Mudinājums atkāpties prezidentam, politiķu personības dalīšanās jeb aizvadītais gads politikā

0 komentāri

Pagājušajā gadā notikusī Zolitūdes traģēdija atstāja savas pēdas politikā:  pēc Valda Dombrovska demisijas jauna valdības vadītāja meklējumi ieilga, līdz šī gada sākumā premjera krēslā sēdās Laimdota Straujuma. LNT Ziņu dienesta žurnālists Gatis Suhovckis Gada apskata ietvaros atgādina, kas vēl notika šogad.

Vairākas priekšvēlēšanu kampaņas, dīvaini ievēlēta deputāte Eiroparlamentā un arī mudinājums Valsts prezidentam atkāpties no amata!

Bija politiķu personības dalīšanās, neiztika bez acīmredzamas melošanas un bija arī hokejisti, kuriem bija interese par politiku, taču tā ātri pārgāja.

Jauns gads šoreiz sākās arī ar jaunu valdību. To vadīt Valsts prezidents uzticēja zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai, kura kļuva par Latvijas pirmo premjerministri-sievieti.

Pēc trīs gadu pārtraukuma pie varas atgriezās Zaļo un zemnieku savienība. Taču jaunā valdība nebaudīja nedalītu koalīcijas deputāti atbalstu. Pāris pārstāvji no Reformu partijas uzticības balsojumā nepiedalījās, uzskatot, ka nav izdevies izveidot labāku valdību par iepriekšējo.

Drīz vien sekoja arī pirmā demisija. No amata atkāpās reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis. Par vienu no vismazāk amatā pavadījušajiem ministriem viņš kļuva tāpēc, ka piedalījās 16-ā marta leģionāru piemiņas pasākumos.

Valdības bezprecedenta lēmums – aizliegt ministriem piedalīties 16. marta pasākumos, tika skaidrots ar centieniem nevairot spriedzi, ko radījusi Krievijas agresija Ukrainā.

Daļai sabiedrības bija nepieņemami, kā jaunajā ģeopolitiskajā situācijā rīkojas Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Ap tūkstotis cilvēku, no kuriem liela daļa inteliģences pārstāvju, bija parakstījuši vēstuli, Andri Bērziņu aicinot izvērtēt piemērotību amata. Viņu mērs bija pilns pēc prezidenta skaidrojuma, kas notiek ar ielūgumu Vladimiram Putinam apmeklēt Latviju.

Bērziņš pienākumus turpina pildīt, bet valdībā krita vēl divi ministri. Ilgstošas slimošanas dēļ, atlūgumu bija spiesta iesniegt veselības ministre Ingrīda Circene. Nespējot atrast pēcteci amatā, viņas pienākumus pildīja premjere, lēmumu pieņemšanā nonākot pretrunās pati ar sevi.

Pēc tam demisionēja tieslietu ministre Baiba Broka, nesaņemot pielaidi valsts noslēpumam. Tas iedragāja Nacionālās apvienības attiecības ar Vienotību, kurai tā pārmeta ”politisku izrēķināšanos” ar konkurentu, jo pielaidi nesaņēma arī Nacionālās apvienības ministrs Romāns Naudiņš.

Politiskās kaislības virmoja vēlēšanu dēļ, kuras šogad bija pat divas. Vispirms tika vēlēts Eiropas Parlaments. Šoreiz teju vai visas partijas jo īpaši izcēlās ar neizpildāmiem solījumiem.

Grigule tiešām uzvarēja un tika ievēlēta. Bet par lielāko uzvarētāju uzskatāma Vienotība, kas ieguva pusi no astoņām vietām Eiroparlamentā. Vienlaikus partija gan ir zaudējusi savu līderi. Valdis Dombrovskis tagad ir Eiropas Komisijas viceprezidents, ar atbildību par eiro un sociālo dialogu, veiksmīgi izturot eiroparlamentāriešu jautājumu krustugunis.

Pēcvēlēšanu nedēļā pārsteigumu, kas daudziem bija lielāks par pašiem rezultātiem, sarūpēja leģendārais hokejists Sandis Ozoliņš. Viņš paziņoja, ka pārtrauc profesionālā sportiska gaitas un pievienojas Einara Repšes komandai. Sportista mērķis – mainīt sabiedrības negatīvo attieksmi pret politisko eliti.

Bet uz lielās politikas skatuves šogad uznāca Inguna Sudraba, nodibinot partiju No sirds Latvijai.

Pret jauno konkurentu visaktīvāk cīnījās Vienotība. Spilgts piemērs – Solvitas Āboltiņas izteikumi, ka specdienesti viņu savulaik informējuši par Sudrabas problēmām saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Par atgriešanos politikā paziņoja bijušie politikas smagsvari Aināra Šlesera vadībā, iemantojot iesauku – neiznīcināmie.

Veterāni vēlētāju uzticību neiemantoja. Un līdz ar vēlēšanām faktiski beidza pastāvēt Valda Zatlera dibinātā Reformu partija, jo tās redzamākie politiķi ir iestājušies Vienotībā. Tomēr palikušie tā arī nav saņēmušies partiju likvidēt un juridiski tā turpina pastāvēt.

Bet pirmo reizi Saeimā ievēlētajām partijām jāsamierinās ar vietu opozīcijā – gan Sudrabas partijai, gan Latvijas Reģionu apvienībai, no kuras saraksta, daudzo plusu dēļ, kā pirmais tika ievēlēts aktieris Artuss Kaimiņš, lai gan kandidēja kā pēdējais.

Vēlēšanu otru pārsteigumu sarūpēja Kurzemes vēlētāji, kā pirmo aiz svītras atstājot valsts ietekmīgāko politiķi – Solvitu Āboltiņu. Taču vietu Saeimā viņai atdeva, ar partiju nesaskaņotu individuālo kampaņu īstenojušais, Jānis Junkurs.

Deputāta mandātu viņš iemainīja pret darbu Honkongas uzņēmumā, kas nodarbojas ar vecu sliežu tirdzniecību. Bet mandātu paturēja Dzintars Zaķis, kurš ierauts balsu pirkšanas skandālā.

Lai arī notikušais vājinājis Vienotības pozīcijas un vairojis nesaskaņas partijas iekšienē, tā uzņēmās arī jaunās valdības veidošanu. Arī šoreiz neizpalika koalīcijas partiju sīva cīņa par amatiem.

Kad Straujumas otrā valdība tika izveidota, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kļuva par pirmo Latvijas politiķi, kurš atklāja, ka ir gejs. Tas izraisīja plašu rezonansi un atsevišķu viņa partijas biedru apņemšanos strādāt pie partnerattiecību tiesiskā regulējuma, kas notiks laikā, kad Latvijai būs pievērsta pastiprināta starptautiskā uzmanība, jo tā pirmo reizi kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Notikumu jau šogad sāka izmantot valsts reklamēšanai.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas