Rinkēvičs: ES netiek runāts par iespēju pārskatīt pret Krieviju noteiktās sankcijas

0 komentāri

Eiropas Savienībā (ES) netiek runāts par iespēju pārskatīt pret Krieviju noteiktās sankcijas, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. “Nav dzirdēts neviens, kas teiktu, ka noteiktās sankcijas ir jāpārskata. Saruna ministru starpā notika vēl ANO pagājušajā nedēļā Ņujorkā. Visi gaida, kā attīstīsies pamiers,” norādīja ministrs, piebilstot, ka informācija par pašreizējiem notikumiem Ukrainā ir pretrunīga.

“Varbūt kāda atsevišķa valsts arī šaubās, bet, lai sankcijas varētu pārskatīt, nepieciešama vienbalsība,” sacīja Rinkēvičs.

Savukārt Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums skaidroja, ka rīt notiks ES dalībvalstu vēstnieku diskusija par pamiera plāna norises izvērtēšanu.

Jau ziņots, ka ES rīt, 30.septembrī, varētu sākt Krievijai noteikto sankciju pārskatīšanas procesu, atsaucoties uz avotiem Briselē, iepriekš vēstīja Krievijas laikraksts “Kommersant”.

Līdz šim datumam ES ārlietu dienestam ir jāiesniedz atskaite par to, kā tiek ievērota Minskā Ukrainas un promaskavisko kaujinieku starpā panāktā vienošanās par pamieru.

Lēmums par tālākiem soļiem tiks pieņemts ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejas līmenī.

Pēc Krimas aneksijas noteiktās sankcijas paliks spēkā arī tad, “ja situācija Donbasā tiks noregulēta”, uzsvēra laikraksta sarunbiedrs.

ES vadība vairākkārt uzsvērusi, ka galvenais nosacījums, lai sankcijas varētu tikt pārskatītas, ir Minskas līgumu izpildīšana.

ES var “izmainīt, apturēt vai atcelt sankcijas daļēji vai pilnībā”, sacījis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Ja tiks sākta ES sankciju atcelšanas procedūra, Krievija atbildes sankcijas varētu atcelt samērā ātri, norāda “Kommersant”.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.

Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.

NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs pagājušajā nedēļā sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

5.septembrī Minskā sarunās, kurās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī prokremlisko kaujinieku delegāti, tika parakstīta pamiera vienošanās, kas paredz ugunspārtraukšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.

Ukraina un Maskavas atbalstītās bruņotās bandas naktī uz sestdienu parakstīja vienošanos par demilitarizētas buferzonas izveidi valsts austrumos.

Saskaņā ar deviņu punktu vienošanos abas puses piekritušas atvilkt visus smagos ieročus vismaz 15 kilometru attālumā no frontes līnijas, tādējādi izveidojot vismaz 30 kilometru platu demilitarizēto zonu.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes preses pārstāvis Andrijs Lisenko svētdien paziņoja, ka Ukraina neatvilks karspēku no frontes līnijas, ja pretēji miera plāna nosacījumiem netiks ievērota ugunspārtraukšana.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas