“Pļēguru un nacionālistu svētki” jeb kā Līgo svinēšana mainījās padomju okupācijas laikā

2 komentāri

Pļēguru un nacionālistu svētki – tā padomju vara nicinoši apzīmēja vasaras saulgriežu svētkus – Jāņus. LNT Ziņas sagatavojusi atskatu uz to, kā šos svētkus svinēja okupācijas laikā.

Tomēr, neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem, latvieši no Līgo svinēšanas neatteicās. Dziesmās gan tika izmainīti vārdi un bērzu meijas no māla traukiem tika pārliktas trīslitru burkās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kopumā var sacīt, ka Jāņu svinēšana padomju laikos piedzīvoja krasas izmaiņas. Piecdesmitajos gados, kad Latvijas komunistiskās partijas pirmais sekretārs bija Arvīds Pelše pat svētku sieram mainīja nosaukumu. “Nebija vairs “Jāņu siers” bet gan “lauku” vai “ķimeņu” siers, bet jāņogas pārdēvēja par sarkanajām upenēm,” atminas Ogres muzeja pedagoģe Baiba Kaprāle.

Tāpat mainījās arī citi svētku piederumi – piemēram, zāļu un ozolu vainagus septiņdesmitajos gados nomainīja kreppapīra rotājumi un kartona cepures. Pat ugunskuru dedzināšanas paražas mainījās – malkas vietā kārts galos arvien biežāk parādījās traktoru riepas, kas bieži vien pirms svētkiem bija deficīts.

Skaties video!

Priecīgus svētkus!

2 komentāri

TOP komentāri

  • Ligita
    +2

    Ligita

    Es nesaprotu, nu ko var tik šausmīgi kakāt.....Tā svinēšana ir atkarīga no paša cilvēka, un ja kāds muļķis gribēja, tas arī degradējās, tāpat kā tagad.....Mēs Jāņus svinējām katru gadu Baltezera krastā, dedzinājām ugunskuru ar malku, dziedājām Līgo dziesmas ( vienu gadu kaimiņa dēls diriģents Verners Krēsliņš ( lai viņam vieglas smiltis) bija saaicnājis visu savu kori, līdz pašam saullēktam neviena dziesma neatkārtojās.....neviens pie mums nenāca, neko neaizrādīja.....bet daži cilvēki ir, bija un būs lopiņi.......padomju vara gan Jāņus neaizliedza, brīvdienas gan pēc Jāņiem nebija, bet tas nekas..........

    24.06.2015 09:00

  • ne1
    0

    ne1

    nu kā gan var nolikt padumjo varu, nepasakot patiesību...
    līdz 1950. gadam Līgo svētki Latvijas PSR teritorijā bija ar valsts svētku statusu - tāda pat brīvdiena kā 1. maijs... un ne jau sliktais staļinpaps piepeši pārvērta tos par nacionālajiem svētkiem, bet gan mūsu pašu tautieši organizēja strādnieku un zemnieku "neapmierinātību" ar to, ka buržuāziski nacionālie svētki arī saulainajā padomijā ir ar valsts svētku statusu...
    sešdesmitie sākas ar vislielākās pakaļlaižas A.Pelšes uzvaras gājienu, kurš būdams otrais vietējās kompartijas sekretārs nez kādā sakarā piepeši visādi apmierināto kukurūzas karali pavadīja uz lidostu... un tikai pēc šīs "necilās" tikšanās sāka lidot Pelšes idejisko pretinieku galvas... kamēr augustiņš netika līdz Maskavai...
    kad kukurūzas tēva vietā nāca bučmūlis, nekādi svētki netika liegti, bet pēc viņa nāves sākās cīža ar zaļo pūķi un pirmais, tika aizliegts darba kolektīvu tusos finansēt alkoholu, pēc tam vispār to tur lietot... bet tam vairs nebija pilnīgi nekāda sakara ar Jāņu svinēšanu...

    24.06.2017 14:39

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas