriotisma apziņa, stāsta LNT Ziņas.

Skaistā daba un tīrā vide, kā arī attīstītā kultūras dzīve – to nosauc cilvēki, kas ir apmierināti ar dzīvi Latvijā. Savukārt neapmierinātie norāda uz zemajiem ienākumiem, bezdarbu un neapmierinātību ar politiķiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Telemārketinga aģente Egija:
Viss ir ļoti mierīgi, ja mēs skatāmies uz Austrumiem, ir ļoti daudz kari, ir ļoti daudz visādas ķibeles, es domāju, ka mēs dzīvojam labi. Vienīgais, kas mums ir saspringts, es domāju, ka mums ir bezdarbs, mums trūkst darba.

Kopumā ar dzīvi Latvijā nav apmierināti 41% iedzīvotāju, bet 54% ir apmierināti, liecina DNB Latvijas barometra pētījums. Sociologs Arnis Kaktiņš norāda, ka situācija ļoti pamazām, taču uzlabojas.

Foto: LETA

Foto: LETA

Sociologs Arnis Kaktiņš:
Varētu domāt, ka šogad lomu sāk spēlēt arī jauns faktors, un jādomā, ka dēļ Krievijas Ukrainas konflikta šķiet jau ekonomiskajām nedienām, kas lēnām sākas Krievijā, mēs daudz vairāk atskatāmies un salīdzinām sevi ar Austrumu pusi, un ja tā, tad jānonāk arī pie secinājuma, ka laikam šeit, Latvijā nemaz tik slikti nav.

Tāpat noskaidrots, ka aizvien biežāk Latvijas iedzīvotāji svin 18 .novembri. Pirms trim gadiem Latvijas proklamēšanas gadadienu nekādā veidā nesvinēja 34% iedzīvotāju, bet šogad svētkus nesvin tikai 25% cilvēku. To, ka valsts svētki viņiem ir svarīgi, apgalvoja arī vairums LNT aptaujāto cilvēku.

Laura, skolotāja:
Tā ir tomēr dzimtene. Tāpat, par cik mums ģimenē ir arī citas valsts pārstāvji, viņiem arī tā ir jauna tradīcija, ko piekopt.

 

Deivids, angļu valodas skolotājs:
Es mācu angļu valoda šeit, un es gribu sveikt ar latviešiem, svinēt ar latviešiem.

 

Kristīne, restorāna vadītāja:
Nē. Ir tā svētku sajūta, bet pārsvarā man 18. novembris asociējas ar darbu, daudz jāstrādā.

 

Ivans, fotogrāfs:
Diemžēl neatzīmēju. Latvijā dzīvoju sešus gadus, un tā sanācis – es skatos, ka krievu sabiedrība un latviešu sabiedrība dzīvo viena otrai paralēli, tām svētki nepārklājas. Tā kā es esmu krievvalodīgais, es neizjūtu, ka latviešu daļa mani pieņem, tie svētki man paiet garām, lai gan es ar prieku piedalītos un atzīmētu.

Statistika gan liecina, ka ne tikai pieaudzis 18. novembra svinētāju skaits, bet arī to, ka šos svētkus arī daudz biežāk sākuši atzīmēt tieši cittautieši.

Sociologs Arnis Kaktiņš:
18. novembra svinēšana zināmā mērā pat ienāk un kļūst par modes lietu. Respektīvi ne tikai latvieši, bet divas trešdaļas krievvalodīgo šobrīd apgalvo, ka svin 18. novembri. Man šķiet, ka tas ir ļoti iepriecinoši priekš mums.

Valsts svētu svinēšana ir saistīta ar cilvēku patriotism apziņu. Pašlaik sevi par patriotiem uzskata 67% iedzīvotāju. Cilvēku visbiežāk nosauktā patriotisma izpausme ir nebraukšana prom no valsts īslaicīgu grūtību dēļ.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas