Politiķi attaisnojas par neveiksmīgajiem iepirkumiem

0 komentāri

Lai gan uz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām savus sarakstus pieteikušas 5 jaunizveidotas partijas, pārējos sarakstos redzamas arī labi zināmas un gadiem ilgi pazīstamas sejas. No vienas puses šķiet labi, ka cilvēki, kas jau darbojušies politikā, ir gatavi turpināt īstenot kaut kādas idejas, bet no otras – vai var uzticēt rīkoties tiem, kas savulaik stāvējuši klāt valstij nozīmīgos projektos, kas tā arī nav pabeigti, vai, būsim godīgi, un atklāti teiksim – ir ar blīkšķi izgāzušies? LNT raidījums TOP 10  pētīja divus apjomīgus – fotoradaru un pasažieru vilcienu iepirkumus, un skaidroja vai tie, kas atkal grib “tikt pie šprices” saprot, ko toreiz nemācēja un kāpēc mums jātic, ka tagad viss izdosies?

Mēģinājumi noorganizēt apjomīgus un sabiedrībai svarīgus projektus šīs Saeimas laikā bijuši ļoti nesekmīgi. Pašlaik Latvijā kursējošie vilcieni ražoti vēl padomju laikos, taču ne Valda Dombrovska, ne Laimdotas Straujumas valdības nav spējušas veiksmīgi īstenot jaunu vagonu iepirkumu. Tāpat Latvijā bija plānots modernizēt ceļu satiksmes drošības uzraudzīšanu, – līdzīgi kā citās valstīs – izmantojot tehniskās ātruma mērierīces jeb fotoradarus. Tomēr nācās lauzt līgumu ar radaru īpašnieku, tāpēc jau atkal tiek domāts par jauniem veidiem, kā iegādāties fotoradarus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Valdību maiņu dēļ par iepirkumiem bijuši atbildīgi vairāki ministri. Šī iemesla dēļ atbildību neviens tā arī nav uzņēmies. Fotoradaru lieta sākās 2009. gadā, kad iekšlietu ministre bija Linda Mūrniece. Pēc viņas atkāpšanās par iekšlietu ministra pienākumu izpildītāju kļuva Aigars Štokenbergs, bet pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām līdz šodienai ministrs ir Rihards Kozlovskis. Visi pārstāv ”Vienotību”.

Mūrnieces vadītās Iekšlietu ministrijas konkursā uzvarēja privātais uzņēmums ”Vitronica Baltica”, kam bija jāuzstāda 160 stacionārie un 30 pārvietojamie radari. Par to uzņēmums saņēma daļu no radaru fiksēto pārkāpumu sodanaudas. Pārvietojamos fotoradarus, ar ko ātruma pārkāpējus var pārsteigt nesagatavotus, ”Vitronic” ieviesa bez liekas kavēšanās, bet stacionāro radaru kā nebija, tā nebija. Daudzi par acīmredzamu uzskatīja, ka privātais uzņēmējs kavējas ar stacionāro radaru ieviešanu, jo ar pārvietojamajām mērierīcēm var labāk nopelnīt.

Stacionārajiem radariem vajadzēja būt uz autoceļiem jau 2011. gadā. Lai gan ”Vitronic Baltica” to nenodrošināja, Valsts policija un Iekšlietu ministrija līgumu lauzt nesteidzās, bet deva uzņēmum neskaitāmas pēdējās iespējas. Uzņēmums kavēšanos skaidroja ar juridiskiem šķēršļiem, kas liedz radarus uzstādīt paredzētajās vietās. Iekasēt naudu no pārvietojamiem radariem, vienlaikus uzstādot tikai nelielu skaitu stacionāros, ”Vitronic” varēja turpināt līdz pat 2012. gada nogalei, kad policija ar firmu beidzot izbeidza jebkādu sadarbību. Iekšlietu ministrs uzskata, ka lauzt līgumu un rīkot jaunu konkursu ātrāk nebija iespējams.

Kozlovskis, kurš no ”Vienotības” saraksta kandidēs vēlēšanās, notikušo dēvē tikai par labu mācību, bet neuzskata, ka politiķiem par to būtu jāuzņemas atbildība.

“Valsts pirmkārt finansiāli necieta, tātad valstij netika nodarīti zaudējumi, tātad šo projektu pilnībā finansēja privātais partneris. Ja valsts būtu ieguldījusi līdzekļus, un tas būtu izgāzies, tad, protams, būtu jāuzņemas atbildība, šajā gadījumā tika gūta mācība,” tā R. Kozlovskis.

Lai gan valsts līdzekļus neieguldīja, mācība tomēr ir pietiekami dārga. Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm – ieskaitot Lietuvu un Igauniju – fotoradaru Latvijā joprojām nav. Savukārt bojāgājušo uz ceļiem Latvijā kļūst aizvien vairāk. Tagad plānots, ka tos iegādāsies Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Pat neveiksmīgāk līdz šim veicies ar citu, krietni apjomīgāku un svarīgāku projektu – mēģinājumu nopirkt jaunus vilcienus pašreizējo, aptuveni trešdaļu gadsimta veco vietā. Process norisinās no 2009. gada, un satiksmes ministra amatā šajā laikā bijuši tēvzemietis Kaspars Gerhards, Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības, Aivis Ronis – kura laikā pār Satiksmes ministriju politisko atbildību dalīja ”Vienotība” un tā dēvētais Olšteina sešinieks, bet pašreizējais ministrs ir Anrijs Matīss no “Vienotības”.

Pēdējo četru satiksmes ministru darbības bijušas gandrīz identiskas – visi necaurspīdīgos procesos iecēluši jaunas ”Pasažieru vilciena” valdes, devuši uzdevumu pirkt jaunus vilcienus, taču vilcienu kā nav, tā nav.

Visus konkursus raksturoja aizdomas, ka nolikums rakstīts vienam, jau iepriekš noskatītam pretendentam, un nerēķināšanās ar sabiedrības interesēm.

Vistuvāk rezultātam vilcienu iepirkums nonāca, kad konkursā bija uzvarējis spāņu uzņēmums CAF sadarbībā ar vietējo Rīgas vagonbūves rūpnīcu. Bija plānots, ka ar 142 miljoniem eiro darījumu līdzfinansētu Eiropas Komisija. Konkurss noslēdzās Auguļa laikā, kuram drīz no amata nācās aiziet Saeimas ārkārtas vēlēšanu dēļ, kad ministra pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība palika opozīcijā. Jaunā valdība ļāva ar spāņiem slēgt līgumu tikai pēc vairāku mēnešu stīvēšanās, izpelnoties konkursa uzvarētāju kritiku. Lai gan valdības akceptu līgums tika parakstīts, valsts politiskā vadība par to uzreiz sāka paust bažas.

Nila Freivalda vadīto ”Pasažieru vilciena” valdi satiksmes ministrs Aivis Ronis drīz atlaida, un darījums tika apturēts, to pamatojot ar iespējamo Eiropas Komisijas finansējuma zaudējumu līguma nepilnību dēļ, tomēr konkrētie Eiropas Komisijas iebildumi par līguma saturu tā arī nav atklāti. Augulis, kura laikā iecelta Freivalda valde un spāņu CAF uzvarēja konkursā, savu vainu notikušajā nesaskata, pārstāvot pozīciju, ka darījums izgāzts politiskās greizsirdības dēļ.

Tomēr Eiropas nauda darījumam ir zudusi. Tā ieguldīta daudzos mazos ar dzelzceļu saistītos projektiņos. Piemēram, sliežu ceļu rekonstrukcijā, dzelzceļa staciju modernizācijā, dīzeļvilcienu vagonu renovācijā un tamlīdzīgi. Par Freivalda vadītās pasažieru vilciena valdes darbu Ekonomikas policijā sākts kriminālprocess, kurā gan nekādi pavērsieni nav bijuši. Pēc Freivalda aiziešanas jaunā ”Pasažieru vilcienu” valde Arta Birkmaņa vadībā divus gadus loloja jaunu vilcienu iepirkumu, kurā uzvarēja CAF sīvākais konkurents, Šveices uzņēmums ”Štadler”. Vilcienu izmakas gan bija nesamērīgas, pēc satiksmes ministra Matīsa spiediena atkāpās arī jaunā valde un drīz tika paziņots par jauna iepirkuma rīkošanu.

Ja tic šādam skaidrojumam, tad Satiksmes ministrijai ar vairākiem piegājieniem piecu gadu laikā nav izdevies iecelt profesionālu ”Pasažieru vilciena” valdi. Politiķi gan atbildību uzņemas kūtri. Vecie ministri vaino jaunos, kas nav pabeiguši viņu iesākto, kamēr jaunie ministri vaino vecos, kas iepirkumus sabojājuši jau saknē.

“Ja mēs skatāmies kopumā uz politisko atbildību, tad es nedomāju, ka es esmu tur vienīgais vainīgais, ja ir gatavi uzņemties pārējie kolēģi, kas stāvēja šim procesam pie paša šūpuļa, tad mēs varam par to runāt,” tā Matīss.

 

“Iespējams, ka mana vaina ir, ka es nepaliku tālāk par ministru un nenovedu līdz pašam galam šo vilcienu iepirkumu. Bija politiski apstākļi, bija rīkojums nr. 2,” tā laika situāciju skaidro Augulis. Matīss atkal vēlēšanās kandidēs no ”Vienotības”, bet Auglis no Zaļo un zemnieku savienības. Lai gan ministri ir nākuši un gājuši, gandrīz visu fotoradaru un vilcienu sāgu laiku valdības priekšgalā bija Valdis Domborvskis, kurš amatu pameta tikai šī gada sākumā.

Latvijā joprojām nav ne Eiropas standartiem atbilstošu vilcienu, ne Eiropas praksei atbilstošas satiksmes drošības kontroles. Vairāki par šīm neveiksmēm politiski atbildīgie ministri atkal piedalīsies vēlēšanās, solot, ka nākamais mēģinājums nopirkt fotoradarus un vilcienus beidzot būs veiksmīgs. Ņemot vērā vēsturisko pieredzi, ir pamats šādus apgalvojumus vismaz apšaubīt.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas