Nav atsaucības Bērziņa priekšlikumam reorganizēt drošības dienestus

0 komentāri

Šonedēļ valsts prezidents Andris Bērziņš asi kritizēja Latvijas drošības struktūras, sakot, ka, atšķirībā no citvalstu kolēģiem, kas spēj atpazīt pat cilvēku maskā, mūsējie to nevarētu pat pēc fotogrāfijas. Kritika, kas nāca komplektā ar norādi, ka slepenajos dienestos nepieciešamas vērienīgas reformas, izskanēja negaidīti, kā zibens no skaidrām debesīm, tāpēc TOP 10 šonedēļ skaidroja, kā valsts prezidenta viedokli vērtē citas amatpersonas? Un vai politiķiem šķiet, ka drošības sistēmas organizācija ir jāmaina, turklāt – fundamentāli?

Drošības dienesti Latvijā nestrādā efektīvi. Tā norādījis Valsts prezidents Andris Bērziņš, vienlaikus paužot pārliecību, ka reformas drošības iestādēs būs viens no pašiem svarīgākajiem nākamās Saeimas uzdevumiem.

Patlaban Latvijā ir trīs drošības iestādes – Satversmes aizsardzības birojs, kas nodarbojas ar izlūkošanu un pretizlūkošanu. Drošības policija, kas uzrauga valsts iekšējo drošību, kā arī Militārās izlūkošanas un drošības dienests, kas veic pretizlūkošanu aizsardzības jomā. Prezidents gan nepauž kritiku drošības dienestu līdz šim izdarītajam, bet no viņa teiktā noprotams, ka dienestus jāreformē, lai tie pielāgotos nākotnes izaicinājumiem.

“Es neesmu apmierināts, tur ir daudz kas labojams, un izmaināms, un arī droši – koncentrējams. Tas ir viens no mūsu pamatdrošības jautājumiem – spēja novērtēt situāciju, lai varētu reaģēt. Jo neko nedod militārais spēks, ja mēs paši nesaprotam, kas notiek, kurš ir drauds un kurš ienaidnieks. Tagad, kā parādīja Lielbritānija, ka viņi spēj pat cilvēku atpazīt maskā. Mēs jau nespējam pēc fotogrāfijas pateikt, ja, mūsu mazajā zemītē,” uzskata Andris Bērziņš, “to, ka šis būs viens no tiem ļoti sarežģītajiem jautājumiem, kas būs nākamās Saeimas laikā, par to man šaubu nav. Bet visas šīs iestādes būs spiestas iziet reālu pārstrukturēšanu, man pa to nekādu šaubu nav.”

Tikmēr Saeimas namā valdošais viedoklis ir, ka ne tagad, ne pēc vēlēšanām vērienīgas reformas drošības dienestos nav nepieciešamas. Iespējams, svaigā atmiņā vēl ir 2007. gads, kad neveiksmīgais mēģinājums reformēt drošības dienestus bija pirmais nopietnais trieciens Aigara Kalvīša valdībai, no kura tā tā arī neatguvās.

 “Tātad faktiski, ko kā strādā šīs iestādes, mēs esam izlēmuši 2007. gadā,” tā norāda Saeimas Drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers.

 

Politiķi pārsvarā atzīst, ka prezidenta argumentācija viņiem nav īsti saprotama. Zatlers izsaka pieņēmumu, ka Bērziņš runājis par visām izmeklēšanas iestādēm kopā, nevis trim drošības dienestiem.

“Mums nav nekādu datu, kas varētu teikt, ka drošības iestādes strādā neefektīvi. Uzlabojumi ir nepieciešami vienmēr. Ja mums ir tikai 3 drošības iestādes, tad nevarētu teikt, ka viņas ir sakoncentrētas. Protams, var radīties vēlēšanās radīt vienu superiestādi, bet tad riski būtu atkarīgi no vienas superiestādes, kura veic pilnīgi visas funkcijas, kas ir daudz nesaprātīgāk kā tas ir Latvijā, kur ir 3 drošības iestādes, katra ar savām funkcijām – ārējā funkcija, iekšējā un militārā funkcija,” uzskata V. Zatlers.

Zatlers arī uzsver, ka Bērziņš līdz šim nav rosinājis reformēt drošības iestādes prezidenta vadītajā Nacionālajā drošības padomē. Vienlaikus specienestiem esot nepieciešams finansējuma pieaugums. Tam piekrīt arī citi Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti.

  “Es pieļauju, ka ir atsevišķas lietas, kas ir uzlabojamas. Nu bet tās jau ir detaļas. Bet tā, ka mainīt kaut ko fundamentāli, mainīt kaut ko principā, domāju, ka nav nepieciešams,” uzskata Dzintars Zaķis.

 

 “Par tādām drošības iestāžu milzīgām apvienošanām, tipa SAB apvienot ar Drošības policiju vai vēl kaut ko, tādu neko mēs šobrīd NDK neesam skatījuši, un to nevar tā pateikt pa radio un nākošajā dienā sākam uzreiz, to ir nopietni vispirms jāizsver,” norāda Kārlis Seržants.

 

 “Drīzāk būtu jārunā par iekšlietu ministra restrukturizāciju, jo tieši iekšlietu ministra politiskās mazdūšības dēļ daudzos gadījumos ir pieļautas dažādas aktivitātes, kas ir pieļautas.  Dažādas ziedojumu vākšanas, dažādu prokrievisku organizāciju aktivitātes Latvijā, vispār šo aktivitāšu pieļaušana. Tas ir pārsvarā politiskās gribas jautājums,” kritisks ir Jānis Dombrava.

 

Racionalitātes graudu prezidenta teiktajā saskata opozīcijā esošā ”Saskaņas centra” pārstāvis Saeimas Drošības komisijā Valērijs Agešins. Vājais punkts esot tas, ka vēlētās amatpersonas pašlaik nepieskata Latvijas drošības iestādes.

 “Ir jāpastiprina parlamentārā kontrole, jo pašlaik nereti Saeimas Nacionālās drošības komisija nodarbojas tikai ar faktu konstatāciju, es domāju, ka Saeima var ieņemt aktīvāku lomu, risinot nacionālās drošības problēmas. Pašlaik Saeimas Nacionālās drošības komisija nu tā kā tādu statistu lomā. – Tā ir komisijas vaina vai normatīvo aktu vaina? – Es domāju, ka gan, gan, līdz ar to nākamajai Saeimai būs pamats diskusijām par šo tēmu,” tā Agešins.

 

Pašas drošības iestādes prezidenta teikto nekomentē.  “Par prezidenta izteikumiem es tiešām nespēju komentēt, jo man nav zināmi viņa argumenti…”, situāciju skaidro Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis, “gan tehniskais aprīkojums, gan arī tieši cilvēkresursu ziņā, cilvēku motivācija labāk un kvalitatīvāk strādāt. Algas DP tāpat kā citur IeM, nav ļoti augstas, teiksim tā.”

Konkrētus skaitļus gan viņš nesauc, jo specdienestu finansējums ir valsts noslēpums. Arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma šonedēļ LNT 900 sekundēm norādīja, ka problēma varētu būt tikai ar to, ka Latvijā ir pārāk daudz izmeklēšanas iestāžu. Varbūt vajadzētu domāt par to apvienošanu, taču ar trīs specdienestu daru viņa ir apmierināta.

 “Drošības sistēmas ir strādājušas labi, jo mums ir mierīga situācija, zinot, kādi varētu būt provokāciju draudi, gan 9. maijā, gan 16. martā, gan arī tagad. zinot to, es uzskatu, ka viņi ir veikuši savu darbu atbilstoši,” tā Straujuma.

 

 

 Līdzīgu viedokli pauž premjeres padomniece nacionālās drošības jautājumos un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Proti, strukturālas reformas drošības iestādēs nav un nebūs dienaskārtībā. “Drošības iestādes strādā sakidrā un sastrukturētā sistēmā, un tādas sistēmiskas izmaiņas viņām nav nepieciešamas. Tas, kas ir pilnīgi skaidrs, ka ņemot vērā pieaugošos izaicinājumus drošības jomā, gan tie rodas ārpus mūsu valsts, gan arī mainās drošības riski valsts iekšienē, ir ļoti svarīgi, lai drošības iestādes tam spētu tikt līdzi gan laikā, gan tehnoloģijās, gan cilvēkresursos, un tas ir galvenais izaicinājums, kas mums būtu jānodrošina. Par strukturālām izmaiņām šobrīd jautājuma tāda tieša nav.”

Šeit jānorāda, ka Valsts prezidents līdz šim rosinājis vairākas iniciatīvas, kas palikušas bez reāla rezultāta. Savulaik viņš aicināja samazināt Saeimas deputātu skaitu līdz 80, sāka neveiksmei lemtas diskusijas par Daugavpils HES celtniecību un pauda apņēmību sameklēt veselības ministru demisionējušās Ingrīdas Circenes vietā, kas tā arī nav izdevies.

 “Ja mēs skatāmies no pieredzes, ka tiešām ir bijušas dažādas iniciatīvas, kuras dažkārt beigušās ne ar ko, tad šeit ir tā labā lieta, ka viņam nav jāatskaitās publiski par šiem jautājumiem. Viņš var iniciēt procesu, iniciēt diskusiju un neatskaitīties par to, kā tas ir beidzies, un vienmēr pateikt, ka tas ir valsts noslēpums, viss ir beidzies, mēs tur esam panākuši kaut kādus kompromisus,” uzskata politologs Filips Rajevskis.

 

 Politoloģe Iveta Kažoka piekrīt, ka ne visi Bērziņa publiskie izteikumi ir rūpīgi izsvērti, taču šoreiz prezidents ir norādījis uz svarīgu problēmu. “Andris Bērziņš, viņš ir tāds sajūtu cilvēks, viņš dažkārt sajūt, ka valstī kaut kas nav kārtībā, bet vienlaikus pirms paust kaut kādu pārdomātu, analīzē balstītu viedokli par to, kas konkrēti nav kārtībā, viņš dažkārt vienkārši sauc savas pirmās asociācijas. Kas varbūt nav tas pats mērķtiecīgākais veids kā problēmu risināt. Un tāpēc varbūt, un, manuprāt, Latvijas politiskā elite to ir labi ievērojusi, ka ne visu, ko saka prezidents, ir jāuztver 100% nopietni. Bet šajā konkrētajā gadījumā, manuprāt, viņš ir trāpījis ir vērtīgas tēmas.”

Kažoka uzsver, ka pašlaik galvenā acīmredzamā problēma ar drošības iestādēm ir tā, ka nav skaidrības par to, cik labi vēlētās amatpersonas saprot un seko līdzi tam, ar ko specdienesti nodarbojas. Arī Saeimas deputātu un Ministru prezidentes izteikumi par to liecina – politiķi paļaujas, ka drošības dienesti ir efektīvi, bet šajos jautājumos neiedziļinās. Par to liecina arī tas, ka augstākajām amatpersonām nav padomnieku, kas varētu neatkarīgi analizēt drošības dienestu sniegto informāciju. Valsts prezidentam padomnieka Nacionālās drošības jomā nav vispār, savukārt Straujumas ārštata padomniece nacionālās drošības jautājumos ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kura uzskatāma par sistēmas cilvēku.

“Tas, ka ne prezidentam īsti nav padomnieka nacionālās drošības jautājums, ne arī premjerei ir kāds skats no malas uz drošības jautājumiem, nu, es teiktu, ka tas ir skandalozi. 13:24 “Tas parāda to, ka politiķi bezatbildīgi izturas pret šo jomu, cerot, ka iestādes strādā labi. Ja nē, tad gan jau neviens to nepamanīs. Un pat ja pamanīs, ka tā atbildības struktūra ir tik neskaidra, ka tieši viņus neviens pie tās politiskās atbildības nesauks. Un, manuprāt, tā ir visai bezatbildīga attieksme,” uzskata Kažoka.

Šo jaunajā starptautiskajā situācijā ar pieaugošu Krievijas agresivitāti, var uzskatīt par problēmu. Drošības iestāžu darbs ir valsts noslēpums, un politiskā kontrole pār tām ir maza. Līdz ar to atliek vien minēt, vai tas, ka, piemēram, Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nav noķerts neviens spiegs, kamēr Igaunijā ir atklāti četri, ir mūsu specdienestu ļoti profesionālā darba vai tieši neizdarības apliecinājums.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas