Politiķu aprindās tiek apspriesti astoņi iespējamie prezidenta amata kandāti

0 komentāri

Valsts prezidenta vēlēšanas, kas notiks vasarā, ir gada nozīmīgākais notikums politikā. To rezultāts ne vien izšķirs, kurš kļūs par valsts augstāko amatpersonu, bet var izraisīt arī valdības krišanu. Prezidenta vēlēšanu tuvums ir skaidri redzams, partijas sākušas demonstrēt savus muskuļus, un koalīcijas politiķi jau paspējuši nostāties uz kara takas. 

”Man ir jākonstatē, un to es saku ar pilnu atbildību, ka Vienotība un Nacionālā apvienība ir apzināti koalīcijas līgumu sagrāvusi. Faktiski šīs esošās koalīcijas gars un burts ir faktiski zudis. Tas līgums ir pārkāpts,” ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Partijas pagājušā nedēļā pierādīja, ka robeža starp koalīciju un opozīciju Saeimā ir izjaukta. Tāpēc intriga, kurš kļūs par nākamo prezidentu, ir tikai palielinājusies. Kopš neatkarības atjaunošanas vai ikvienas prezidenta vēlēšanas nesušas pārsteigumus. Par to atgādina publicists Mārcis Bendiks: ”Tīri statistiski ņemot, mums gandrīz vienmēr ir kaut kādi brīnumi uz prezidenta vēlēšanām. Tas ir kaut kas neizskaidrojams, kā pilnmēness iedarbība uz politiski aktīviem cilvēkiem vai retrogrāds Merkurs iedarbojas uz tiem, kuri bīstas no asiem priekšmetiem.”

Un pagaidām nekas neliecina, ka šis gads būs izņēmums. Visi centieni mainīt vēlēšanu kārtību līdz šim izgāzušies. Šonedēļ tika izbrāķēts opozīcijas priekšlikums labot Satversmi, lai tiesības vēlēt prezidentu uzticētu tautai.

Foto: LETA

Foto: LETA

Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:
Juridiskajai komisijai tāds brāķis, ar tik acīmredzamām kļūdām, nebūtu tālāk virzāms.

 

Tāpat arī iestrēgusi ideja prezidentu turpmāk vēlēt atklātā, nevis kā līdz šim, slēgtā Saeimas balsojumā.
Valsts prezidents ir vienīgā valsts amatpersona, ko parlaments vēlē aizklāti. Vilšanos par nespēju to mainīt, pauž bijušais prezidents Valdis Zatlers: ”Kamēr būs slepenības režīms balsojumā par prezidentu, pārsteigumi būs.”
Tomēr pastāv arī viedoklis, ka tas nav izšķiroši svarīgs faktors, lai tiktu ievēlēts iespējami labākais prezidents. Mārcis Bendiks uzskata, ka pārmaiņām ir jābūt krietni pamatīgākām: ”Šis te nenovērsīs, vienkārši kaut kāda kauliņu skalošanu. Ir jāmainās visai elitei kopumā. Tai ir jāvar kooptēt sevī spēcīgus jaunus cilvēkus. Kamēr mēs krāmēsimies ar tiem, kas mums ir, nekas. Uzticība parlamentārismam no tā nevairosies.”

Arī sociologs Aigars Freimanis šaubās, vai tāpēc, ka prezidents tiks vēlēts atklāti, sabiedrība noticēs, ka jaunais valsts vadītājs nav ticis izraudzīts, partijām neafišēti slēdzot savstarpēji izdevīgas vienošanās. ”Manuprāt, ka pat tāda atklātība gandrīz vienmēr tiek uztverta ar kaut kādām aizdomām, ka tur ir kaut kāda spēle, kas ir pirms tam jau. Cilvēki vienkārši ir trenēti politiku uztvert tieši tādā veidā, jo īpaši prezidenta vēlēšanas, kas vienmēr bijušas ar kaut kādām intrigām un nesaprotamiem notikumiem pirms tam, un tad pēkšņi pēdējā mirklī parādās tā sauktais reālais prezidenta kandidāts, par kuru visi balso,” uzskata Latvijas Faktu direktors, sociologs, Aigars Freimanis.
Lai gan prezidenta ievēlēšanas nosacījumi netiek mainīti, ir partijas, kuras uzskata, ka arī esošā regulējuma ietvaros valsts pirmo amatpersonu var ievēlēt tā, lai netiktu grauta tautas uzticība Saeimai un arī nākamajam prezidentam.
Nacionālā apvienība ir apņēmusies diskusijās, par to kādam jābūt Valsts prezidentam, iesaistīt sabiedrību. Partija cerības liek uz radošo inteliģenci, norādot, ka tai vienmēr bijusi liela loma izšķirīgos brīžos.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas priekšsēdētāja, Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK): Mēs jau tagad esam uzsākuši darbu pie tā, lai tās būtu vairākas diskusijas, nevis tikai viena, bet vairākas, un mēs uzklausītu plašāku sabiedrību.
LNT Top 10: Un kas pārstāvētu to plašāko sabiedrību?
Ināra Mūrniece: Es domāju, ka pilnīgi visi. Sākot ar inteliģenci, beidzot ar žurnālistiem, ar cilvēkiem dažādos reģionos un tiem, kas vēlēsies nākt un par to runāt.
LNT Top 10: Tas būs publisks pasākums?
Ināra Mūrniece: Viennozīmīgi publiskas debates.

Ieceri atbalsta Valdis Zatlers. Tiesa gan, viņš uzskata, ka tautai nevis jāgaida partiju uzaicinājums sākt diskusijas, bet iniciatīva pašai jāņem savās rokās. ”Partijas kalpo sabiedrībai. Ja sabiedrība saka, – mēs gribētu tādu prezidentu, es esmu 100% pārliecināts, tās partijas, kas grib iegūt balsis nākamajās vēlēšanās, vai, pieņemsim, vismaz savus reitingus uzlabot šodien, ieklausītos, ko saka sabiedrība. Bet tai ir jābūt aktīvai, ļoti noteiktai diskusijai. Tā nevar būt – te drusku kaut ko ieminējāmies. Tad tas nav nopietni. Bet jautājums ir viens, vai sabiedrība šobrīd, kad tai neviens neliedz to darīt, to darīs? Vai sagaidīs tikai ievēlēšanu, nedod Dievs, vēl slēgtā balsojumā, pēc tam visi atkal, kā saka, novels vainu uz Saeimas 100 deputātiem. Tas nav pareizi,” tā Zatlers.

Ideja nav jauna. Arī bijusī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa līdzīgu aicinājumu izteica, pirms iepriekšējo reizi tika vēlēts prezidents. Taču atsaucības nebija. ”Es pat biju uzrunājusi gan bijušos prezidentus, gan inteliģences pārstāvjus un dažādus sabiedrības grupu pārstāvjus, veidot tādu sabiedrisku komisiju, kurā arī bijušie prezidenti, kuri paši no savas pieredzes vērtētu, kas varētu būt šie kandidāti vai vismaz, kādiem viņiem jābūt. Saņēmu ārprātīgu kritiku, un šī ideja nerealizēta tika arī nolikta atvilktnē,” atminas Solvita Āboltiņa.

Arī tagad Saeimas lielākās partijas pauž noraidošu attieksmi. Zaļo un zemnieku savienības līderim Augustam Brigmanim nav skaidrs, kā tieši izpaustos diskusijas ar sabiedrību.

Foto: LETA

Foto: LETA

Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis:
Neviens no šīs diskusijas ierosinātājiem nav bijis spējīgs formulēt, ko viņš ir domājis ar šo jēdzienu. Vai tas ir kaut kāds liels laukums pilsētas centrā, kur tauta saaicināta? Vai tie ir nepārtraukti divu mēnešu laikā raidījumi televīzijā vai radio, vai kur? Vai tā ir vienkārši sabiedrības viedokļa uzklausīšana uz ielas vai socioloģiskās aptaujas? Ja mēs pieejam pēc socioloģiskajām aptaujām, kā izzināt sabiedrības viedokli, tad jau mēs zinām, kas būtu valsts prezidents.

Skeptiski noskaņots ir arī Saskaņas līderis Saeimā Jānis Urbanovičs: ”Kāpēc viņi kliedz to latvisko “davai, davai” visi? Mums nevajag pamudinājumu. Mēs jau to darām. Vajag ko – kampaņu? Kāpēc? Lai kādu noniecinātu? Lai kādu izvirzītu, padarītu populārāku, nekā viņš šobrīd ir?

Bet Aigaram Freimanim ideja par konsultēšanos ar sabiedrību izraisa vien smaidu: ”Tā, man šķiet, ir tāda dekorācija, kas noteikti labi izskatās un liekama zem lielās demokrātijas izkārtnes, bet man ir grūti iedomāties tagad politisko partiju, kas saka – ziniet, šis kandidāts mums patika, bet pēc tikšanās ar sabiedrības pārstāvjiem sapratām, ka mēs nevaram. Es domāju, ka tas nav iespējams.”

Partijām nekas neliedz jau tagad publiski nosaukt savus kandidātus, lai viņus varētu sākt apspriest. Bet to izdarījusi tikai Reģionu apvienība, kas amatam nominējusi savu līderi, Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru.

Gluži cits stāsts ir par kandidātu apspriešanu prom no sabiedrības acīm. Saeimas kuluāros neformālās sarunās politiķi jau zondē, kāds būtu atbalsts potenciālajiem kandidātiem.

LNT Top 10 kļuvis zināms, ka apspriesti tiek vismaz astoņi iespējamie pretendenti. Līdz ar Mārtiņu Bondaru un esošo prezidentu Andri Bērziņu, tiek vērtētas arī Eiropas Kopienu tiesas tiesneša Egila Levita un Ingunas Sudrabas izredzes. Kandidātu sarakstā ir arī Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš un prezidenta padomnieks Andris Piebalgs, kā arī eiroparlamentāriete Sandra Kalniete un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

Lai būtu pilnīga skaidrība, kurš iesaistīsies šajā cīņā, vēl nāksies pagaidīt. Kandidāti oficiāli ir jāpiesaka maija otrajā pusē. Nav izslēgta iespēja, ka pretendenti var tikt nosaukti vien dažas dienas pirms vēlēšanām, ja partijām ir vēlme kandidātus iespējami ilgi turēt noslēpumā, lai izvairītos no plašām publiskām debatēm.

Pieredze liecina, ka vēlēšanas netiks vilktas garumā un Saeima prezidentu centīsies ievēlēt pirmajā kārtā. Iemesls ir gaužām prozaisks. Pretējā gadījumā atkārtotas vēlēšanas notiktu ap Jāņiem, ko deputāti negrib pieļaut, jo tas liegtu laikus doties vasaras brīvdienās.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas