Saeimas deputāti nespēj nosaukt elementārus faktus par budžetu, par ko paši balsojuši

3 komentāri

Šonedēļ Saeima pieņēma valsts svarīgāko finanšu dokumentu – nākamā gada budžetu. LNT Top10 arī šogad, kā katru gadu, vērtēja, cik precīzi vai pilnīgi aplami Saeimas deputāti orientējas budžetā par kuru paši balsoja. Jāsaka, ka pareizi atbildēt par budžeta pamatfaktiem uz visiem jautājumiem nespēja neviens.

Par spīti opozīcijas kritikai, dusmām un pārmetumiem par budžeta veidošanas principiem un nežēlīgo laika grafiku, kas faktiski atņem iespējas ne vien detalizēti iepazīties, bet arī iesniegt kvalitatīvus priekšlikumus tā uzlabošanai, nākamā gada valsts budžets šonedēļ Saeimā tika pieņemts. Aptuveni trešdaļai deputātu šis process bija jauns. Pirmo reizi valsts budžeta pieņemšanā piedalījās 35 deputāti.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Līdzīgi kā automašīnām aļņa testā tiek pārbaudītas uz apgāšanos, LNT Top10 ik gadu novērtē, cik precīzi vai pilnīgi aplami Saeimas deputāti zina vismaz kontrolskaitļus?  Lai gūtu priekšstatu, kādas ir viņu zināšanas, lemjot par to, kas nākamgad ietekmēs ikviena iedzīvotāja dzīvi, LNT TOP 10 aptaujāja 12 jaunos deputātus — pa diviem no katras partijas.

Lai arī budžets ir ļoti apjomīgs dokuments, jautājām tikai par vissvarīgākajām pamatlietām, kas jāzina ikvienam deputātam – cik liels ir budžets, kā augs ekonomika, vai kāps cenas, par izmaiņām nodokļos un algās. Pareizi atbildēt uz visiem jautājumiem nespēja neviens.

Par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem

Visprecīzāk uz jautājumu par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem spēja vien divi no aptaujātajiem.

Saeimas deputāts,  Rihards Kols (VL-TB/LNNK): ”Plānotie ieņēmumi ir aptuveni 7,3 miljoni. Izdevumi ir 7,5. [..] Miljardi. Es atvainojos, miljardi, jā.” Saeimas deputāts Hosams Abu Meri (Vienotība): ”Septiņi miljardi 520 miljonu kaut kādu un septiņi miljardi 300 kaut ko.”

Ja vien nebūtu sajaukti izdevumi ar ieņēmumiem, precīza būtu arī Armanda Krauzes atbilde. Saeimas deputāts Armanda Krauze (ZZS): ”Izdevumi ir apmēram 7,3 miljardi eiro un ieņēmumi 7,5 miljardi eiro.”

Izpratne par budžeta apmēru ir vēl trīs aptaujātajiem.

Saeimas deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK): ”Septiņi miljardi ar kaut ko un.. tātad ieņēmumi, izdevumi ir nedaudz lielāki.” LRA Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš: ”Ja nemaldos, septiņi ar pus miljardi plānotie ieņēmumi, un 7,6.” Saeimas deputāte, Zenta Tretjaka (Saskaņa): ”Ja es nešaubos, man liekas tā – izdevumi vairāk kā ieņēmumi, bet tur bija vairāk kā septiņi miljardi ar kapeikām. Kaut kur septiņi ar pus. Varbūt es kļūdījos, bet man liekas, tā bija.”

Savukārt trīs atbildes bija pilnīgi aplamas un apliecināja, ka deputātiem viss viens – simti, miljoni vai miljardi.

Foto: LETA

Foto: LETA

LNT TOP 10: Kādi nākamgad ir plānoti ieņēmumi un izdevumi valsts budžetā?
Saeimas deputāts, Valdis Skujiņš (ZZS): Ciparos, jūs jautājat? Miljardi.
LNT TOP 10: Un cik?
Saeimas deputāts, Valdis Skujiņš (ZZS): Ja es nemaldos – 23.

Saeimas deputāts, Mārtiņš Šics (LRA): ”Es tagad precīzi nepateikšu to.” Saeimas deputāte, Janīna Kursīte (Vienotība): ”Uzreiz tā nepateikšu, es atvainojos, bet ir pāri 300, man liekas, miljoni, nē, bet, nu, ļoti liels skaitlis, tiešām.” Bet bija arī tādi, kuri vispār nespēja atbildēt uz svarīgāko jautājumu par budžetu. Saeimas deputāts, Ringolds Balodis (NSL): ”Pašreizējā brīdī mēs centāmies pa nakti strādāt, lai varētu kādus loģiskus priekšlikumus likt priekšā. Teiksim, teikšu, kā ir, tad mums jāprasa, teiksim, frakcijā jāieskatās dokumentos. Es jums nepateikšu precīzus ciparus.” Saeimas deputāte, Silvija Šimfa (NSL): ”Zināt, es neesmu uz cipariem paskatījusies.” Saeimas deputāte, Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa): ”Es tiešām neatceros.”

Finansējums par deputātu priekšlikumiem

Mazākumā palika arī tie, kuri spēja atbildēt, ka aptuveni divu miljonu apmērā atbalstīti deputātu priekšlikumi, kādus projektus nākamgad finansēt.

Deputāts Mārtiņš Šics (LRA): ”Ir sadalīšanai iedoti gandrīz divi miljoni.”

LRA Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš: ”Sākumā, es saprotu, bija plānots viens miljons. Beigās palielināja vēl par vienu, tā ka kopā apmēram divi miljoni.”

Vēl četri demonstrēja izpratni, par kādu apjomu ir runa.

Deputāts Hosams Abu Meri (Vienotība): ”Man liekas pusotra miljona, ja ne vairāk.” Deputāts Valdis Skujiņš (ZZS): ”Ja es nemaldos kaut kur vairāk kā divi miljoni.” Deputāts Armanda Krauze (ZZS): ”Tur nedaudz par vairākiem miljoniem, bet tas uz kopējiem miljardiem nav būtiski.” Deputāts  Rihards Kols (VL-TB/LNNK): ”Deputātu priekšlikumi, ja es nemaldos, tas ir miljons.”

Savukārt pārējiem nebija nemazākā priekšstata.

Deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK): ”Es precīzi jums skaitli tagad nepateikšu, bet palielināti viņi tiek, jā.”

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāte, Janīna Kursīte (Vienotība): Daudz nepalielina, bet ir atbalstīti daudzi priekšlikumi.
TOP 10: Un aptuveni par kādu summu?
Janīna Kursīte: Par 100 000, par 100 miljoniem.

 

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa): ”Es nevaru jums pateikt, kāds ir tas kopīgais cipars.” Deputāte Silvija Šimfa (NSL): ”Man atkal ir jāsarkst un jāsaka, ka ciparus es nevaru jums nosaukt.” Deputāte Zenta Tretjaka (Saskaņa): ”Nevaru pateikt precīzi jums.” Deputāts Ringolds Balodis (NSL): ”Nē.”

Par budžeta deficītu

Vājas ir arī aptaujāto zināšanas par budžeta deficītu, vēl vienu būtisku rādītāju, kas nozīmē dzīvošanu uz parāda. Nekļūdīgu atbildi sniedza vien četri, no kuriem visprecīzāk atbildēja viens.

Armanda Krauze (ZZS): ”2015. gadā 1%, 2016. plāno samazināt uz 0,9 un pēc tam pat uz 0,7.”

Vēl pāris aptaujāto atbildes nebija tālu no patiesības, bet bija arī tādi, kuri šāva pilnīgi greizi vai atkal jau klusēja.

Deputāte Zenta Tretjaka (Saskaņa): ”Es domāju kaut kur septiņi procenti laikam būs. Varbūt vairāk.” Deputāte Silvija Šimfa (NSL): “Nu tagad es izskatīšos pavisam neglīti.”

Iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze un prognozētā inflācija

Pilnīgi neviens no 12 aptaujātajiem nespēja precīzi atbildēt, kāda ir iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze un prognozētā inflācija, ko ņem vērā sastādot budžetu, līdz ar to nespējot demonstrēt izpratni par dzīves dārdzības palielināšanos un ekonomikas izaugsmi. Pēc šiem jautājumiem Ringolda Baloža pacietības mērs bija pilns.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts, Ringolds Balodis (NSL): Situācija, kad faktiski iepazīties ar dokumentu paketi bija vien pāris dienas un naktī varēja sniegt otros priekšlikumus, es domāju, ka es nebūšu kompetents atbildēt detaļās.
TOP 10: Un kāda inflācija nākamgad plānota?
Ringolds Balodis: Nu, es jau, man liekas, skaidri arī pateicu.
TOP 10: Un budžeta deficīts procentuāli no IKP?
Ringolds Balodis: Es jums neatbildēšu, jo es tiešām nevaru atbildēt detaļās.
TOP 10:  Minimālā alga.
Ringolds Balodis: Paldies!

Krietni vieglāk veicās atbildēt, ka no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 80 % saņem pašvaldības, bet 20% valsts, par ko sēdē tika plaši debatēts. Uz šo jautājumu pareizi atbildēja deviņi no divpadsmit.

Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi

Kāda nākamgad būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, jau atkal izrādījās sarežģīti atbildams jautājums. Ar to tika galā seši aptaujātie.

Deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK): ”23%.”Atbildi zināja arī Kols, Krauze, Liepiņš, Kursīte un Abu Meri. Pārējie atbildi nezināja.

Foto: LETA

Foto: LETA

TOP 10: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme?
Saeimas deputāte, Silvija Šimfa (NSL): Kādā ziņā?
TOP 10: Cik liels būs iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Kāda likme nākamgad plānota?
Silvija Šimfa: 75? Man jau galva iet riņķī. Nu jūs mani pārsteidzāt pilnīgi. Neapliekamais minimums bija 75. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nē, es nevaru.

Minimālā alga

Šis kļuva par vienu no vieglākajiem jautājumiem.

TOP 10:  Minimālā alga?
Regīna Ločmele-Luņova: Minimālā alga 360 eiro.

TOP 10:  Vai jūs zināt, kāda būs minimālā alga nākamgad?
Silvija Šimfa: Nu, jā! Ja pieliks tos 40 eiro, tad 360.

Taču pat uz tik vienkāršu jautājumu visi nespēja atbildēt pareizi.

Foto: LETA

Foto: LETA

Deputāts Edvīns Šnore:
Minimālā alga būs 420 eiro.

 

 

Valsts prezidents, kuram savulaik deputāta amatā, arī pašam grūti gāja ar pareizu atbilžu nosaukšanu, uzskata, ka deputātiem vismaz budžeta apmērs ir jāzina, bet pārējais atbildes, nezināt, viņaprāt, ir piedodami.

Foto: LETA

Foto: LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš:
Tas nav tik vienkārši. Protams, kopbudžeta skaitļus ir viegli atcerēties, bet jau šo sadalījumu -valsts budžets, pārējie budžeti, tās jau ir milzīgas skaitļu virknes. Es nebrīnos, ka cilvēkiem uzprasot kaut ko tādu, kur viņš nav sevišķi piegriezis vērību, ka viņš samulst. Pamati būtu jāzina, pārējie – katram savā sfērā.

Gluži pretēju viedokli pauž politoloģe Iveta Reinholde. Viņas vērtējumā, lai Saeimas darbs būtu kvalitatīvs, deputātiem, jo īpaši opozicionāriem, budžets ir jāpārzina detalizēti.

Foto: LETA

Foto: LETA

Asociētā profesore Iveta Reinholde:
Ja opozīcija vēlas mainīt kaut ko budžeta veidošanas procesā, tad opozīcijai mājasdarbs ir jāveic ļoti rūpīgi, ļoti detalizēti. Ir jāpārzina katrs cipars budžetā un ir jāpiedāvā konstruktīvi risinājumi. Tad opozīcija veic tādu, nosacīti, sargsuņa funkciju un nevis bļāvēju funkciju. Bļaut ir viegli, bet lai bļautu ir jābūt arī argumentācijai.

LNT TOP10 arī iepriekšējos gados ir veicis šādas aptaujas un tās visas ir atklājušas pamatīgus robus deputātu zināšanās.

3 komentāri

TOP komentāri

  • ES
    0

    ES

    Kāda jēga no intervijām, aptaujām un redzējumiem, ka 100 čibriku neko nejēdz. Tas NEKO nemaina. Ir jāmaina sistēma.

    12.10.2016 21:30

  • onoxeno
    0

    onoxeno

    dirsā mēs esam ārā netiekam(gāzt valdību...)

    12.10.2016 12:29

  • roberts
    0

    roberts

    un tādi vada valsti ???!!!
    vēmiens nāk !

    21.12.2014 21:21

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas