Romāna Dvēseļu putenis ekranizācijai piešķirtie 35 tūkstoši izlietoti bez rezultāta

0 komentāri

Aleksandra Grīna izcilā romāna Dvēseļu putenis ekranizācijas pirmizrādi sola Latvijas simtgades datumā. Filma uzticēta jaunai komandai, jo iepriekšējo Dvēseļu puteņa veidotāju darbs izrādījies neapmierinošs. Šo projektu vajā skandāli un sarežģījumi jau no pirmās tapšanas dienas. Apejot ierastās procedūras, filmai naudu piešķīra nevis Nacionālais kino centrs, bet Saeima. Turklāt romāna ekranizācijai sākotnēji piešķirtie 35 tūkstoši izlietoti bez rezultāta.

Aleksandra Grīna vēsturiskajā romānā Dvēseļu putenis stāstīts par Latvijas strēlnieku pārdzīvoto Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu laikā. Grāmatas ekranizācijas pirmizrādi jaunie filmas veidotāji sola Latvijas simtgadē – 2018. gada 18. novembrī.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Līdz šim gan filmas tapšanas ceļš bijis ērkšķiem kaisīts. Saeimas iepriekš piešķirtie 35 tūkstoši eiro ir iztērēti, taču bez nekāda rezultāta, jo Dvēseļu puteņa autortiesību turētāji nav bijuši apmierināti ar filmas sākotnējo veidotāju piedāvāto scenāriju un projekta tapšanas gaitu. Tagad viss būtībā sākts no nulles, piesaistot režisoru Dzintaru Dreibergu.

“Šis ir mirklis, kad mēs esam sākuši, intensīvi strādājam, ejam uz priekšu, šis gads tiks pavadīts tam, lai detalizētāk pieslīpētu scenārijus, atlasītu aktierus,” stāsta Dreibergs.

Pagaidām autortiesību turētāji ar jauno scenāriju un filmas tapšanas gaitu ir apmierināti.

Ekranizācijai būšot nepieciešami aptuveni divi miljoni eiro. Filmas veidotāji cer piesaistīt arī privāto finansējumu, bet Saeima projektam līdz šim piešķīrusi 400 tūkstošus eiro. Tas ir izdarīts, apejot ierastās procedūras, jo naudas došana filmām ir Nacionālā kino centra kompetencē, bet Dvēseļu putenim naudu piešķīruši Saeimas deputāti, kuri nav nozares profesionāļi.

Šāds voluntārs Saeimas lēmums savulaik izraisīja vairāku nozares pārstāvju neapmierinātību, kas tikai pieaugusi, ņemot vērā, ka filmai sākotnēji piešķirtie 35 tūkstoši eiro iztērēti bez rezultāta. Kultūras ministre tikmēr uzskata, ka Saeima tikai reaģējusi uz to, ka šādam valstiski nozīmīgam projektam naudu nevarēja atrast citos veidos.

Ministre uzskata, ka Nacionālajam Kino centram kopā ar Filmu padomi ir jādomā, ko vajadzētu mainīt, lai nākotnē valstiski svarīgiem projektiem Kino centrs naudu piešķirtu caurskatāmos konkursos. Šeit gan pastāv risks, ka nākotnē naudu kino dalītu primāri pēc politiskiem, nevis profesionāliem kritērijiem.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas