16 gadus vecs afgāņu bēglis uzsācis mācības latviešu skolā; problēmas seko viena otrai

6 komentāri

Mācības Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā sācis 16 gadus vecais bēglis no Afganistānas Kamrans Aijubi, kurš mūsu izglītības sistēmā saskāries ar vairākām problēmām, atklāj skolotāji un skolas vadība. Neņemot vērā nedienas, puisis ir priecīgs būt Latvijā.

Kamrans patlaban ir vienīgais šādu statusu ieguvušais patvēruma meklētājs, kurš skolojas latviešu plūsmas mācību iestādē. Šis puika ir analfabēts, sazināties spēj tikai persiešu valodā, un pedagoģe ar viņu strādā individuāli.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Sešpadsmitgadīgais Kamrans kopā ar ģimeni dzīvojis vienā no Afganistānas reģioniem, kuru kontrolē talibi kaujinieki. Lai pasargātu dēlu no neizbēgamās rekrutēšanas, viņa tēvs pārdevis zemi un samaksājis kontrabandistiem, lai tie puiku aizved uz drošāku valsti. Par to, kā viņš nokļuvis līdz Latvijai, Kamrans klusē, vien akcentē, ka šeit jūtas droši un labi.

Kamrans:

Esmu ļoti priecīgs, ka man piešķīra bēgļa statusu. Te nav nekādu draudu manai veselībai un dzīvībai.

Kamrans ir mazrunīgs, un viņš prot tikai persiešu valodu, taču arī tajā puisis neprot ne rakstīt, ne lasīt.

Skolā stāsta, ka sākotnēji plānojuši bēglim dot vietu kādā no klasēm, taču tad sapratuši – zēna zināšanas neatbilst pat 1. klases līmenim. Turklāt milzu problēmas sagādā arī kontaktēšanās. Tagad ar lielām pūlēm ir izdevies sameklēt tulku, kurš prot persiešu valodu. Taču, tā kā tulka pakalpojumus valsts vai pašvaldība neapmaksā, viņš var palīdzēt tikai tad, kad pašam ir brīvs laiks.

Kamrans:

Es ar lielu prieku mācos latviešu valodu. Skolotāja ir laba, un viņa man daudz palīdz. Sākumā vispār bija grūti iejusties Latvijas dzīves ritmā. Tagad jau esmu pieradis, un man šeit patīk.

Skolotāja zēnu slavē, Kamrans esot centīgs, ieinteresēts apgūt latviešu valodu un matemātiku. Kamrans skolas solā pavada vienu mācību stundu dienā. Valsts apmaksā mācību materiālus un pedagoga darbu, un nauda ir atvēlēta pusgadam. Kas notiks tālāk, skolā nezina. Vēl gaidāmas Rīgas domes piemaksas par papildu latviešu valodas nodarbībām. Skolotāja gan atzīst, ka finansiāli izdevīgāk būtu pasniegt visai klasei.

Foto:

Ceļu no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Muceniekos līdz skolai un atpakaļ Kamrans mēro ar sabiedrisko transportu. Septembra pirmajās nedēļās neviens neattapa viņam nokārtot e-talonu, un puisim sanākuši konflikti ar kontrolieriem.

Savukārt skolas direktors, vaicāts, vai skolas Latvijā ir gatavas bēgļu mācīšanai, atbild noliedzoši. Kamrana piemērs parādot to, ka vispirms bēgļus latviski jāskolo jau patvēruma meklētāju izmitināšanas centros. Viņš pieļauj, ka drīz vien Latvijā ieradīsies daudzi bērni, kuri tāpat kā Kamrans nepratīs ne rakstīt, ne lasīt.

Skaties video!

6 komentāri

TOP komentāri

  • Dačuks
    +4

    Dačuks

    Nesaprotu,kur ir problēma.Man labi pazīstama ģimene pārcēlās uz dzīvi Portugālē,nezinot ne portugāļu ,ne angļu valodu.Bērni sāka brīvi runāt pēc pāris mēnešiem,vecāki pēc gada.

    26.09.2015 19:53

  • santaniko
    +4

    santaniko

    iemācīsies latviešu valodu, izglītosies un varēs mācīt persiešu valodu...

    26.09.2015 19:47

  • ES
    +2

    ES

    Iepazīstoties ar šādiem gadījumiem,mūsu ierēdņi ātrāk varētu saprast dažādas problēmas un tās risināt,negaidot, kamēr valstī būs simti šādu bērnu.

    27.09.2015 08:35

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas