Robežsargi ar naglu un dēļu palīdzību sargā Latvijas-Krievijas robežu

0 komentāri

Kad septembra sākumā Igaunijas KAPO drošībnieku uz robežas mīklaini arestēja Krievijas specdienests, tas raisīja diskusijas, vai kas tāds iespējams arī uz mūsu robežas. Amatpersonas mierināja, ka Latvijai atšķirībā no igauņiem jau septiņus gadus ar Krieviju ir noslēgts robežlīgums, tādēļ viss esot kārtībā. Gar robežu ir ierakti robežstabi, tomēr juridiskās formalitātes par robežas nostiprināšanu, kas Latvijai jāveic kopā ar Krievijas pusi, joprojām nav pabeigtas. Kā apgalvo aizsardzības ministrijā – Krievija it kā naudas trūkuma dēļ šo procesu uz laiku ir apturējusi.

Tehniskais nodrošinājums mūsu robežsargiem ir vājāks nekā kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Mums kustību sensori un kameras ir vecas, regulāri iziet no ierindas. Robežsargiem pašiem jāpļauj zāle un jānaglo koku laipas, lai viņi Latvijas-Krievijas robežai varētu vispār piekļūt. Modernizācijai pieprasīti 18 miljoni eiro. Tomēr robežsardzes priekšnieks rēķinās, ka prasīto naudu var arī neiedot.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Viļakas robežsargi atbild par vairāk nekā pusi no 246 kilometrus garās Latvijas-Krievijas robežas. Viņu pārraudzībā ir 138 kilometri. Robeža stiepjas caur mežiem, purviem un upēm. Daudzviet robežsargi pārvietojas ar kājām, jo teritorija gar robežu atgādina mūžamežu.

Nauda trūkums robežas uzturēšanai Latvijas robežsargiem ir ierasta lieta. Tāpēc viņi rīkojas radoši. Paši naglo dēļu grīdas pār purvainajām vietām, pļauj zāli, tīra izcirtumus. Izlīdzot arī vietējie elektriķi, ar kuriem sarunāts, ka vecos elektrības stabus viņi neizmet, bet atdod robežsargiem šādu laipiņu būvēšanai.

Nekā personīga: Tas ir pašu robežsargu taisīts?
Viļakas robežsardzes pārvaldes Nodrošinājuma dienesta priekšnieks Juris Dmitrijevs: Tas ir pašu robežsargu taisīts. Jā. Pašu spēkiem.
N.P.: Bet pašu spēkiem, tāpēc, ka citādāk te klāt nevarētu tikt?
J.D.: Nu mēs vispār nevarētu šajā posmā konkrētajā pildīt savus pienākumus. Un pat esam pielāgojuši, lai ļoti uzmanīgi varētu pārbraukt ar kvadricikliem.
N.P.: Tad paši robežsargi nāk un naglo, lai varētu klāt pie pierobežas tikt?
J.D.:Ir specifika, ir norīkojumi tādi kā darba grupa… Robežstigas pļaujam, gan labojam tiltiņus vai būvējam pa jaunam. Te varat redzēt – pēc pavasara paliem šitais tiltiņš tiek nonests. Un tad tas katru pavasari tiek atjaunots no jauna.

Kopš neatkarības atgūšanas robežu iezīmēja robežsargu paštaisīti mietiņi un lentes ar brīdinošiem uzrakstiem. Latvijas – Krievijas robežlīgumu abas valstis parakstīja 2007. gadā. Un tikai pirms gada zemē ierakti pēdējie abu valstu robežstabi. Bet tas vēl nenozīmē, ka robeža ir nosprausta. Priekšā gara un sarežģīta juridiska procedūra, lai to visu nostiprinātu dokumentos un kartēs. Šos darbus var veikt, tikai strādājot kopā abu valstu speciālistiem. Robežas dokumentu kārtošanu gatavo īpaši izveidota komisija. Mūsu pusē to uzrauga Ārlietu ministrija. Vada Latvijas goda konsule Sanktpēterburgā Irina Mangule. Kā liecina pēdējie darba grupas protokoli, – Krievijas puse darbu Latvijas pierobežā varētu iesaldēt.

 Foto: LETAAizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts:
Darbs atkarīgs no abu pušu spējas vienoties, kā virzīt darbu uz priekšu. Krievijas puse pateikusi, ka viņiem šobrīd nav finansējuma, lai turpinātu šo darbu. Mēs no savas puses esam veikuši, cik es zinu, to kartografiskā materiāla sagatavošanu. Bet visur vajadzīgas vienošanās. Protams, aizsardzības resoram Krievijā ir pietiekami naudas – mēs to arī redzam – 4% no IKP viņi veltī aizsardzības vajadzībām. Nu, no otras puses, sankcijām ir savs efekts un rocība, kas Krievijai bija līdz šim ir samazinājusies. Es nespekulēšu… Ir vietas, kur viņi varētu atrast naudu, ja viņi gribētu.

 

Foto: LETAĀrlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība):
Pamatā tā nav tik daudz naudas lieta kā tīri tehniska lieta. Sadarbība starp Latviju un Krieviju. Gribētos ātrāk, bet nu process notiek tik ātri, cik nu notiek.

Finansiālu vai tomēr politisku iemeslu dēļ darbi pilnīgai Latvijas-Krievijas robežas noteikšanai draud apstāties. Drošības policija iepriekšējos savos pārskatos brīdinājusi par draudiem, ko var radīt kaimiņvalsts Krievija.

Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa
Drošības policijas vērtējumā Ukrainas konflikts uzskatāmi parāda, ka robežas drošība ir tik pat spēcīgi jāstiprina kā iekšējā drošība, kā arī valsts aizsardzības sistēma kopumā. Un šis ir būtisks izaicinājums valsts drošības stiprināšanai.

Tas, ko varam darīt paši, – nostiprināt robežu Latvijas pusē. Lietuva un Igaunija robežas modernizācijā ir mums priekšā. Igaunija ieviesusi modernu sensoru sistēmu, kas pat pati spēj identificēt robežpārkāpējus. Lietuva pierobežā būvē žogu un uzstāda jaunu videotehniku, kas savienota ar jaunākās paaudzes kustību sensoriem. Latvijai pagaidām modernizācijas projekts ir tikai uz papīra – Varakļānu pārvaldes teritorijā vien plānoti četri jauni tilti, 60 kilometru ar pontonu laipām un žogu 80 kilometru garumā. Robežsardzes priekšnieks cer uz nākamā gada budžetu. Lai arī rēķinās, ka vajadzību valstij ir vairāk nekā iespēju.

Foto: LETAValsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars:
Pēc projektētāju pirmajām aplēsēm, ko mums iesnieguši, cik es saprotu – ideālais variants kā projektētājs uzskata, ko ilgtermiņā varēs izmantot šo iekārtoto joslu – tas sastāda ap 18 miljoniem eiro. Kas, protams, nav izdarāms vienā gadā. Tas ir ilglaicīgs process. Vismaz 3-4 gadu periodā to var izdarīt.

 

Foto: LETAIekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis:
Mums ir jāstrādā, lai šo robežu stiprinātu. Skaidrs, ka nenosedzam robežu 100%. Kopumā negribētu teikt, ka mums tā ir pilnībā caurumaina un pie mums varētu pārvietoties pāri robežai nezināmas grupas masveidā vai, nedod Dievs, kaut kādas kaujas tehnikas, un mēs to nepamanītu. Pilnīgi noteikti, nē. Bet mēs šeit runājam par mūsdienām atbilstošas robežas sakārtošanu. Tas nodrošinātu to, ka faktiski nebūtu iespējas pat individuālai personai šķērsot šo robežu nelegāli. Uz to ir jāiet.

Likums paredz, ka attīrītai un labi pārredzamai jābūt līnijai gar robežu 12 metru platumā, lai nekas netraucētu robežsargiem un speciālajai tehnikai pamanīt iespējamos pārkāpējus. Pirms 2008. gada, kad Latvija pievienojās Šengenas zonai, mums pienācās 64 miljoni latu. Arī novērošanas kamerām un kustību sensoriem. Septiņu gadu laikā tehnika pamatīgi nolietojusies. Vairs nav garantijas, ka sensori strādās, kad tas būs nepieciešams.

Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars:
Mums nebija līdzekļu to uzturēšanai. Tas nozīmē – ja izgāja no ierindas kāda no novērošanas tehnikām, tad mēs primāri darījām tādā veidā, ka veicām riska analīzi un, ja šajā konkrētajā posmā tas bija visriskantākais, ņēmām no mazāk svarīgā posma un likām šeit un otrādāk.

Pēc garām pārrunām Saeimā un valdībā vēl strādājošo kameru un sensoru uzturēšanai nauda atradusies. Ja izdosies, jaunas tehnikas iepirkšanai robežsardze finansējumu meklēs Eiropas un citos fondos.

Aptuveni 80 noķertu nelegālo robežas pārkāpēju – tāda ir šā gada statistika. Varakļānu pierobežā jau šobrīd aizturēti 19, kamēr visa iepriekšējā gada laikā “iekrita” 13. Robežsardze ir pesimistiska – karš Ukrainā nesis izmaiņas arī nelegāļu tranzītā. Agrāk uz Eiropu tie slepus sūtīti caur Ukrainu. Pēc kara sākuma tiek meklēti jauni kanāli. Noziedznieki pārbaudot arī Baltijas valstu robežas drošumu. Vēl aizvakar poļu un lietuviešu robežsargi notvēruši igauni, kurš mēģinājis vieglās automašīnas aizmugurējā sēdeklī pārvest vairākus vjetnamiešus. Robežsargi novērojuši, ka arī Latvijā pierobežas iedzīvotāji, kas agrāk veda kontrabandu, šobrīd iesaistījušies nelegāļu tranzītā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis:
Te mums ir jādomā uz priekšu. Jo, protams, neviens nevar prognozēt, kā attīstīsies konflikts Ukrainā un kad tas beigsies. Un cik tālu tas aizies. Un pilnībā izslēgt situāciju, ka nevarētu rasties situācija, ka mūsu robeža izjustu pastiprinātu spiedienu arī tieši bēgļu ziņā… Nu uz to mums jāiet un jāgatavojas, lai mēs būtu gatavi.

 

Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars:
Es zinu, šodienas situācijā, ja šo nedarīs, robežsardze nevarēs uzņemties pilnu atbildību par to, ka mēs izdarām maksimāli to, kas mums ir iespējams, lai laikus konstatētu incidentu uz robežas. Un šodien tas incidents var būt visdažādākais. Sāku ar sīku kontrabandu, nelegālo imigrantu, un mūsu apstākļos arī visādas citas lietas var būt.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas