Valsts kancelejas direktore sakaitinājusi Straujumu un SAB

0 komentāri

Valsts kancelejas direktore no 2011. gada sākuma ir Elita Dreimane. Līdz nesenai pagātnei viņas darbība ir vērtēta vienīgi pozitīvi. Tomēr pēdējā laikā viņai ar priekšnieci – Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu – ir radušās domstarpības. Nopietnākais konflikts ir bijis par darbu ar klasificēto informāciju investīciju strīdos ar ārvalstu uzņēmumiem.

Dreimanes, kā katras iestādes vadītāja darbu, reizi divos gados izvērtē īpaša komisija. Šoreiz lēmuma pieņemšana ir aizķērusies. Komisija gaida Satversmes aizsardzības biroja lēmumu. Dreimanei varētu būt radušas problēmas ar pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Tā vietā, lai ietu uz biroju skaidroties, Dreimane ir uzsākusi publisku cīņu ar drošības dienestiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane valdības mājā strādā jau divdesmit gadus. Sākusi kā vecākā referente viņa ir uzkalpojusies līdz augstākajam ierēdņa amatam valstī. Taču šobrīd viņas krēsls ir sašūpojies. Elita Dreimane augstajā amatā nomainīja Guntu Veismani, kas valdības darbu organizēja desmit gadus un no trešā termiņa atteicās. Veismanes vadītajā kancelejā Dreimane septiņus gadu bija direktora vietniece. Pirms tam – Juridiskā departamenta vadītāja. Reizi divos gados kancelejas direktores darbība jāvērtē īpašai komisijai. Dreimanes izvērtēšana sākta marta sākumā, taču nu ir aizķērusies.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ministru prezidente Laimdota Straujuma: Tā ir parastā vērtēšana, kas tika uzsākta pēc divu gadu darba, un vērtēšanas laikā es saņēmu informāciju no mūsu drošības iestādēm, ka ir problēmas ar nacionālās drošības jautājumiem šeit kancelejas darbībā ar klasificētās informācijas glabāšanu. Un mani informēja, ka ir tātad konkrētas pārbaudes uzsāktas SAB. Līdz ar to uzskatu, ka manas tiesības un pienākums ir pārtraukt šo vērtēšanu, kamēr nav konkrēti slēdzieni izdarīti drošības iestādēs. Kamēr es nebūšu saņēmusi slēdzienu no drošības sargājošajām iestādēm, šī vērtēšana netiks turpināta.
Nekā personīga: Bet viņa tikmēr turpinās pildīt savus pienākumus?
Laimdota Straujuma: Jā, pienākumi tiek pildīti. Es gaidu slēdzienu no iestādēm, tad es zināšu, kā rīkoties.

Satversmes aizsardzības birojs ir uzsācis pārbaudi par Dreimanes pielaidi valsts noslēpumam. Birojs savu darbu nevar pabeigt, jo Elita Dreimane atsakās ierasties uz pārrunām. Viņai nosūtīti jau četri uzaicinājumi, bet viņa nenāk.

Foto: LETA

Foto: LETA

Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis: Es varu apliecināt to, ka, pirmkārt, normatīvie akti nosaka, ka, ja drošības iestādes rīcībā parādās fakti vai informācija, kas ir par pamatu veikt šo fakti pārbaudi. Tad ir iespējams veikt normatīvo aktu noteiktā kārtībā, veikt papildu pārbaudi, lai noskaidrotu faktus. Tai skaitā pastāv iespēja uzaicināt attiecīgo personu pārrunāt vai iegūt personas viedokli par šiem faktiem, lai tad izšķirtos, vai tie ir būtiski nozīmīgi fakti, un vai ir jāpieņem tāds vai citāds lēmums.
Nekā personīga: Ja neierodas?
Jānis Maizītis: Parasti personas ierodas uz šīm pārrunām. Arī līdzšinējā prakse SAB komunikācija ar tām personām, attiecībā pret kurām ir veiktas pārbaudes, parasti 99,9 procentos visas personas ir ieradušās. Jau divus nedēļas Valsts kancelejas vadītāja nav ieradusies, nav atsaukusies uz mūsu aicinājumiem. Tajā pašā laikā ļoti aktīvi publiskajā telpā ar visdažādākajiem komentāriem, viedokļiem. Esam nosūtījuši šoreiz gan laikam pēdējo uzaicinājumu ierasties uz pārrunām, pēc tam lemsim, kā rīkoties šādā situācijā.

Pati Dreimane uzaicināšanu uz SAB uzskata par cilvēktiesību pārkāpumu. Šādu viedokli viņa pauž medijiem izplatītā preses relīzē.

”Lai gan SAB pārstāvis nav iekļauts komisijas sastāvā, tomēr tas ”spēlē pirmo vijoli” manā vērtēšanas procesā, tādējādi vērtēšanas process ir kļuvis tiesiski nekorekts un neobjektīvs, jo nav svarīgi ne sasniegtie mērķi, ne paveiktie darbi, ne kompetences, ne zināšanas, visu nosaka SAB. Šobrīd uz mani kā iestādes vadītāju tiek izdarīts spiediens, un tiek klaji pārkāptas manas gan kā cilvēka, gan kā ierēdņa tiesības.”

Dreimane no intervijas Nekā personīga visu nedēļu izvairījās, bet piektdien saslima. Tomēr rakstveida atbildē viņa skaidro, ka viņai nav nekas slēpjams un nav arī bail, tomēr uz SAB ir gatava iet vienīgi kopā ar advokātu.

Birojs savukārt norāda, ka ierašanās uz pārrunām SAB ir pašas personas interesēs, jo šis ir veids, kā var noskaidrot neskaidros jautājums un tos atklāti pārrunāt. Advokāta klātbūtne nav paredzēta, jo šādas pārrunas nav nedz administratīvā, nedz civilprocesa, nedz kriminālprocesa sastāvdaļa.

Atsauksmes par Dreimanes darbu līdz šim bijušas labas un slavinošas. Taču ne vienmēr darbs ir gājis gludi. Īpaši jautājumos, kas saistīti ar klasificētas informācijas sargāšanu.

Skaļākais skandāls, kas līdz šim ir skāris Valsts kanceleju, ir ar Air Baltic saistīta slepena dokumenta nonākšana atklātībā.

2013. gada septembra beigās žurnālistu rīcībā nonāca Valsts kancelejas jurista Ivara Mēkona atzinums, ka valstij var nākties maksāt vairāk nekā 15 miljonus eiro bijušajam Air Baltic īpašniekam Bertoldam Flikam, ja viņš iesūdzēs Latviju. Šādas informācijas nonākšana pretinieku rīcībā varēja iedragāt Latvijas izredzes tiesā.

Drošības policija uzsāka kriminālprocesu, tomēr vainīgie līdz šim brīdim nav noskaidroti. Izmeklēšanas laikā izkratīts Mēkona darba kabinets un dzīves vieta. Veikta arī pārbaude par klasificētas informācijas apriti Valsts kancelejā.

Pēc šā gadījuma Mēkons zaudēja pielaidi valsts noslēpumam, taču ne priekšnieces uzticību. Dreimane pagājušā gada rudenī viņam uzticēja sagatavot atzinumu arī par Citadeles bankas pārdošanu amerikāņu investīciju kompānijai Ripplewood. To nebija iespējams sagatavot bez iepazīšanās ar klasificētiem dokumentiem.

Nekā personīga (16.novembra raidījums)
Nekā personīga: Par līgumslēdzēja pusi vai par viņu reputāciju. Kādus avotus jūs izmantojāt?
Valsts kancelejas direktora palīgs Ivars Mēkons: Tas nav viens konkrēts avots, tas ir pilnīgi visa mūsu rīcībā pieejamā informācija.
Nekā personīga: Arī drošības iestāžu atzinumi?
Ivars Mēkons: Tai skaitā, ja tādi ir bijuši, jā.
Nekā personīga: Pielaide jums ir?
Ivars Mēkons: Par šo jautājumu es labprāt arī teiktu, visas attiecīgās atļaujas, lai veiktu savus pienākumus, man ir. Savukārt te ir runa par informāciju dienesta vajadzībām, kam atsevišķa pielaide nav nepieciešama.
Nekā personīga: Lai lasītu drošības iestāžu atzinumus, gan laikam vajag, vai ne?
Ivars Mēkons: Kā jau minēju, lai veiktu savus pienākumus pilnvērtīgi, kārtīgi, visas nepieciešamās atļaujas ir.

Pielaide ierēdņu un politiķu darbam ar valsts noslēpumu jau vairākus gadus ir nozīmīgs politikas dienaskārtības jautājums. Taču īpašu aktualitāti tas ieguva pirms gada. Eiropas Cilvēktiesību tiesa pagājušā gada aprīlī no Latvijas par labu Ludzas robežsargam Andrim Ternovskim piedzina piecus tūkstošus eiro. Viņam 1998.gadā atņemta pielaide, tādēļ viņš zaudēja darbu. Rīgas apgabaltiesa viņa prasību par atjaunošanu amatā izskatīja bez viņa klātbūtnes. Tieši to cilvēktiesību atzina par pārkāpumu.

MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce:
Lieta Ternovskis pret Latviju izpelnījās lielu sabiedro uzmanību arī pagājušajā gadā, jo vairākos aspektos ECT nokomentēja arī tā saucamo pirmstiesas procesu proti pielaides atteikumu SAB un ĢP kuru ECT norāda, ka netiek strikti nodrošināts pušu līdztiesības vai sacīkstes princips, bet šie apsvērumi nav iemesls, kādēļ tika atzīts konvencijas pārkāpums.

Tiesas apsvērumi par pielaižu piešķiršanas sistēmu bija kā medus maize visiem pielaidi nedabūjušajiem ierēdņiem un politiķiem. Šis spriedums aktualizēja jautājumu, ka personām nav iespēja iepazīties ar visu specdienestu savākto informāciju par viņiem un to pārsūdzēt tiesā. Īpaši aktīvi uzstājas Nacionālās apvienības pārziņā esošā Tieslietu ministrija, kas pielaides neizsniegšanas dēļ bija zaudējusi ministri Baibu Broku un Valsts kanceleja, kurā pielaide bija atņemta Mēkonam.

Pagājušā gada beigās Eiropas Cilvēktiesību tiesa citā lietā, kur par pielaides anulēšanu sūdzējās bijušais muitnieks Vladimirs Vaškevičs un bijušas SAB darbinieks Andris Spūle, atzina, ka šis tomēr nav jautājums, kas būtu Cilvēktiesību tiesas kompetencē.

MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Krīstīne Līce:
Vērtējot šo sūdzību ECT pēc būtības pievienojās Satversmes tiesas viedoklim, ka šīs ir tādas īpašas lietas, tās nav par apsūdzības noteikšanu vai civiliem pienākumiem vai tiesībām, bet tās ir lietas ir par ierēdņu īpašajiem pienākumiem pret valsti. Tieši tā ECT to apsauca. Un šo apsvērumu dēļ ir pilnīgi pamatoti, ka valsts nenodod tādu jautājumu izskatīšanai tiesā. Proti ECT ieskatā, ka sūdzībās Latvijā netiek skatītas tiesā, nav konvencijas pārkāpums.

SAB Dreimani uz pārrunām aicinājusi jau četras reizes, tomēr viņa izvēlējusies citu taktiku, cenšoties diskreditēt drošības iestādes. Piemēram, aģentūrai LETA paziņojot, ka kārtība, kādā Latvijā piešķir pielaidi valsts noslēpumam, neatbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām. Ar šādu rīcību viņa kaitina ne vien Satversmes aizsardzības biroju, bet arī savu priekšnieci.

Laimdota Straujuma:
Tas, protams, nav normāls viedoklis, jo ierēdniecība savus viedokļus neizplata caur preses palīdzību. Ja ir konkrēti priekšlikumi, kā sakārtot vai uzlabot jebkurā jomā likumdošanu, tad ir pienākums iesniegt, tālāk, tad diskusiju gaitā tiek pieņemts vai netiek pieņemts. Bet lēmums pieņem ministru kabinets vai Saeima. Šobrīd likumdošana ir tāda kāda ir, un esmu pilnīgi pārliecināta, ka tiesībsargājošās iestādes strādā pēc esošās likumdošanas. Man nav nekādu pamatu šaubām.

Tomēr jautājums par Dreimanes palikšanu amatā nav tikai valdības vadītāja rokās, jo par kancelejas vadītāju lemj viss ministru kabinets. Nacionālā apvienība šo jautājumu atstāšot savi ministru ziņā, bet zaļie zemnieki ir noskaņoti aizstāvēt Dreimani. Taču tas būšot atkarīgs no izvērtēšanas komisijas savāktās informācijas.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas