“Re&Re” un “Maxima” grib piedzīt tiesāšanās izdevumus no Zolitūdes traģēdijā cietušajiem

0 komentāri

Būvniecības uzņēmums “Re&Re”, kā arī SIA “Maxima Latvija” Zolitūdes traģēdijas civillietā no prasības pieteicējiem – trim cietušajiem – vēlas piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

Kustības “Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs!” sociālā tīkla “Facebook” lapā ir pievienots “Re&Re” un “Maxima” dokuments Rīgas apgabaltiesai, kurā norādīts, ka atbildētājs lūdz pilnībā noraidīt prasību un piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

Foto avots: Facebook/esiatbildigs

Foto avots: Facebook/esiatbildigs

Foto avots: Facebook/esiatbildigs

Foto avots: Facebook/esiatbildigs

Civilprocesa likumā ir noteikts, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kas ir atlīdzība par advokātu palīdzību. Tāpat likumā norādīts, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 57 001 eiro, ir to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5% no prasījumu apmierinātās daļas. Tiesāšanas izdevumi tiktu piedzīti tikai tad, ja prasība tiktu noraidīta.

Kustība “Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs!”:

Šāds lūgums, kaut tiesiski pieļaujams, vienlaikus parāda, ka “Re&Re” īpašniekiem nav nekādas nožēlas par notikušo, un tiek darīts viss, lai cietušos iebiedētu un atturētu no tiesāšanās. Minētos lūgumus piedzīt naudu no cietušajiem “Re&Re” ir izteicis visās Zolitūdes traģēdijas lietās. Lūk, tāda tā Aināra Pauniņa nožēla.

“”Maxima” jau nav labāki par “Re&Re”. Arī viņi no Zolitūdes traģēdijā cietušajiem prasa piedzīt naudu – visus tiesāšanās izdevumus.” norādīts kustības “Facebook” vietnē.

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ sāka pēc būtības izskatīt Zolitūdes traģēdijas civillietu, un tiesas sēde turpināsies 5.septembrī plkst.8.30. Kā iepriekš norādīja tiesas preses sekretāre Inta Šaboha, savus paskaidrojumus tiesai sniedza prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kurš arī nākamajā sēdē to turpinās darīt.

Pagājušajā nedēļā abas puses pieteica dažādus lūgumus – Gobzems lūdza tiesnesei Ilzei Ošiņai izvērtēt sevis atstatīšanu no lietas izskatīšanas. Lai arī Gobzems jau iepriekš bija iesniedzis tiesā pieteikumu par Ošiņas noraidījumu, tas netika apmierināts, līdz ar to advokāts šodien izmantoja izdevību pieteikt lūgumu tiesnesei izvērtēt sevis atstatīšanu no konkrētās lietas iztiesāšanas.

Gobzema procesuālie oponenti – atbildētāji – gan tiesai pauda viedokli, ka lūgums ir pieteikts procesuāli neiespējamā formā un principā tas ir atkārtots lūgums par tiesneses noraidījumu, it sevišķi tāpēc, ka visi Gobzema minētie apsvērumi šodienas tiesas sēdē jau tikuši vērtēti. Gobzems gan apelēja pie tā, ka lietas dalībnieki var pieteikt jebkādus lūgumus. Tiesa, aizejot apspriesties, advokāta lūgumu noraidīja.

“Maxima Latvija” pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs toreiz lūdza tiesu izskatīt jau iepriekš pieteiktos lūgumus, kuri bija palikuši atklāti un neizlemti, proti, par lietas atlikšanu saistībā ar papildu pierādījumu iesniegšanu – ekspertīzi par “Maxima” jumta sabrukšanas cēloņiem, ko veic “Maxima” uzrunāta kompānija. Tāpat “Maxima” vēlas sagaidīt arī Valsts policijas kompleksās būvniecības ekspertīzes rezultātus. Tāpat atbildētājs lūdza lietu atlikt arī tādēļ, lai kā pierādījumus varētu pievienot ekspertīzes rezultātus saistībā ar trauksmes signalizāciju.

Šie lūgumi gan palika neizlemti. Kā norādīja Gobzems, šos lūgumus tiesa vēl arvien atstāja atklātus un tie nav izlemti.

Gobzems iepriekš atkārtoti uzsvēra, ka prasības būtība nav noskaidrot tirdzniecības centra sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kāpēc tika pieļauta cilvēku atrašanās tajā traģēdijas laikā. Par prasības priekšmetu vēlāk radās vairāki precizējami jautājumi ne tikai atbildētājiem, bet arī pašai tiesai, līdz ar to lietā tika pasludināts pārtraukums, lai advokāts Gobzems varētu iesniegt tiesā un precizēt prasības pamatu un priekšmetu.

Jau ziņots, ka iepriekš tiesnese Ošiņa nepieņēma prasītāju pārstāvja viņai pieteikto noraidījumu. Tiesnese nekonstatēja nosacījumus, kas minēti Civilprocesa likumā, proti, ka tiesnese ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēta lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņas objektivitāti. Advokāts pauda viedokli, ka 11.jūnijā notikušajā tiesas sēdē tiesnese esot izrādījusi subjektīvu, nepamatotu nepatiku pret procesa dalībnieku, proti, viņu, brīdī, kad viņš īstenoja savas procesuālās tiesības, iesniedzot no sava klienta saņemto darba līgumu ar “Maxima Latvija”, ko advokāts saņēma tikai iepriekšējā dienā.

Tiesnese tika norādījusi, ka Gobzems negodprātīgi īstenoja savus pienākumus un nenoskaidroja visus apstākļus, pat piebilstot, ka, pēc tiesas domām, advokāts sāk darboties pretēji savu klientu interesēm, tikai pēc pusgada konstatējot tādu faktu. Gobzems pieteica lūgumu izdalīt atsevišķā tiesvedībā viena no prasītājiem – Edgara Čerņenoka – prasījumu. Tāds lūgums tika pieteikts, jo pavisam nesen advokāts uzzinājis, ka viņa klienta tēvs, kurš gāja bojā traģēdijā, strādāja “Maxima”. Ņemot vērā, ka darbinieka bojāeja darba laikā var būt saistīta ar iespējamu Darba aizsardzības likuma normu pārkāpumu, advokāts lūdza šo prasījumu izdalīt.

Pēc advokāta domām, veicot šādu norādi, tiesnese “ļāvusi par to uzjautrināties lietas dalībniekiem”, bet neizvērtēja nevienu situāciju attiecībā uz tiem lūgumiem, ko atbildētāji varēja iesniegt uzreiz pēc lietas ierosināšanas, un pat nenoskaidroja, kāpēc tie pieteikti tikai tagad. “Šādi subjektīvi izteikumi sabiedrībai tik svarīgā procesā nav pieņemami,” izteicās Gobzems.

Šajā lietā ar prasību pret “Maxima Latvija”, “Re&Re”, SIA “Homburg Zolitude”, SIA “Tineo”, Rīgas domi, arhitektu firmu “Kubs” un SIA “HND Grupa” vērsās trīs cietušie.

Jau ziņots, ka pērn 21. novembrī, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas