Valsts nekustamie īpašumi no Daugavpils “izēd” vienīgo latvisko klubu

2 komentāri

Daugavpils ir otra lielākā pilsēta Latvijā, bet tikai ar vienu vienīgu mūzikas un atpūtas klubu, kas ieturēts latviskā garā, bet ko iecienījuši arī nelatvieši. Pilsētas dome un Kultūras ministrija Artilērijas pagrabus slavē par latviskās kultūrtelpas stiprinātājiem un starpkultūru dialoga veicinātājiem. Taču valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotājs klubu izlicis uz ielas, lai šīs telpas atdotu citam nomniekam, kurš piedāvā maksāt augstāku cenu.

Alternatīvās mūzikas klubs Artilērijas pagrabi kļuvis jau teju leģendārs. Šī ir tā retā latviskā vieta pilsētā, kur kopā sanāk gan latvieši, gan krievi un, kur reāli dzīvē notiek tā sauktā sabiedrības integrācija. Pagrabi ir unikāla vieta Daugavpils kultūras vidē. Ne tikai tādēļ, ka šeit pārsteidzoši bieži notiek dzīvie koncerti – muzicē gan pašmāju mākslinieki, gan grupas no ārzemēm – bet arī tādēļ, ka šeit valda īpašs noteikums – klubā runāt latviski. Kā stāsta tā vadītājs Andrejs Faibuševičs, latviski tiek runāts par spīti tam, ka kādam tas varētu arī nepatikt,un par spīti stereotipam, ka uzņēmējam it kā jāpiemērojas klienta vēlmēm.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Foto

Lai arī sākumā vietējie par šādiem nerakstītiem likumiem spļaudījušies, klubs tomēr kļuvis iecienīts kā latviešu, tā krievu vidū. Andrejs teic – mērķis sasniegts – vietējie atskārtuši, ka Daugavpilī arī latviski var bez problēmām saprasties. Arī šeit jaunieši teic – šī vieta kļuvusi par neaizstājamu, radošu vietu jaunatnei.

Studente Zane stāsta: “Tāda vieta kā Artilērijas pagrabi otra Daugavpilī vispār nav! Šī ir vieta, kur parasti ir tas latviskais, ar uzsvaru uz visu latvisko. Te var runāt latviski un latgaliski.”

Zanes viedoklim pievienojas Gunta. Es pati nāku no Kārsavas, runāju latgaliski, un Daugavpils ir multikulturāla pilsēta, kur šo valodu nevar dzirdēt tik bieži kā gribētos. Jauniešiem te ir divas vietas, kur runāt latgaliski – studentu centrā un pagrabos.

Turklāt Andrejam pagrabi ir bijuši kas vairāk nekā vienkārši bizness, viņš darbojies ar lielu misijas apziņu: “Kā pret mums izturēsies valstī, tā pret mums izturēsies arī no ārpasaules. Ja mūs valsts līmenī attēlos kā kaut kādu postpadomju degradētu reģionu, tad mēs nekad nevarēsim cerēt uz izraušanos jaunā līmenī. Līdz ar to mēs mēģinājām ielikt šo savu ķieģelīti tajā, lai mūsu jauniešiem būtu, ar ko lepoties par savu pilsētu un nevis kautrēties par to, ka tu esi no Daugavpils.”

Taču Valsts nekustamie īpašumi, kam pieder pagraba telpas, nomniekiem nezinot, izsludinājuši izsoli, prasot krietni lielāku īres maksu. Kluba saimnieks izsolē nepiedalās un sauc to par pazemojošu. Esot skaidrs, ka tā ir tikai shēma, lai atbrīvoties no esošajiem nomniekiem. Pie Nekustamajiem īpašumiem vērsusies gan Kultūras ministrija, gan pilsētas dome, lūdzot nerīkot izsoli, bet sēsties pie sarunu galda. Noteikumi ļauj saglabāt nomas tiesības īrniekam, kas labticīgi pildījis pienākumus. Taču iestāde turējusies pie sava – vajadzīgs jauns īrnieks, kurš solīs visaugstāko cenu.

Daugavpils domes deputāts Aivars Broks pauž sašutumu: “Mani satrauc, ka ir valsts un tad ir pašvaldība. Un, ka tā valsts ir kaut kur ļoti tālu, un tās valsts institūcijas ir tik ļoti augstu – kaut kur Rīgā – ka viņi neredz, nesaprot un neņem vēra, kas ir svarīgas mums, pašvaldībai.”

Daugavpils dome ar dziļām aizdomām skatās uz Valsts nekustamo īpašumu rīcību. Viss liecinot, ka šīs pagraba telpas aizrunātas kādam citam, konkrētam uzņēmējam.

Šodien izsolē par muzikālā kluba Artilērijas pagrabi telpām uzvarējis Daugavpils uzņēmējs Jans Šumanas. Interesanti, ka viņš nosolījis pat krietni augstāku cenu par sākotnēji prasīto. Uz telpu nomu pretendējuši divi dalībnieki. Sākuma cena izsolē bijusi 2,32 centi par kvadrātmetru, taču Šumanas kārotās telpas izteicis gatavību nomāt par gandrīz četriem eiro. Valsts nekustamie īpašumi uzstāj – izsole rīkota, jo tuvojies iepriekšējā nomas līguma beigu termiņš.

Uz jautājumu, kāpēc peļņas vārdā upurēts sabiedriskais labums, preses sekretārs Arnis Blodons atbild: “Šajā gadījumā izsolē varēja pieteikties jebkurš, kuram nav nekādu saistību un veikt savu piedāvājumu rakstveidā, kā to arī nosaka izsoles noteikumi. Uzvarēja augstākā cena, kas ir arī izsoles jēga. Tā arī norāda uz to, par cik konkrētā vietā un vidē ir interese par konkrētām telpām.”

Tomēr Daugavpils domē  norādīja, ka pilsētas centrā, kur atrodas Artilērijas pagrabi, telpu noma gandrīz nekur nepārsniedz pat 2 eiro par kvadrātmetru, un šī cena izskatoties “uzpūsta”, lai īstenotu kādus citus mērķus.

Video

2 komentāri

TOP komentāri

  • ✠? Romans Savins ?✠
    0

    ✠? Romans Savins ?✠

    Cūcība....

    05.02.2016 20:12

  • Zinātāja
    0

    Zinātāja

    Ja vien Monta Jakovela būtu spējīga paraudzīties dziļāk , noskaidrot, kā veidojas nomas maksa, salīdzināt to ar notiekošo tirgū un konkrēti D/pilī, tad jaunkundze pārliecinātos, ka nacionālās kultūrvides kopēji un sabiedriskā labuma garanti nekad nav maksājuši tik lielu nomas maksu, kāda patiesībā būtu jāmaksā. Cik gadus kāds no mums (kaut integrācijas vārdā) savā īpašumā turētu nomnieku par simbolisku samaksu? Lai kaut cik pietuvinātu nomas maksu atbilstīgajai, klubam tika piedāvāts piemaksāt dažus centus mēnesī, kas gadā sasniegtu aptuveni 30 EUR un visu bieds - Valsts kontrole nepiesietos pie pirmās iespējas!!! Izrādās, tad latviska kultūrvide nav šo dažu centu vērta. Pat neiedziļinoties šajās peripetijās, pietiek vien ar to, ka VNĪ nav labdarības organizācija, kura spētu un drīkstētu dāvāt īpašumus pat īpašu - nacionālo kultūrvidi, integrāciju u.c. sabiedrībai īpaši svarīgu jomu atbalstošu projektu bīdītājiem. Ja tā notiktu, tā pati Monta Jakovela brillīšu stikliem mirdzinot, klāstītu, ka VNĪ ļauj kaut kādam trokšņa un nekārtību perēklim nomāt telpas par neatbilstīgi zemu maksu. Tātad - ieinteresēti!
    Sižets izteikti vienpusējs un neobjektīvs. Par Montu nebrīnos, bet, kas notiek ar producentiem? Vai profesionāls skatījums uz ēterā palaižamo produktu vairs nav prasība?

    04.02.2016 12:49

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas