Prezidents atbalsta jaunās valdības veidošanu uzticēt Straujumai

0 komentāri

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien izteicis atbalstu, lai arī nākamo valdību veidotu Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), kas jau paudušas gatavību uzņemties nākamās valdības veidošanu un Ministru prezidenta amatam kopīgi atbalstīt Laimdotu Straujumu (V).

Prezidents aicina partijas iespējami īsākā laikā vienoties par pamatuzdevumiem jaunajai valdībai, kā arī tās sastāvu, par prioritāru izvirzot ministru kandidātu iepriekšējo profesionālo pieredzi jomās, kas būs vitāli nozīmīgas Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā.

Andris Bērziņš pašlaik nevar nominēt premjera amata kandidātu, jo to var darīt tikai tad, kad ir demisionējis pašreizējais Ministru kabinets.

Pašreizējā Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma dzimusi 1951. gada 24. februārī, viņai ir divi bērni.

Straujuma 1973. gadā ieguvusi matemātiķa specialitāti Latvijas Universitātes Fizikas-matemātikas fakultātē, 1987. gadā bijusi aspirantūrā lauksaimniecības ekonomikas specialitātē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, bet 1992. gadā ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu. Straujuma 1996. gadā Lielbritānijā apguvusi zināšanas uzņēmumu ekonomikas un vadīšanas kursos, bet laikā no 1994. līdz 1999. gadam apmeklējusi kursus Dānijā, Somijā, Lielbritānijā, ASV, kur apguvusi ar Eiropas Savienību un informācijas sistēmām saistītas zināšanas.

Karjeru Straujuma sāka 1973. gadā kā zinātniskā līdzstrādniece Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, laikā no 1991. līdz 1993. gadam bijusi vadošā pētniece SIA Latvijas datoru centrs, bet no 1993. līdz 1997. gadam bijusi Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra nodaļas vadītāja, direktora vietniece, vēlāk šajā pašā centrā kļuvusi par valdes priekšsēdētāju.

Pirmo reizi Zemkopības ministrijā viņa sāka strādāt 2000. gada oktobrī, kad kļuva par valsts sekretāri, bet 2007. gada 1. februārī iecelta par valsts sekretāri Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Pēc tam iecelta par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieci.

Straujuma laikā no 2002. gada līdz 2007. gadam ir bijusi VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka padomes locekle.

Zemkopības ministrijā Straujuma atgriezās 2011.gada oktobrī – jau kā ministre.

Straujumu uzņemties iepriekšējās valdības vadību uzrunājuši Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete un demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (V). Sākotnēji Straujuma atteikusies, tad nākuši citi kandidāti, līdz sekojis vēl viens Dombrovska un Kalnietes piedāvājums. Tolaik Straujuma piekritusi, jo izjutusi “zināmu atbildību” pret to, kas notiek valstī, un to, ko darījis Dombrovskis. Turklāt īsā darbam atvēlētā laika dēļ vieglāk premjera pienākumus ir uzņemties cilvēkam, kas jau strādā valdībā.

“Es ļoti labi apzinos šo pienākumu, ko esmu uzņēmusies laikā, kad līdz Saeimas vēlēšanām ir deviņi mēneši un pa vidu ir vēl vienas vēlēšanas,” pēc nominēšanas premjera amatā sacīja Straujuma.

Šā gada janvārī viņa iestājās Vienotībā. Pēc iestāšanās partijā viņa skaidroja, ka domas par iestāšanos partijā jau bija agrāk un tas vairs bijis tikai laika jautājums.

Jau vēstīts, ka 12. Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija Saskaņa – 24 deputātu vietas. Vienotība jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība – 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK – 17 vietu. Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai – septiņus.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas