Levits: es būtu prezidents, kuru uzklausa

0 komentāri

”Ja deputāti balsos pēc sirdsapziņas, es varu kļūt par Latvijas prezidentu,” tā savas izredzes vērtē šodien valsts prezidenta amatam oficiāli nominētais jurists un tiesnesis Egils Levits. Viņš par savām prioritātēm dēvē mūsu informatīvās telpas aizsardzību un NATO karavīru uzkrītošu un nepārtrauktu klātbūtni Latvijā.

Rietumeiropā jaunību pavadījušais Egils Levits deviņdesmito gadu sākumā atgriezās Latvijā, lai iesaistītos Tautas frontē. Viņš ir viens no Latvijas neatkarības deklarācijas autoriem. Pēc dažu gadu darbības vietējā politikā un diplomāta arodā, Levits sāka strādāt dažādās starptautiskās tiesās, kur arī pavadījis pēdējos divdesmit gadus. Tādēļ kā savas priekšrocības prezidenta amatā viņš min starptautisko pieredzi un juridisko ekspertīzi.

”Lai varētu īstenot Latvijas intereses, viņam ir jābūt tādam ,kuru uzklausa un kuru ņem vērā, ne tikai kurš vienkārši ir klāt. Un man šķiet, ka es varētu būt šāda veida prezidents, kurš aktīvi darbojas ārpolitikā Latvijas interešu īstenošanas virzienā,” uzskata Levits.

Par savām prioritātēm Levits uzskata Latvijas informatīvās telpas aizsardzību, sociālās nevienlīdzības mazināšanu un skaidru un nepārprotamu Latvijas dalību NATO.

”Pastiprināt NATO klātbūtni šeit, intensificēt to, lai vienmēr visi varētu redzēt – NATO ir Latvijā. Un arī valsts prezidentam ir, arī ārpolitiski ir svarīga loma, lai pārliecinātu citas ES un NATO valstis, ka tas ir nepieciešams,” skaidro Levits.

Tomēr skaidrojot kā to panākt, Levits konsekventi pieturas pie vārda ”veicināt”. Prezidenta pilnvaras ir ierobežotas, tādēļ tieši veicināšana un atbalstīšana esot tas formāts, kā valsts oficiālais vadītājs var ietekmēt norises valstī. Prezidenta pilnvaru paplašināšanu viņš neatbalstot.

”Mums ir parlamentāra demokrātiska iekārta un principā valsts prezidenta pilnvaras ir pietiekošas. Valsts prezidents nav varas institūcija, varas institūcija ir Ministru kabinets. Mums nav vajadzīgi divi šāda tipa amati,” savu viedokli pauž Levits.

Viņš sola ļoti aktīvi izmantot prezidenta pilnvaru – ierosināt jaunus likumus kā arī caurskatīt Saeimas pieņemtos. Piemēram, Levits Saeimai iesniegtu likumprojektu par partiju finansēšanas noteikumiem, lai mazinātu sponsoru ietekmi uz tām. Uz savām izredzēm ieņemt prezidenta amatu, Nacionālās apvienības atbalstītais kandidāts skatās cerīgi. Viņaprāt, būtu jāizbeidz runas par valsts galveno amatu sadalījumu starp partijām, un deputātiem jāļauj balsot pēc sirdsapziņas – tādā gadījumā savas izredzes viņš vērtē kā augstas.

Levita oficiālo izvirzīšanas dokumentu šodien parakstīja vairāki Nacionālās apvienības deputāti, Lolita Čigāne un Veiko Spolītis no Vienotības frakcijas, kā sirdslatvietis Ringolds Balodis.

Egils Levita biogrāfija

  • 1982. – beidzis Hamburgas universitātes Juridisko fakutlāti
  • 1990. – 1995. Latvijas Tautas frontes domes loceklis, tieslietu ministrs, Saeimas deputāts, vēstnieks.
  • 1995. – 2004. Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis
  • 2004. – šobrīd Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis
0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas