Ko pirms četriem gadiem solīja politiķi?

0 komentāri

Ja piepildītos viss, ko politiķi sola pirms Saeimas vēlēšanām, Latvijā jau sen plūstu piena upes ķīseļu krastos. Tomēr diez vai pašas partijas atceras, ar kādu debessmannu tās baroja velētājus pirms četriem un trim gadiem gadiem? Tā kā paruna māca – neklausies vārdos, skaties uz darbiem, LNT ziņu arhīvā uzmeklēja, ko politķi solōijuši pirms iepriekšējām vēlēšanām?

Darbs katram un katrā novadā pa jaunai ražotnei. Taisnīgi nodokļi un uz pusi mazāks ministriju skaits. Miljardos mērāmi ieguvumi no ēnu ekonomikas samazināšanas. Cukura ražošanas atdzimšana. Šie ir tikai daži piemēri tam, ko politiķi gatavi solīt, lai tikai iegūtu vēlētāju uzticību un tas spilgti raksturo, ko tik visu aizvadītajos četros gados solīja sasniegt.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Visdzelžainākā bija apņemšanās ieviest progresīvo ienākuma nodokli.

Augusts Brigmanis:

Kas pelna vairāk, maksā vairāk nodokļos. Skaidri un gaiši.

Jānis Urbanovičš:

Mēs, protams, iestājamies par to, lai bagātie maksātu vairāk, lai kādas asaras viņiem birtu.

Sandra Kalniete:

Ja sieviete ar minimāliem ienākumiem pērk maizi, tad viņai nav no saviem nodokļiem jāsamaksā arī par to personu, kas pērk ”Dior” smaržas.

 

Saeimas deputāta amata kandidāti bija bruņojušies arī ar konkrētiem aprēķiniem.

Ģirts Valdis Kristovskis:

Tiešām panākt to, ka solidāri, vairāk un taisnīgi maksā tā iedzīvotāju daļa, kura ir pārtikusi. Tātad no 750, 1000 latiem mēs varam šo slieksni veidot.

Dzintars Rasnačs:

Ja runā par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu, tad reāli tas ir iespējama tikai no 2012. gada 1. janvāra, ko mēs arī piedāvājam, lai normāli varētu saplānot budžetu. Likme, no kuras varētu sākt, es domāju, varētu būt 1200 lati.

Politiķi vēlētājiem doto vārdu tomēr nav turējuši. Progresīvais ienākuma nodoklis četru gadu laikā tā arī nav ieviests.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers:

Patreiz mēs diemžēl esam turpat, kur esam – viena no tām retajām zemēm, kur bagātie maksā mazus nodokļus un nabagie maksā lielus.

Solījumi pazemināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi

No otras puses, tika arī solīts pazemināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, lai atvieglotu darba spēka nodokļu slogu.

Sandra Kalniete:

Mēs varam jau 2013. gadā pazemināt ienākuma nodokli no 26 uz 23.

Valdis Zatlers: Reformu partija viennozīmīgi iestājas par darba spēka nodokļu sloga samazināšanu un paredz savā plānā tuvākajos trīs četros gados darba spēka nodokļus samazināt par deviņiem procentpunktiem.

Apņemšanās jūtami samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi turklāt tika nostiprināta arī ar likuma spēku, taču pat tas neliedza solījumu lauzt.

Pēteris Krīgers:

Mēs atceramies varonīgo “Reformu partiju”, kas nāca ar savu lozungu, ka tuvākajos trīs gados samazināsies par deviņiem procentpunktiem šis nodoklis. Diemžēl no tā mēs esam par deviņiem procentpunktiem faktiski atpalikuši. Šajā ziņā mums nekas nav noticis un redzam, ka Reformu partijas arī faktiski vairs nav, tāpēc nav arī no kā prasīt atbildību.

Solījumi mazināt ēnu ekonomiku

Vairāksolīšanā izvērtās apņemšanās mazināt ēnu ekonomiku, kas politiķiem bija galvenā atbilde, lai valsts budžetā būtu vairāk naudas. Visvairāk solīja Nacionālā apvienība, bet arī “Vienotības” solījumus par pieticīgiem nekādi nevar nosaukt.

Pēteris Tabūns:

Beidzot ķerties pie rīkles klāt ēnu ekonomikai, kas dod trīs miljardus latu.

Sandra Kalniete:  

Par ēnu ekonomiku, lai nebūtu nekādu šaubu, šobrīd ap 30%, mēs izvirzām uzdevumu samazināt līdz 15%. Tādā veidā mēs varam izvilkt ārā vismaz vienu miljardu.

Kā izpētījis ekonomists Arnis Sauka, 2009. gadā ēnu ekonomika tika lēsta 36% apmērā, pērn tā samazinājusies līdz 23%, tātad ievērojami atpaliekot no solītā.

“Teiciens “kā var nesolīt” Latvijā jau ir folklorizējies. Arī pirms četriem gadiem, droši vien, ar šādu mērķi šis teiciens tika izteikts. Es gan ieteiktu politikas veidotājiem, ka ir jābūt ļoti uzmanīgiem, kad tiek solīts samazināt ēnu ekonomiku par tādu apjomu kā puse,” norādīja A. Sauka.

Ekonomists norāda, ka ēnu ekonomikas samazināšanā liela nozīme bija starptautisko aizdevēju spiedienam, kura nu vairs nav. ”Tad, kad šis spiediens beidzās, beidzās arī darba grupas. Līdz ar to arī mēs šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, redzam ēnu ekonomikas kāpumu,”  viņš skaidro.

Par  mikro uzņēmuma nodokli

Lai no ēnu ekonomikas iznāktu strādājošie un vairotu nodarbinātību, tika ieviesti mikro uzņēmumi, kuriem jāmaksā pazemināta nodokļa likme.

Solvita Āboltiņa:

Mikro uzņēmuma nodoklis ir lieliska iespēja, kur samaksājot tikai vienu nodokli bez liekas birokrātijas katrs var mēģināt kļūt par darba devēju.

Par spīti tam, ir pieņemts likums, kas, sākot ar nākamo gadu, paredz pakāpeniski palielināt mikro uzņēmuma nodokli.

Jānis Endziņš:

Mikro uzņēmuma nodokļa režīma sabendēšana, mūsuprāt, ir viens no tādiem būtiskākajiem sliktākajiem lēmumiem, ko pēdējais parlaments ir pieņēmis, jo, tieši tā, visu laiku bija uzstādījums, ka mikro uzņēmumi, tā ir laba lieta.

Par  valsts pārvaldes reformu

Priekšvēlēšanu debatēs kareivīga bija arī apņemšanās reformēt valsts pārvaldi.

Gundars Daudze:  

Valsts institūcijām vajadzētu būt ne tikai Rīgā, bet arī perifērijā, kur ir neapšaubāmi lētākas ēku ekspluatācijas izmaksas, un kur ir arī darba spēks pie tās pašas kvalifikācijas lētāks.

Valērijs Agešins:  

Latvija ir maza valsts un mums Latvijā pietiktu ar sešām, septiņām ministrijām.

Fakti runā paši par sevi. Ministriju skaits palicis nemainīgs un tās visas joprojām atrodas Rīgā.

Emigrācija un nezdarbs

Savukārt, lai apturētu emigrāciju un mazinātu bezdarbu, tika solīts, ka četru gadu laikā “katram būs darbs”, tajā skaitā arī cukura ražošanas nozarē.

Imants Parādnieks:

Cukurfabriku mēs atjaunosim 2013. gadā, kad nāks brīvs tirgus un ka varēs zemnieki tās audzēt.

Sandra Kalniete:  

Runājot par 1,1 miljonu darba vietu – tas ir reāli.

Demogrāfija

Tikpat konkrēts bija premjera partijas solījums vairot dzimstību.

Valdis Dombrovskis:

Ja mēs paskatāmies, tad dzimstības koeficients mums ir 1,4 uz sievieti. Mūsu uzstādījums īsā laikā ir jāiziet uz 1,7.

Taču rezultāts liek vilkt paralēles ar valstīm, kuras posta karš.

Jānis Endziņš:

Katru dienu Latvija pazaudē 21 cilvēku uz dzimstības un mirstības rēķina un 39 cilvēkus uz emigrācijas rēķina. Tātad kopumā 60 cilvēki katru dienu pazūd. Mēs redzam, ka ir kara situācija citās valstīs, kur cilvēki mirst katru dienu, bet mēs dabiski izmirstam un cilvēki aizbrauc prom. Dod Dievs, lai viņi atgriežas.

Pensionāri

Priekšvēlēšanu debatēs netika aizmirsts arī par visaktīvākajiem vēlētājiem — pensionāriem.

Artis Pabriks:

2012. gadā mēs noteikti nerunāsim par kaut kādiem griezumiem pensijām, bet 2013. gadā mēs varam runāt jau par kaut kādu pieaugumu.

Einārs Cilinskis:  

2012. gadā būs iespējams indeksēt mazās pensijas līdz 165 latiem. Jau sākot no 2013. gada, es ceru, būs iespējams indeksēt visas pensijas.

Valdis Zatlers:  

Katrā ziņā 2013. gads ir pensiju indeksācijas gads.

Taču 2013. gadā tika indeksētas tikai mazās pensija, bet šogad, pirmo reizi kopš krīzes gadiem, pielikumu beidzot saņems visi pensionāri. Vidēji ap pieciem eiro.

Pēteris Krīgers:

Protams, ka tas ir ļoti tālu no tā līmeņa, par kuru mēs visu laiku runājam, tas ir iztikas minimums. Mēs vieglu roku izsvītrojām iztikas minimuma aprēķināšanu, lai nevajadzētu taisnoties, ka pensijas un algas ir zem iztikas minimuma.

Sociālā nevienlīdzība

Sociālās nevienlīdzības mazināšana bijis visu partiju galvenais uzstādījums, taču ekspertu vērtējumā — panākumi izpalikuši.

Arnis Sauka:  

Sociālā nevienlīdzība ir turpinājusies, varbūt pat pastiprinājusies. Tikmēr, kamēr nebūs normālas reģionālās politikas, jo tieši reģionos šī nevienlīdzība ir vislielākā.

Pēteris Krīgers:

Šo pēdējo trīs gadu laikā mēs esam šo plaisu tikai palielinājuši.

Pēteris Krīgers un Jānis Endziņš uzsver, ka ne jau viss sagādājis vilšanos, bet tomēr viņi secina, ka četru gadu laikā politiķi īstenojuši mazāk par pusi no solītā, par spīti cerībai, kuru daļā sabiedrības viesa politiķi pirms 11-ā gada ārkārtas vēlēšanām.

Edmunds Sprūdžs:

Tādu iespēju pārmaiņām, kādu mums ir pavēris Zatlera rīkojums Nr. 2, ne katrai paaudzei izdodas piedzīvot.

Pēteris Krīgers:  

Viņš savu iespēju palaida garām maksimālā līmenī un partija to palaida garām vispār, tātad arī pilnībā.

Jaunās Saeimas vēlēšanas jau tieši pēc divām nedēļām un tagad atkal solījumu maisam gals vaļā, kuru īstenošanai atvēlēti četri gadi.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas