Vēsturnieks Feldmanis: Atgūstot neatkarību, laikam cerējām uz ko vairāk

1 komentārs

Atgūstot valsts neatkarību, laikam cerējām uz ko vairāk – daudzi bija iedomājušies, ka Latvija būs līdzīgāka Ulmaņlaika Latvijai. Tā valsts svētku priekšvakarā, vērtējot aizvadītos neatkarības gadus, intervijā LNT raidījumam 900 Sekundes atzina vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis.

”Izrādījās, ka Latvija ir ļoti izmainījusies 50 okupācijas gadu laikā, un ne tuvu nav tāda, kāda bija starpkaru periodā. Vecā labā Latvija bija aizgājusi uz neatgriešanos. Tā, protams, bija zināma vilšanās, bet vilšanās ir arī, ka neņemam vērā realitāti. Jo realitāte bija skaidra arī astoņdesmito gadu beigās, bet varbūt ne tik pilnīgi. Tas tomēr bija īpašas atmosfēras laiks. Vēlāk tomēr laiks rādīja, ka laiks to Latviju nevar atgriezt. Vēstures ratu šajā ziņā nevar atgriezt atpakaļ. Bija izmanījies iedzīvotāju nacionālais sastāvs, dažas minoritātes pazudušas – kā vācieši, kā ebreji -, citas minoritātes kļuva gandrīz vai par majoritāti,” situāciju vērtēja vēsturnieks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka neatkarības gados esam sasnieguši diezgan daudz – atsevišķās jomās sasniegumu ir vairāk, atsevišķās mazāk. Galvenā sasniegumu joma, viņaprāt, ir ārpolitikā, kur ir panākts tas, ko gribējām, piemēram, drošība, iekļaušanās Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Feldmanis arī norādīja, ka pēc neatkarības atgūšanas nebija tādas īstas ekonomiskās un sociālās stratēģijas, neviens, kas dzīvoja padomju laikā, nebija sagatavots tādai tirgus ekonomikai, ka viņu iemet mežonīgajā kapitālismā bez jebkādām sociālām garantijām. Un pašreizējā sociālās aizsardzības sistēma ir to laiku sekas.

Runājot par tuvojošos simtgadi, Feldmanis pauda viedokli, ka būtu vairāk jāakcentē Latvijas valsts tapšanas process.

”Ko es šeit domāju? To, ka Latvija kā valsts ir proklamēta jau veselas trīs reizes. Pirmo reizi 1917. gada 2. decembrī pēc jaunā stila jeb 19. novembrī pēc vecā stila. Tā bija Pagaidu nacionālā padome, pirmā sesija, kas pieņēma attiecīgos dokumentus. Vēl Kārlis Skalbe sarakstīja neatkarības deklarācijas un tā tālāk. To kā vēsturnieks es atzīstu, bet es atzīstu arī to, ka Latvijas sabiedrība tomēr 1918. gada 18. novembri uzskata par Latvijas valsts dzimšanas dienu. Un vienmēr latvieši ir svinējuši tikai šo datumu, tas arī jāņem vērā. Ir saglabājies ļoti daudz dokumentu, kas apliecina, ka Latvija kā valsts ir dibināta 1917. gadā, arī pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica. Saprotiet, pats Meierovics to atzina,” stāstīja vēsturnieks.

Viņaprāt, šim vēstures faktam ir jāatvēl vieta. ”Toreiz arī noteiktas valstis atzina, ka Latvija ir dibināta 1917. gada 2. decembrī, un viena no valstīm, kas to izdarīja, ir Lielbritānija. Lielbritānija taču atzina Latviju 1918. gada 11. novembrī ”de facto”, un viņiem nevar pārmest diplomātisko tradīciju nezināšanu. Viņi šo 2. decembra aktu uztvēra kā valsts dibināšanu,” skaidroja Feldmanis.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Hūgo Vācietis
    +1

    Hūgo Vācietis

    Hūgo Vācietis

    Lāčplēša dienai !

    Paņem ziedus un nāc !
    Nāc Brāļu kapos,
    kur akmens katrs
    asins asarām klāts!
    Karstos ziedus uz saltajiem akmeņiem liec !
    Liegos ziedus Nāvei un Brīvībai liec !
    Saņem sirdi dūrē un liec !
    Karstos pelnus - dūrē un liec !
    Degot ziediem zeltsaules staros,
    taurēm neskanot,lēni bez takts,
    tavai dvēselei klusi pienāks
    latvju kritušo strēlnieku pulks...
    Savās krūtīs sasildi mīļos,
    saltos akmeņus noglāsti draugs...
    Maz siltuma mīļiem ir bijis,
    salto akmeņu atkal par daudz !
    Jau Latvijas pakalnos visos mūsu kritušiem akmeņi duss ...
    Bet krūtīs,bet krūtīs kā senāk tauru skaņās vēl viļņojas gaiss !

    09.11.2015 13:18

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas