Partijas trīs gadus noslinkojušas; Sudrabas partiju vērtē kā bīstamu

0 komentāri

Lasot tagad pie varas esošo partiju priekšvēlēšanu programmas, skaidri iezīmējas, ka politiķiem ir kopēja izpratne par šobrīd svarīgākajiem jautājumiem. Proti, jāstiprina valsts aizsardzība. Jāmazina Latvijas enerģētiskā atkarība no Krievijas. Un, protams, jāuzlabo iedzīvotāju labklājība. Tomēr izvērtējot aizvadīto triju gadu laikā paveikto, jāsecina, ka šajās jomās tās pašas partijas ir izdarījušas ļoti minimāli. Izcelt var vienīgi aizsardzības nozari.

Latvija iestājās NATO pirms desmit gadiem. Kopš tā laika valsts solīja izpildīt katras dalībvalsts minimālo mājasdarbu – atvēlēt aizsardzībai ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta. Latvija to vēl joprojām nav izdarījusi. Bruņotie spēki nav bijusi prioritāte. Vēl pirmskrīzes gados aizsardzības ministram Vinetam Veldrem šķita svarīgāk nevis stiprināt armiju, bet izveidot greznu zirgu goda gvardi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Krievijas agresija Ukrainā beidzot ieviesa savas korekcijas. NATO ir pastiprinājusi klātbūtni Baltijā. Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess mudināja Latviju beidzot pildīt saistības pret NATO, ko igauņi jau dara. Mūsu politiķi jūlijā pieņēma aizsardzības finansēšanas likumu. 2% no IKP atvēlēs līdz 20-ajam gadam. Nākamgad tas būs tikai viens procents.

“Šobrīd ir pieņemti šis viens procents un es tiešām arī gribu vēlreiz uzsvērt, lai kādas ir šīs spekulācijas, ka uzreiz vajag šos divus un, vai vajag ātrāk. Tas ir arī NATO saskaņots jautājums. Tas ir tas, ko Velsas samitā, kas ir akceptēts un augstu novērtēts, ka ir šie konkrētie skaitļi šajos konkrētajos gados,” skaidro Saeimas priekšsēdētāja (Vienotība) Solvita Āboltiņa.

Lielāku naudu aizsardzībai 3. jūlija Saeimas sēdē atbalstīja arī ”Saskaņas centra” deputāti. Tomēr dienu iepriekš budžeta komisijā viņi torpedēja likumprojektu.

 “Ja mēs izvietosim šeit kaut kādus raķešu kompleksus, tas nebūs līdzeklis un nebūs garantija tam, ka mēs esam drošībā. Es domāju, ka tagad jādomā drusku savādāk un tai pieejai jābūt nevis tādai, kāda tā bija 19-ajā gadsimtā vai pat tad, kad sākās Pirmais pasaules karš. Nav tie laiki šodien. Ar spēku atrisināt nevienu jautājumu nevar. Ne ar spēku, ne ar sankcijām, ne ar ko citu,” uzskata Saeimas deputāts (Saskaņas Centrs) Sergejs Dolgopolovs.

Neslēptu nepatiku pret NATO izvērsa Aivars Lembergs. Viņš lielāku sabiedroto karavīru un NATO bāzu skaitu Latvijā pielīdzināja okupācijai un uzstājās Kremļa propagandas kanālā. ZZS aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis asi kritizēja Lembergu. Tikmēr partijas vadītāji taisnojas. Partija stāvot pāri konfliktam un svarīgākas par visu esot tikai valsts intereses.

“Cilvēkam nāk ārā tās emocijas, ko viņš tai brīdī varbūt pie sevis pārdomā un domā, varbūt – nu, vai vajadzēja tik skarbi pateikt. Bet būtība – vienalga, vai tas ir NATO kareivis, vai tas ir Latvijas pilsonis, vai tas ir vienalga kāds cits Eiropas Savienības pilsonis, viņš nevar šeit atnākt mūsu valstī un darīt tās lietas, kas nu nepiedienas,” uzskata Saeimas deputāts (Zaļo un Zemnieku savienība) Augusts Brigmanis.

”Nekā personīga” uzrunātie politologi atgādina, ka Latvija ir vājākais aizsardzības posms starp Baltijas valstīm. Naudu aizsardzībai politiķi apņēmušies palielināt negribīgi. Bet diplomātiskā līmenī Ārlietu ministrija ir aktīvi izteikusi atbalstu Ukrainai konfliktā ar Krieviju.

“Es domāju, ka partijas tomēr ir rīkojušās adekvāti. Varbūt, ka daža partija vairāk gan spēlē uz iekšējo sabiedrību, uz valsts un nāca ar skaļiem paziņojumiem un tamlīdzīgi. Bet nedomājot par to, kā šie paziņojumi atsauksies uz tālāko valsts attīstību, uz tālāko drošības situāciju,” norāda politoloģe Daina Bāra.

Aprīlī Latvijai bija jāatver gāzes tirgus. Valtij jau šogad bija jānodala gāzes piegādāšanas un uzglabāšanas operators no Krievijas piegādātāja ”Gazprom”. ”Latvijas gāzes” vadītājs Adrians Dāvis piedraudēja valstij ar tiesvedību. Marta vidū Saeima nolēma liberalizāciju pārcelt trīs gadus vēlāk – uz 2017. gada pavasari. Lēmumu atbalstīja ”Vienotības”, ”Reformu partijas”, ”Nacionālās apvienības” un vairums ”Saskaņas centra” deputāti. Starp viņiem arī Gaidis Bērziņš.

 “Nacionālā apvienība vienmēr ir uzskatījusi, ka gāzes tirgus liberalizācijas jautājums ir jārisina, nesasaistot šo jautājumu ar valsts noslēgto līgumu ar akciju sabiedrību ”Latvijas gāze”. Šajā gadījumā mūsu nostāja ir bijusi principiāla. Nu diemžēl, mēs neesam guvuši vairākumu.

Tad, ko vēlētājiem secināt? Latvija ir simtprocentīgi atkarīga no Krievijas gāzes. Paliksim uz gāzes adatas turpmākos gadus?” norāda Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība) Gaidis Bērziņš.

Nu acīmredzot, tie politiķi, kuri nav atbalstījuši ātrāku gāzes tirgus liberalizāciju, tad viņiem arī šis jautājums būtu jāuzdod.

“Nu jāatzīst, ka tas Gazprom lobijs ir ļoti spēcīgs Latvijā, vai ne?

Tas ir ne tikai ”Gazprom” lobijs. Tam ir tā otra puse, ka mums nav šīs diversifikācijas šiem avotiem. Formāli atvērt tirgu, ja mums nav saviem pircējiem, saviem gāzes patērētājiem alternatīva avota, kuru piedāvāt, tad tā ir vienkārši formāla izlikšanās, ka mēs kādu normu veicam. Tas, par ko mums jāturpina rūpēties, lai mums būtu šī alternatīva,” skaidro S. Āboltiņa.

Nozares analītiķi stāsta, ka arī gāzes tirgus liberalizācijā Latvija atpaliek no lietuviešiem un igauņiem. Viņiem tirgus atvēršana rit uz priekšu. Bet mūsu politiķi par to tikai runā.

Lietuvieši jau janvārī plāno iedarbināt savu peldošo sašķidrinātās gāzes jeb LNG termināli. Tas dos Latvijai iespēju dažādot gāzes piegādes. Bet tepat Skultē netālu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves plānotais LNG terminālis ir vēl tikai projekta stadijā.

“Tā mums ir ļoti liela problēma, jo katrā ziņā, ja mēs skatāmies šo saikni ar Krieviju, tad Krievija var ļoti lielā mērā mūs piespiest arī ar šo enerģētikas jautājumu,” tā D. Bāra.

Pagājušajā gadā Pasaules banka savā pētījumā atklāja to, ko pat gribēja noslēpt ”Vienotības” vadītā Labklājības ministrija. Latvijā ir augstākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā. Valdībai jāīsteno strukturālās reformas, lai mazinātu augsto bezdarba līmeni. Starptautiskais valūtas fonds mudināja valdību aizsargāt nabadzības riskam pakļautos iedzīvotājus.

“Jā, nu mēs diemžēl nespējām šajos trijos gados šajā koalīcijā arī, pieņemsim, samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokli, nespējām panākt to, ka vienlaikus tiek palielināta minimālā alga un, ka tiek diferencēts šis neapliekamais minimums. Jo arī jebkuri aprēķini, ja mēs rēķinām vienkārši vienu šo nodokli, pazeminot par procentu, tas ir jautājums par pašvaldību ienākumiem,” skaidro S. Āboltiņa.

 

“Es negribētu piekrist, ka Latvija nav darījusi neko. Pagājušajā gadā Nacionālā apvienība nāca ar iniciatīvu, ko tautā zina arī sauktu par ”demogrāfijas ultimātu”. Un tur citu starpā ir jautājumi, kas ir saistīti ar neapliekamo minimumu, ar apgādībā esošajām personām, kas nu viena daļa tika atbalstīta, viena daļa netika atbalstīta,” tā G. Bērziņš.

Nozares pazinēji stāsta, ka valdība pēdējo triju gadu laikā nav spērusi reālus soļus, lai mazinātu nevienlīdzību. No pagājušajā gada iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir samazināts līdz 24 procentiem. Bet, ja arī nedaudz palielinātu neapliekamo minimumu, tas situāciju daudz neuzlabotu. Jāmaina nodokļu politika un jāapkaro ēnu ekonomika.

“Ziniet, ir manāmas dažas lietas, ka ir domāts par ģimeņu atbalstu, ka ir domāts par pensiju indeksāciju, bet tā pensiju indeksācija ir tik minimāla. Man liekas, ka pat reizēm smieklīga. Es domāju, ka ir zināms darbs padarīts, bet darāmā ir ļoti daudz un tagad es vēlreiz uzsveru, ka ir pienācis beidzot laiks domāt par attīstību,” uzskata D. Bāra.

Bāra uzskata, ka nākamās Saeimas vēlēšanas būs arī izšķiršanās starp uz rietumiem un uz austrumiem orientētām partijām. Viņasprāt, bīstama ir Ingunas Sudrabas partija. Tas ir jauns un nezināms spēks. Iepriekšējās vēlēšanas jau parādīja, ka steigā dibinātas partijas pēc neilga laika jau sāk šķelties. “Skatoties uz šo masveida, masīvo, ārkārtīgo reklāmas kampaņu, skaidrs, ka nu ir ļoti plaši līdzekļi. Līdz ar to, ja mums nav pilnīgi skaidrs no kurienes nāk šī nauda un arī izteikumi, kas arī ir saistīti. Es domāju, ka nu te būtu jāpaskatās ļoti uzmanīgi jāskatās. Un, protams, ka arī runājot par šo partiju, pie viena es arī gribētu pateikt, ka te nu arī vajadzētu domāt,” norāda politoloģe.

Politologi atgādina, ka ikviena cilvēka balss vēlēšanās ir ļoti svarīga. Jo mazāka būs vēlētāju aktivitāte, jo lielāka iespēja gūt panākumus populistiem.

Aizvadītās Eiropas parlamenta vēlēšanas ir uzskatāms piemērs. Zemās vēlētāju aktivitātes dēļ Tatjana Ždanoka no ”Latvijas krievu savienības” tika ievēlēta Eiropas Parlamentā tikai ar 28 tūkstošiem balsu.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas