Krievijas kultūras ministrs: man jābūt nevis baltajā, bet zelta sarakstā

0 komentāri

Gandrīz nemanāmi Latvijā šajā nedēļas nogalē bija ieradies Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis. It kā atklāt kāda Latvijā dzīvojuša rakstnieka piemiņas plāksni un uzrunāt Krievijas kultūras dienu Latvijā rīkotājus. Medinska vizīte plānota tādā steigā, ka par to tikai pēdējā brīdī uzzinājušas Latvijas amatpersonas.

Krievijas ministrs vada arī pēc prezidenta Vladimira Putina rīkojuma dibinātu biedrību. Ar tās palīdzību Krievija cenšas gluži vai popkultūras līmenī pacet padomju armijas varenību un sasniegumus. Ne tikai Krievijā, bet arī nesen iekarotajā Krimā un tuvākajās ārzemēs.

Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medisnkis amatā ir divarpus gadus. Iepriekš rakstījis grāmatas par vēsturi. Noliedzis Baltijas valstu okupāciju, paziņojis, ka Ribentropa-Molotova paktam pienāktos uzcelt pieminekli. Pirms gada kļuvis par vadītāju Krievijas militārās vēstures biedrībai.

Krievijas ministra brauciens uz Latviju rīkots lielā steigā un bez saskaņojuma politiskajā līmenī. Lai vizītei būtu oficiāls statuss, Medinskim būtu jāsatiek Latvija kolēģe Dace Melbārde. Ceturtdien viņai nosūtīts ielūgums no ministra vadītās biedrības, kas palicis bez atbildes. Krievijas ministrs tagad apgalvo, ka brauciens esot vairāk privāts nekā valstisks.

Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis:
Es samērā negaidīti atbraucu. Lēmumu par braukšanu uz Rīgu pieņēmām pirms pāris dienām. Veiksmīgi sakrita – festivāla ”Zelta maska” noslēgums, šodien tiek atklāta rakstnieka Valentīna Pikuļa piemiņas plāksne un ir 70. gada diena kopš Rīgas atbrīvošanas no nacistu iebrucējiem – kaut kā visi šie datumi salikās kopā, tāpēc… Un arī sestdiena, viegli izkārtot brīvdienu. Tāpēc arī nolēmām atbraukt. Mēs par to iepriekš neinformējām Latvijas kultūras ministriju. Braucienam atsevišķos aspektos ir pat privāts raksturs.

Piektdienas vakarpusē atbildīgajām iestādēm Krievijas vēstniecība prasījusi nodrošināt savam ministram atbilstošus policijas pavadošos auto. Tomēr lūgums noraidīts – Latvija Medinska braucienu neuazskatīja par oficiālu, jo izpalika abu valstu ministru tikšanās. Krievijas ministram nācās pa Rīgu sestdien braukt vienā mašīnā ar vēstnieku Aleksandru Vešņakovu.

Ziņu par ministra ierašanos saņēmuši gandrīz tikai krieviski rakstošie un raidošie žurnālisti. Vladimirs Medinskis uzrunā Maskavas namā velta pārmetumus Latvijai par nedraudzīgo politiku, kas traucējot kultūrai.

Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis:
Klausieties – mēs uz Latviju vedam kultūru, teātrus… ”Jaunais Vilnis”, ”Jurmaļina”, ”KVN”. Es uzskatu, ka man jābūt nevis vienkārši baltajā sarakstā, bet zelta sarakstā. Krievijas kultūras ministrijai un visām partneru organizācijām jābūt briljantu sarakstā un jāiet Rīgas lidostā caur VIP izeju bez maksas. Saku priekšā Latvijas valsts institūcijām.

Krievijas ministrā uzmanīgi klausās Krievu organizāciju kurators Viktors Guščins. Arī šonedēļ notikušo Krievijas dienu Rīgā viens no rīkotājiem Vlads Bogovs. Šis kungs ir Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs. Saskaņas centra biedrs. Kādā Maskavas televīzijas kanālā Latvijai savulaik veltījis tēlainus salīdzinājumus – ”Ja Padomju Savienībā Latvija bija savienības seja, tad Eiropas Savienībā Latvija esot Eiropas pakaļa”. Viņš dibinājis biedrību ”Atgūsim savus vārdus” un iesūdzējis Eiropas cilvēktiesību tiesā Latviju par viņa vārda latviskošanu. Pankratovs kopā ar vairākām antifašistu biedrībām ir starptautiskās organizācijas ”Pasaule bez nacisma” dalībnieks.

Rīga. Tērbatas iela blakus nojauktajai Sporta pilij. Šajā namā padomju gados dzīvojis rakstnieks Valentīns Pikulis. Viņš savās grāmatās daudz rakstījis par padomju armiju, varoņiem, karu un vēsturi.

1.septembrī Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs Pikuļa grāmatas uzdāvināja Rēzeknes 2. vidusskolai. Ministre Ina Druviete lika tās pārbaudīt Valsts izglītības satura centram. Eksperti secināja, – daiļdarbos vēstures faktus izvērtēt ir pagrūti un grāmatas lietošana paliek uz skolotāju sirdsapziņas.

Uz rakstniekam Pikulim veltītās piemiņas plāksnes atklāšanu atnāca Latvijas Krievu Kopienas domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Altuhovs, viens no Nepilsoņu kongresa līderiem Vladimirs Sokolovs un arī Saskaņas Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs.

Foto: LETASaeimas deputāts Vitālijs Orlovs (Saskaņas centrs): Šeit tāpēc, lai apskatīties un nezinu… Varbūt redzēšu pazīstamus cilvēkus tie, kuri arī lasīja kā es savā laikā Pikuļa romāni.
Nekā personīga: Jūs zināt, kas šodien ir atbraucis uz Rīgu un kas piedalīsies pasākumā?
Vitālijs Orlovs: Nezinu.
Neesat dzirdējis par to, ka Krievijas kultūras ministrs atbraucis?
Vitālijs Orlovs: Nē, neesmu dzirdējis. Tas nozīmē to, ka man jāaiziet no šejienes?
Nekā personīga: Nu nezinu – izdomājiet..
Vitālijs Orlovs: Nē, es tikai atnācu, lai piedalīties piemiņas plāksnes atvēršanā.

Plāksnes ierīkotājs ir Krievijas militārās vēstures biedrība, kuras vadītājs ir Krievijas kultūras ministrs.

Foto: LETARīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs (Saskaņas centrs):
Es vēlos izteikt milzīgu pateicību Krievijas militārās vēstures biedrībai, kas arī kļuva par to, kas atbalsta mūs. Krievijas militārās vēstures biedrības priekšsēdētājam, Krievijas kultūras ministram Vladimiram Medinskim.

“Negribētos, ka Pikuļa darbi, kas pārpildīti ar mīlestību un cieņu pret mūsu visu kopīgo vēsturi, Krievijas zemi, Baltiju, zemi, Latviju, Rīgu, Baltijas piekrasti, šo vietu, kur asinis lējušas daudzas, daudzas paaudzes – šo zemju aizstāvji. Ka tas varētu būt kādam bīstami. Es domāju, ka tie var būt bīstami tikai tiem, kas negrib zināt savu vēsturi,” norāda V. Medinskis.

Krievijas militārās vēstures biedrību izveidoja pirms pusotra gada. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma.

Foto: ITAR-TASS / SCANPIX

Foto: ITAR-TASS / SCANPIX

Krievijas prezidents Vladimirs Putins:
Valsts orgāni un starp citu – dažādu līmeņu orgāni – humanitārie, armija, visas organizācijas, kur dien cilvēki ar uzplečiem un armijas formu, noteikti jums sniegs palīdzību.

Biedrības uzdevums – pētīt, analizēt un slavināt vēsturiskus varoņus, popularizēt Krievijas vēsturi. Par tās vadītāju uz sešiem gadiem iecelts Medinskis.

Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis:
Visa Krievijas vēsture ir stāsts par bezgalīgu cīņu, par aizsardzību un kaujas uzvarām. Un patiešām nepieciešams mācīties no mūsu senčiem. Paskatīties, kā viņi aizsargāja dzimteni. Uzdevums ir nevis izveidot kaut kādu mikro štābu Maskavā, bet izveidot pilnvērtīgu Krievijas mēroga organizāciju. Mazāk priekšnieku – vairāk entuziastu.

Biedrība ar savu darbību jau izraisījusi vairākus skandālus. Tā Polijā Krakovā Krievijas kultūras ministra vadītā organizācija uzstādīja plāksni sarkanās armijas karavīriem, kurus zvērīgi nomocījuši poļi. Drīz pēc tam Polijas politiķi paziņoja, ka atsakās no jebkādas sadarbības ar Krieviju kultūras jomā. Pēc biedrības pasūtījuma tapuši reklāmas rullīši. Arī biedrības atbalstītas mākslas filmas par padomju armiju.

Rīgā viens no Krievijas kultūras ministra pieturas punktiem bija Uzvaras piemineklis. Ziedus nolika ministram gluži pielīmētais Saskaņas deputāts Pankratovs, arī vēstnieks. Vešņakovs solīja – vēstniecība turpmāk skolām dāvināt rakstnieka Pikuļa grāmatas.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs:  Es uzskatu, ka Latvijai ir jālepojas ar tādu rakstnieku kā Valentīns Pikulis.
Nekā personīga: Kurš tieši šeit dzīvoja un rakstīja šīs grāmatas.
Aleksandrs Vešņakovs: Grāmatas, kurās mākslinieciskā veidā ir izklāstīta mūsu abu valstu vēsture. Man šķiet, ka tas ir pirktākais un pats lasītākais rakstnieks, kas jelkad dzīvojis Baltijas jūras krastā. Tas ir Latvijas lepnums.
Nekā personīga: Pēdējais jautājums – ko jūs domājat par to, ka Hermaņa kungs ir iekļauts Krievijas melnajā sarakstā?
Vladimirs Medinskis: Es par to neko nezinu. Nevaru komentēt.
Nekā personīga: Kā nezinat? Visi par to runā.
Vladimirs Medinskis: Godīgi saku – nezinu. Nezinu – neesmu lietas kursā.  Režisors Hermanis. Neesmu lietas kursā. Viss. Paldies! Par melnajiem sarakstiem neko nezinu.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas