Pētnieks: Nav skaidrs, kādēļ VDK dokumenti tagad kļuvuši par slepeniem

0 komentāri

Gadu pēc dibināšanas VDK izpētes komisija nespēj piekļūt ne valdības finansējumam, ne čekas dokumentiem, kurus aizvien sargā Satversmes aizsardzības birojs, vēsta TV3 Ziņas.

Liela daļa represēto un čekas krimināllietu glabājas Nacionālajā arhīvā un ir brīvi pieejamas. Savukārt, aģentu kartotēka un elektroniskā datubāze atrodas aiz Satversmes aizsardzības biroja atslēgas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Tas bija Ministru Kabineta rīkojums 1995. gadā, ka 20 gadus pēc VDK izbeigšanās šie dokumenti pētniecībai un žurnālistikai kļūs pieejami. Principā likumā tas ir pateikts. Kā tie kļuvuši par slepeniem, būs jānoskaidro,” norāda Kārlis Kangeris, VDK izpētes komisijas priekšsēdētājs.

Taču problēma slēpjas arī finansējumā. Gadu pēc dibināšanas komisija ceļojusi no Izglītības pie Tieslietu ministrijas, zaudējusi un atkal atjaunojusi savu pētnieku sastāvu, un visbeidzot ir nodota Latvijas Universitātes pārraudzībā. Taču 250 tūkst. eiro lielajam finansējumam tā arī šī komisija nav piekļuvusi.

Foto:

Problēma slēpjas tajā, ka Izglītības ministrijai vispirms jānoslēdz līgums ar Latvijas Universitāti, kas naudu nodos tālāk pētniekiem. Nupat ministrija nākusi ar trešo piedāvājumu saviem nosacījumiem, tostarp ierēdņi vēlas, lai viņiem ļauj pārraudzīt pētnieku darbu. Tāpat ministrija grib paturēt tiesības jebkurā brīdī lauzt līgumu, pat neminot iemeslus. Tas pētniekiem nav pieņemams.

Ministrijas izstrādātās vienošanās projekts neparedz komisijas pienākumu darba plānu, darba gada pārskatu vai darba gala pārskatu saskaņot ar ministriju. Minētie dokumenti tiek iesniegti ministrijai zināšanai. Ministrijas ieskatā tas ir nepieciešams, lai pārliecinātos par valsts budžeta līdzekļu piešķīruma pamatotību.

Skaties video:

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas