Vai izdosies Andra Bērziņa iniciatīva stiprināt partijas?

0 komentāri

Valsts prezidenta Saeimā iesniegtie priekšlikumi partiju stiprināšanai, kam cita starpā vajadzētu vairot sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību politikā un vairot arī uzticību partiju sistēmai, ir sākuši savu ceļu parlamenta kabinetos. LNT TOP 10 skaidroja, ko par tiem domā eksperti un tautas kalpi.

Foto: LETA

Foto: LETA

Vai šīs idejas, kam gluži kā cementam vajadzētu padarīt monolītāku politisko skatuvi, Saeimā uztver tikai kā akadēmisku vingrinājumu, kuru nolikt tālākā plauktiņā – līdzīgi kā iepriekšējās prezidenta iniciatīvas. Vai tomēr kā nopietnu darbu, kuru ņemt un izdarīt?

Valsts politiskais pamats ir stipras un ilgtspējīgas partijas. Latvija diemžēl ar to lepoties nevar. To no Saeimas tribīnes pirmo reizi uzrunājot jaunievēlēto parlamentu, paziņoja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Foto: LETA

Foto: LETA

Andris Bērziņš, Valsts prezidents:
Tādēļ, lai veicinātu partiju stabilitāti un atbildību, kā arī konsolidāciju, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā.

 

 

Latvijā lielākajām partijām ir vidēji divi līdz trīs tūkstoši biedru. Kopā biedru skaits mūsu politiskajās partijās ir aptuveni trīs reizes mazāks nekā Igaunijā un četras reizes mazāks nekā Lietuvā.

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Reinis Bērziņš:
Pašreiz izskatāmies ļoti bēdīgi uz attīstīto valstu fona. Latvijā aptuveni 6% iedzīvotāju uzticas partijām, viens procents ir kādas partijas biedrs. Bet pats partiju kopskaits ir pat sešas reizes lielāks nekā, piemēram, Igaunijā.

Lai situāciju vērstu par labu, prezidents nepilnu mēnesi pēc uzrunas nācis klajā ar priekšlikumiem, kuru mērķis – stiprināt partijas un celt iedzīvotāju uzticību tām.

Prezidenta likumdošanas iniciatīvā iekļauti astoņi priekšlikumi.
1) Lai mazinātu atkarību no privātajiem ziedotājiem, jāpalielina valsts finansējumu politiskajām partijām.
2) Turklāt jānosaka plašs finansējuma izlietošanas mērķis – partijas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšana.
3) Mazajiem ziedotājiem jādot nodokļu atlaides. Ziedojums ne lielāks par vienu minimālo algu būs attaisnotais izdevums.
4) Saeimas vēlēšanās jāievieš tā dēvētie grozāmie saraksti. Proti, vēlētājs sarakstam, ko atbalsta, varētu pierakstīt klāt vēl trīs kandidātus no citu politisko spēku sarakstiem. Šie kandidāti iegūtu papildu plusus.
5) Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošajiem politiskajiem spēkiem jābūt vismaz 500 biedriem.
6) Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstus var iesniegt tikai gadu pirms vēlēšanām dibinātas partijas.
7) Lai celtu ierindas biedru ietekmi partijā, rosināts ļaut noteiktam biedru skaitam tiesības pieprasīt konkrēta jautājuma iekļaušanu partijas biedru sapulces darba kārtībā.
8) Savukārt zem vēlēšanās pieteiktā Saeimas deputātu kandidātu saraksta jābūt vismaz 100 partijas biedru parakstiem.

Tagad prezidenta priekšlikumi nonākuši Saeimā. Iepriekš tālāku virzību šeit neguva viņa priekšlikumi par pašvaldību un izpildvaras stiprināšanu. Tagad cerības tiek liktas uz jauno parlamenta sasaukumu

Lielākā daļa no politiskajiem spēkiem pauž vispārīgu atbalstu prezidenta priekšlikumiem un ir gatavi diskusijām. Taču tiklīdz sāk runāt par detaļām, atklājas iebildumi.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA):
Tas, ka politiskajā sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, tas ir skaidrs. Jautājums, vai tie konkrētie priekšlikumi ir uzlabojumus veicinoši.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (Vienotība):
Kopumā frakcija priekšlikumus vērtē pozitīvi gan par biedru skaita palielināšanu, gan kā to saka derīguma termiņa partijām palielināšanu nu tātad cik ilgu laiku partijai iepriekš jābūt dibinātai, gan par valsts finansējuma palielināšanu.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts Valērijs Agešins (SC):
Ideja par to, lai vēlētāji varētu papildināt jebkuru sarakstu ar jebkuru vārdu, uzvārdu – šī ideja nekas jauns nav, un īstenībā šādi mēs nodrošināsim cilvēku iespēju balsot vienkārši par labiem puišiem.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāte  Inguna Sudraba (NSL):
Pamatmērķis ir tātad vairot sabiedrības uzticību partijām, un, manā skatījumā, ar šiem priekšlikumiem jau to mērķi sasniegt nevar.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS):
Iespējai paņemt arī no citiem sarakstiem drīzāk varētu būt tāds sabiedrisks atbalsts vairāk nekā, piemēram, tieši finansējuma palielināšanai partijai.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK):
Šie labojumi nāk par labu gan tām partijām, kuras ne tik daudz ir atkarīgas no sponsoriem, bet viņas ir ideoloģiskas, nu ideoloģiska jebkurā gadījumā ir nacionālā apvienība, par kuru balso noteikts skaits.

Pagaidām sākusies tikai individuāla tautas kalpu iepazīšanās ar priekšlikumiem. Koalīcija pie viena galda par tiem spriest vēl tikai gatavojas, taču pirmie politiķu komentāri ļauj noprast, ka šoreiz vismaz kāda no prezidenta idejām varētu arī gūt likuma spēku.

Prezidenta likumdošanas iniciatīva balstīta ekspertu grupas ziņojumā. Tas tapis gandrīz gadu, tostarp konsultācijās ar pašiem politiskajiem spēkiem.

LU asociētā profesore, politoloģe, Daina Bāra:
Ne jau uzreiz ko mainīt, revolucionārā ceļā. Bet pakāpeniski tomēr panākt to, ka rodas sabiedrībā izpratne par to, ka parlamentārai sistēmai nu tāds attīstības priekšnoteikums ir stabila un funkcionējoša partiju sistēma.

Eksperti nav vairījušies prezidentam norādīt arī uz riskiem, ko var nest dažu ideju īstenošana dzīvē. Piemēram, attiecībā uz partijas pastāvēšanu noteiktu laiku pirms vēlēšanām.

Foto: LETA

Foto: LETA

Providus pētnieks, LU docents, politologs Valts Kalniņš:
Nu jā, tur ir drusku tas risks, ko mēs arī šeit esam norādījuši. Mēs neatradām citas Eiropas valstis, kur būtu tāda pieeja. Un to varētu arī kritizēt kā mākslīgu politiskās konkurences ierobežojumu.

Ekspertu nākamais pētīšanas lauks varētu būt Saeimas kontrole pār valdību un neatkarīgo iestāžu darbs.

Tikmēr par to, lai jaunākās idejas nepaliktu tikai akadēmisks vingrinājums, bet tiktu ieviestas arī dzīvē iestājas korupcijas apkarotāji. Viņiem simpatizē priekšlikums palielināt politiskajām partijām atvēlēto valsts finansējumu.

Foto: LETA

Foto: LETA

KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks:
Tā noteikti minimizēs iespēju ietekmēt politiskās partijas ar nosacījumu, ja tiks minimizēti griesti fiziskām personām ziedot politiskām partijām. Pašlaik birojā strādājam pie tā, lai arī šos grozījumus virzītu uz priekšu.

Prezidents atstājis iespēju Saeimai pašai noteikt, tieši par cik valsts finansējums partijām būtu jāpalielina. Piemēram, tikai aptuveni 12% no partiju tēriņiem vēlēšanu kampaņā bija valsts finansējums.

Foto: LETA

Foto: LETA

Delna direktors Gundars Jankovs:
Tur jāskatās piesardzīgi, kāpēc 12, jo es pieļauju, ka tas arī ir paņemts no tā, ka ir vēlēšanas un masveida ziedojumi bijuši un tādā veidā uzkāpināts šis te budžets, bet, lai partija strādātu tādā ikdienas režīmā, viņai nevajag tik daudz šos te līdzekļus.

Jo sarežģītāks mehānisms, jo lielāka iespēja, ka kaut kas var noiet greizi, tā par vienu no idejām – grozāmajiem sarakstiem – saka Centrālās Vēlēšanu komisijas vadītājs. Turklāt viņš atgādina, ka jebkuras izmaiņas kaut ko maksā.

Foto: LETA

Foto: LETA

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars:
Šādi ārēji grozāmi saraksti tehniski ir iespējami, bet mainīt mainīšanas pēc, vai teiksim rēķināt kaut ko, nesaprotot detalizāciju ir grūti. Vēlēšanu ziņā vislielākās izmaksas un riski saistīti ar to, ka vēlētāji nesaprotot, kā šīs izmaiņas lietot, varētu izdarīt ačgārnu savu gribu.

Kāds populārs cilvēks kopsummā citos sarakstos pārvar piecu procentu barjeru, bet viņa paša saraksts to nepārvar, – tas ir tikai viens no sarezģījumiem, kuram risinājumu līdz ar grozāmajiem sarakstiem nāktos meklēt. Arnis Cimdars saka, ka tas ir iespējams, galvenais, lai iecerētās izmaiņas sasniedz mērķi. Skeptiski noskaņots ir sociologs Aigars Freimanis. Mainot dekorācijas, saturs nemainīsies.

Foto: LETA

Foto: LETA

Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis:
Ja nekas nemainās un ir tāda sajūta, ka ir iestājusies  neparasta stagnācija, tad vienkārši vajag pamainīt kaut ko, kaut vai dekoratīvi. Pat ja viņi visi būtu ieviesti, tad būtu grūtības piedalīties, piemēram, Latvijas Reģionu apvienībai vai Ingunas Sudrabas partijai No sirds Latvijai. Lai gan viņas varētu rīkoties kā Ainars Šlesers, kas paņēma partiju Vienoti Latvijai.

Tikmēr parlamenta jaunpienācēji uzskata – ja partija būtu jādibina gadu pirms vēlēšanām, tajās startētu vēl raibāks politisko spēku spektrs.

Mārtiņš Bondars:
Tas, ko Latvijas Reģionu apvienība izdarīja pirms vēlēšanām, konsolidējot deviņas politiskās partijas un faktiski noņemot no politiskā laukuma vairākus spēlētājus jeb apvienojot viņus, nu tas izpaliktu. Tad būtu uz vēlēšanām nevis 13 politiskie spēki, bet varbūt 17.

Vieni saka, – ja šādi noteikumi būtu ieviesti pirms 12. Saeimas vēlēšanām, diez vai jaunais parlaments izskatītos savādāk. Tikmēr citi atgādina – labāk spert uz priekšu vismaz pussoli, nevis vienkārši stāvēt uz vietas.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas