SAB turpinās vērtēt, vai Belēvičs ir gana uzticams, lai saņemtu pielaidi uz ilgāku laiku

0 komentāri

Atšķirībā no saviem valdības kolēģiem, kuru vērtēšana veicās raitāk un kuri var darboties ar valsts noslēpumu piecus gadus, veselības ministrs Guntis Belēvičs pielaidi saņēma tikai pagājušajā nedēļā, un tikai uz 7 mēnešiem! Vai tas nozīmē, ka ministrs, kurš tagad var piedalīties arī slēgtajās valdības sēdēs, pēc laika atkal var izrādīties neuzticams? 

Piekļuves valsts noslēpumam nesaņemšana iedragāja divu Laimdotas Straujumas pirmās valdības ministru – Baibas Brokas un Romāna Naudiņa – karjeru. Abiem Nacionālās apvienības ministriem pēc vairāku mēnešu ilgas pārbaudes Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pielaidi atteica, un viņiem nācās amatu atstāt. Veidojot otro Straujumas valdību, SAB publiski minētos kandidātus uz ministru amatiem sāka vērtēt jau pirms Saeimas balsojuma par Ministru kabineta sastāvu. Premjere atzīst, ka pirms valdības apstiprināšanas viņa pielaižu tēmu pārrunājusi ar SAB direktoru Jāni Maizīti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Absolūti bez nekādas iedziļināšanās sīkumos, bet – vai varētu būt problēmas, vai nevarētu būt problēmas, es jums neprecizēšu neko vairāk, bet es tikos ar Maizīša kungu, un viņš mani informēja. Es nekomentēšu neko vairāk. Bet es tiku informēta par iespējām.

Galu galā visi ministri pielaides ir saņēmuši, taču arī šoreiz vērtēšanas process bija garš. Veselības ministrs Guntis Belēvičs piekļuvi ieguva pēc vairāku mēneši vētīšanas. Turklāt viņam tā piešķirta tikai uz dažiem mēnešiem, kas ir nebijis gadījums valdības ministram. Parasti valdības locekļi pielaides saņem uz pieciem gadiem.

Valdības vadītāja atklāja, ka SAB turpinās vērtēt, vai Belēvičs ir gana uzticams, lai saņemtu pielaidi arī uz ilgāku laiku. Šis SAB lēmums radījis neizpratni – sanāk, ka veselības ministrs pašlaik bauda tikai daļēju specdienestu uzticību. Un kā var piešķirt pielaidi valsts noslēpumiem cilvēkam, par kuru pārbaude nav pilnīgi pabeigta. Nav saprotams arī piešķirtās pielaides termiņš.

Tikmēr SAB nekādos komentāros par pielaižu izsniegšanas tēmu neielaidās. Nekādu izvērstāku skaidrojumu par pielaižu piešķiršanu vai atteikšanu specdienestiem nav jānorāda nevienam. Tāpēc personai, kam pielaide atteikta, ir grūti vai gandrīz neiespējami sevi aizstāvēt. Valsts kancelejā pauž viedokli, ka šādu noslēpumainības plīvuru specdienesti varot izmantot arī, lai ļaunprātīgi manipulētu ar pielaižu izsniegšanu un atņemšanu.

Ministru kabinets jau pērn vasarā un pēc tam rudenī uzdeva SAB sagatavot priekšlikumus par to, vai un kā maināma pašreizējā pielaižu izsniegšanas kārtība. Tas darīts saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Ternovskis pret Latviju, kurā norādīts, ka Latvijā pastāvošā kārtība, kādā pārsūdzami atteikumi par pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam, ir pretrunā ar Cilvēktiesību konvencijā nostiprinātajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. Ņemot to vērā, Valsts kanceleja jau pagājušā gada septembrī savā atzinumā aicināja radikāli pārveidot pašreizējo pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanas kārtību.

Valsts kancelejas pārstāvis apgalvo, ka uzreiz pēc tam, kad tā pauda šāda veida viedokli, vairākiem kancelejas darbiniekiem SAB apturējis piekļuvi valsts noslēpumam. Tagad pielaidi varētu pazaudēt arī Latvijas galvenā ierēdne – Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane. Viņa jau četras reizes atteikusies ierasties uz pārrunāt ar Satversmes aizsardzības biroju, jo iebilst tam, ka uz pārrunām nedrīkst ierasties kopā ar advokātu.

Turklāt Valsts kanceleja pārmet SAB arī to, ka birojs, iespējams, apzināti vilcinās pildīt Ministru kabineta doto uzdevumu un nākt klajā ar savu redzējumu par pielaižu izsniegšanas kārtības maiņu.

Arī Saeimā izskan dažādi viedokļi. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs, premjeres partijas biedrs no Vienotības uzskata, ka pašreizējo kārtību radikāli mainīt noteikti nevajag, un vienkārši ir jāļauj drošības iestādēm strādāt. Viņaprāt, specdienestiem var uzticēties, bet pielaides valsts noslēpumam atteikuma iemesli nav publiskojami, jo SAB un Drošības policijai ir jāizsargā sava informācija un tās avoti.

Deputāts Andrejs Elksniņš, kuram arī atteikta pielaide, savukārt norāda, ka pašreizējā sistēma ir absurda, jo SAB jebkurā brīdī var bez plašiem skaidrojumiem atņemt piekļuvi valsts noslēpumam pat ģenerālprokuroram, kuram vienīgajam ir tiesības atcelt SAB vai Drošības policijas lēmumus par piekļuves valsts noslēpumam atteikumu kādai amatpersonai.

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Iekams tiek saglabāts slepenības plīvurs attiecībā uz pieņemtajiem lēmumiem, ko SAB piekopj, kas viņiem ir izdevīgs un ko viņi ikdienā izmanto, mēs varēsim spriest par šiem apstākļiem, kādi viņi ir. Un tie ir, ka sākās viss ar Saskaņas deputātu nepielaišanu Nacionālās drošības komisijā, kad SAB nevēlējās, lai mēs piedalītos procesā un kontrolētu viņu darbu – it īpaši, kad mums ir zināšanas attiecībā uz viņu darbību. Otrs, kas sekoja, Nacionālās apvienības ministri pēc kārtas tika izrevidēti. Piemēram, tieslietu ministre Baiba Broka. Un treškārt tagad ir manipulāciju rezultāts attiecībā uz ministriem no ZZS. Cik lielā mērā šādas situācijas pastāvēšana ir tiesiska, es apšaubu to.

Piekļuves valsts noslēpumam izsniegšanas kārtība Latvijā nav mainījusies 20 gadus. Iespējams, pēdējā laikā tik bieži atņemtas vai nav iedotas pielaides valsts noslēpumam un pārbaudes norit ilgāk, jo pēc Jāņa Maizīša nonākšanas SAB direktora krēslā, amatpersonu vērtēšana vienkārši kļuvusi rūpīgāka un stingrāka.

Pašlaik krasi atšķiras skaidrojumi par to, vai pēc Latvijai nelabvēlīgā Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma mūsu valstij ir pienākums mainīt piekļuves valsts noslēpumam izsniegšanas kārtību, spriedums nebija par atteikumu piekļūt valsts noslēpumam, bet gan par prettiesisku atbrīvošanu no amata.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietvedībā pašlaik vēl atrodas citas lietas, kas skar valsts noslēpuma tēmu. Ar priekšlikumiem, vai un kā sistēma jāuzlabo, SAB jānāk klajā jūnijā. Pašlaik gan var prognozēt, ka radikālas izmaiņas pats birojs, visticamāk, nepiedāvās.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas