Režisors Hermanis aiziešanu no Hamburgas teātra pamato ar atšķirīgajiem uzskatiem bēgļu jautājumā

0 komentāri

Vērtējot režisora Alvja Hermaņa lēmumu pamest Hamburgas teātri, kultūras ministre to sauc par mākslinieka brīvības izteiksmi un manifestāciju, vienlaikus atgādinot, ka ikvienam ir brīvas tiesības šādi rīkoties.

Teātra kritiķe Silvija Radzobe gan uzreiz piebildusi, ka tas neietekmēs Vācijas politiku imigrācijas jautājumos.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pamatojot lēmumu pamest Thalia Theater, latviešu režisors izplatījis paziņojumu, kurā Berlīnei un tās atvērto robežu politikai pārmet Eiropas drošības apdraudēšanu. Kā saka Hermanis, viņš ir 7 bērnu tēvs un nav gatavs strādāt vēl vienā potenciāli bīstamā pilsētā.

Vai Vācijā saistīt imigrāciju un terorismu aizvien vēl ir tabu? Pēc sarunas ar Thalia Theater cilvēkiem es sapratu, ka viņi nav atvērti atšķirīgiem uzskatiem. Viņi sevi identificē ar bēgļu uzņemšanas centru. Jā, es nevēlos tajā piedalīties. Vai es varu atļauties savu izvēli un savus uzskatus? Kur paliek demokrātija?

Hermanis arī piebilst, ka viņa politiskie uzskati diez vai esot radikālāki par lielākās daļas eiropiešu viedokļiem, kuri arī neatbalsta nekontrolēto imigrāciju Eiropā.

Atgādinām, ka pēc Krievijas agresijas Ukrainā Hermanis arī sarāva saites ar Maskavas kolēģiem, par ko tika iekļauts Krievijas melnajā sarakstā.

Ar pilnu režisora izplatīto paziņojumu, varat iepazīties šeit.

“Mans skaidrojums ir šāds. To drīkst izmantot tikai tādā formā, kādā tas ir uzrakstīts. Lūgums tekstu izmantot nesaīsinot un nepārveidojot. Pretējā gadījumā to nedrīkst izmantot.

Thalia Theater intendants savu apgalvojumu izteica, manipulējot ar teikumiem, kas tika izņemti no manu privāto vēstuļu konteksta (neprasot man atļauju).

Esmu lūdzis atcelt manu iestudējumu Hamburgā ļoti privātu iemeslu dēļ. Pašlaik strādāju Parīzē un dzīvoju tajā pašā pilsētas daļā, kurā notika masu slaktiņš. Ikdienas dzīves sajūta šeit ir kā Izraēlā. Pastāvīga paranoja. Pat sliktāk, jo Parīzes ebreju kopienas cilvēki ir pirmie, kas pamet šo pilsētu. Mums visapkārt ir apdraudējums un bailes. Tas, kas šeit notika pirms 2 nedēļām, ir bijusi trauma mums visiem.

Esmu 7 bērnu tēvs un neesmu gatavs strādāt atkal vēl vienā potenciāli bīstamā pilsētā. Kā zināms, tie, kas piedalījās 9/11, arī nāca no Hamburgas, starp citu.

Mēs zinām, ka pat Vācijas valdība mainīja bēgļu politiku pēc Parīzes traģēdijas. Tātad cena, kas tika samaksāta, lai beidzot atzītu saikni starp imigrācijas politiku un terorismu, bija 132 jaunu cilvēku nāve Parīzē.

Vai Vācijā saistīt imigrāciju un terorismu aizvien vēl ir tabu? Pēc sarunas ar Thalia Theater cilvēkiem es sapratu, ka viņi nav atvērti atšķirīgiem uzskatiem. Viņi sevi identificē ar bēgļu uzņemšanas centru. Jā, es nevēlos tajā piedalīties. Vai es varu atļauties savu izvēli un savus uzskatus? Kur paliek demokrātija?

Nedomāju, ka mani politiskie uzskati ir radikālāki par lielākās daļas eiropiešu uzskatiem. Mēs neatbalstām šo entuziasmu atvērt Eiropas robežas nekontrolētai imigrācijai.

Jo īpaši Austrumeiropā mums nav saprotama šī eiforija. Vai tiešām jūs domājat, ka visi 40 miljoni Polijas iedzīvotāju, piemēram, ir neonacisti un rasisti?”

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas