Laikā, kad valsts budžeta vēders sāk kurkstēt skaļāk, deputātiem parādījusies apetīte tērēt

0 komentāri

Kurš gan nav dzirdējis, ka Latvijas ekonomika aug, tomēr lēnāk, nekā bija domāts, tāpēc nākamā gada budžeta veidošanā būs vajadzīga īpaša piesardzība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka savi 150 miljoni eiro jau ieplānoti tādām iniciatīvām, no kurām atkāpties nevar.

Iepriekš pamatīgi izstaipīts, tad plosīts un lāpīts, valsts maks jau atkal tiek gatavots jauniem izaicinājumiem. Ministriju iesniegtais vēlmju saraksts nākamajam gadam izstiepies līdz 550 miljoniem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Budžeta fiskālās disciplīnas uzraugs Mārtiņš Kazāks, kurš plašāk zināms kā Swedbank galvenais ekonomists piekrīt, ka visas vēlmes izpildītas netiks.

Tomēr Fiskālās disciplīnas padomes nostāja par vajadzību gatavoties konsolidācijai 114 miljonu eiro apmērā, nenozīmējot izdevumu griešanu. Tas ir milzīgs pārpratums, saka Kazāks.

Swedbank un Latvijas Banka prognozē, ka ekonomika nākamgad pieaugs par 3% un tas ir straujāk nekā šogad. Tātad lielāki būs arī ieņēmumi budžetā. Tomēr Latvijas bankas vadītājs uzskata, ka papildu palielināt budžeta izdevumus nebūs iespējams.

70 miljoni eiro aizsardzībai jau akceptēti, un valdības vadītāja Laimdota Straujuma apgalvo, ka nauda būs arī iekšlietām, veselībai un izglītībai. Tās kopumā pieprasījušas 333 miljonus. Vislielāko vēlmju sarakstu iesniegusi Veselības ministrija, un ministrs negrib atkāpties ne par santīmu no prasītajiem 160 miljoniem.

Veselības ministrijas vēlmju saraksta augšgalā ir Kompensējamie medikamenti 35,8 miljoni eiro; tam ar 26 miljoniem eiro seko veselības aprūpes pakalpojumu tarifa pārējo elementu palielināšana un Rindu samazināšana, reģionālā pieejamība par 25,6 miljoniem eiro.

30 miljonus ministrija paredzējusi arī medicīnas pakalpojumu apjoma palielināšanai. Rehabilitācijas 15,6 miljonus eiro; Stacionāro 12,4 miljonus eiro

Deviņus miljonus Veselības ministrija prasa vismazāko algu palielināšanai nozarē, un 8 – valsts galvoto aizdevumu atmaksai. Ministrs grib mazināt pacientu iemaksas un līdzmaksājumus,  tam no budžeta tiek prasīti papildu 5 miljoni eiro.

Otru garāko vēlmju sarakstu – 123 miljonus – iesniegusi Iekšlietu ministrija. Tajā skaitā 61 miljonu eiro tā prasa algu palielinājumam – vidēji par 200 eiro uz rokas.

Vairāki miljoni paredzēti arī daudz aprunātajai prioritātei – valsts Austrumu robežas sakārtošanai. Un šajā ziņā ministrs cer, ka aicinājums stiprināt robežu pāraugs reālās darbībās.

Ministrija arī vēlas policistiem, robežsardzei nomainīt bruņojumu – no pašreizējiem, vēl PSRS laika ieročiem uz NATO standartiem atbilstošiem. Ministrs apzinās budžeta iespējas, bet šobrīd drošība ir viena no prioritātēm. Turklāt šī nozare ne tikai ņem, bet arī dod.

Kur ņemt naudu, šis jautājums kļūs arvien aktuālāks, tuvojoties rudenim, kad valdība ķersies klāt nākamā gada budžeta veidošanai. Šobrīd jau izskanējis ierosinājums celt patērētājiem sāpīgo pievienotās vērtības nodokli par procentu vai pat diviem. Tomēr ekonomistu skatījumā, tā ir pilnībā noraidāma ideja.

Kazāks aicina paskatīties vispirms uz citām iespējām, sākot ar ēnu ekonomikas apkarošanu un beidzot arī citiem nodokļiem, piemēram, mājokļa un arī akcīzes nodokļiem. Un uz pēdējo no tiem cītīgi raugās Veselības ministrija, kas, lai dabūtu aptuveni 9,5 miljonus eiro ik gadu, piedāvās ieviest akcīzes nodokli veselībai kaitējošām lietām.

Ja šādu nodokli ieviestu, dārgāka kļūtu neveselīga pārtika, kas satur sāli, transtaukus, kofeīnu, enerģijas dzērieniem pievienoto cukuru. Taču ministram ir arī radikālākas idejas, kas iekļautas iesniegtajā budžeta pieprasījumā.

Tikmēr ekonomisti brīdina, ka, mainot nodokļus, redzējumam ir jābūt vairākus gadus uz priekšu, nedrīkst raustīt uzņēmējus. Ticību valsts spējai domāt ilgtermiņā atkal mazina plāni nākamgad pārtraukt labi domāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pakāpenisku mazināšanu.

Diskusijas par budžetu solās būt karstas un jau tagad daudzi mēļo, ka tas varētu kļūt arī par nepārkāpjamu akmeni Laimdotas Straujumas vadītajai valdībai.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas