Kādas sekas atstājuši pēcvēlēšanu skandāli?

0 komentāri

Mēnesis pēc 12. Saeimas vēlēšanām vēsturē iegājis ar pamatīgiem skandāliem – svaru kausos Latvijai un sabiedrībai par skādi nākušas gan pieminētās aizdomas par balsu pirkšanu, gan Citadeles aizdomīgi slepeno un izgāzto darījumu, gan arī shēmošanu, lai Saeimā atrastu vietu Solvitai Āboltiņai.

Top 10 pētīja, vai ar šādu, sagandētu sākumu vispār ir cerības uz pārmaiņām, un kādi ir pirmie secinājumi par laiku, kurā jaunā Saeima pat vēl nav sanākusi uz savu pirmo sēdi?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Šo laiku partijas aizvadījušas, sadalot amatus jaunajā valdībā. Process, ko aizēnojušas aizdomas par balsu pirkšanu par labu Dzintaram Zaķim un neizsvītrojamās Solvitas Āboltiņas skandāls, sākās šķietami raiti.

Trīs līdzšinējās koalīcijas partijas pēc vēlēšanām secināja, ka tauta nobalsojusi par stabilitāti, un tāpēc tām trijatā arī jāturpina valdīt. Taču, kā norāda sociologs Arnis Kaktiņš, jaunā valdība tiek būvēta no nepareizajiem ķieģeļiem.

”Es esmu diezgan drošs, ka politiķi nepareizi interpretēja vēlēšanu rezultātu tajā brīdī, kad viņi saka, ka vēlētāji ir nobalsojuši par esošo koalīciju. Jāsaka, es arī piedalījos šajās vēlēšanās, arī turēju rokās biļetenu. Biļetenā nevienā vietā es nevarēju ielikt krustiņu šai koalīcijai. Cilvēki balsoja par partijām. Cilvēki balsoja par noteiktām personālijām,” uzskata sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Tomēr līdzšinējam trīs koalīcijas partiju modelim zaļo gaismu deva arī Valsts prezidents pēc tikšanās ar katru no 12. Saeimā ievēlētajām partijām, tajā skaitā jaunajiem politiskajiem spēkiem, kuriem jau ierādīta vieta opozīcijā.

”Viņš gribēja dzirdēt, kā mums iet vispār. Mēs pastāstījām, kā mums ir gājis un kā mums ies vēl šodien,” tā jaunievēlētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Kad koalīcijas partijas sāka dalīt varas pīrāgu un cīnīties par amatiem, process iestrēga. Solvita Āboltiņa, kura par spīti neievēlēšanai jaunajā Saeimā bija uzņēmusies vadīt valdības veidošanas sarunas, vairākkārt bija spiesta atzīt, brīžiem arī apsaucot kolēģus, ka rezultāts nav panākts.

Par klupšanas akmeni kļuva cīņa par tiesībām vadīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas pārrauga Briseles miljonu dalīšanu.

”Kolēģi bija diezgan strikti. Es domāju, ka viņi pateica diezgan strikti, ka viņi ir diezgan strikti. Katra partija nostājas strikti savās pozīcijās,” tā premjere Laimdota Straujuma

Uz reģionālās attīstības ministriju pretendēja gan Zaļo un zemnieku savienība, gan Nacionālā apvienība, kuras pārziņā tā ir patlaban.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ventspils mērs, Latvijai un Ventspilij priekšsēdētājs:
Visvairāk pārstāvēta pašvaldībās ir Zemnieku savienība, ZZS. Loģiski, ka tā partija, kurai ir vislielākā pārstāvība pašvaldībās – gan ļoti mazās, gan arī lielākās, loģiski, ka tā grib atbildēt par šo nozari, kāds tur brīnums?

Visbeidzot, šonedēļ portfeļi tika sadalīti. Cīņā par reģionālās attīstības ministriju uzvarēja Nacionālā apvienībā un ZZS neapmierinātība, ar to kā beigusies valdības veidošana, bija acīmredzama.

Publicists Mārcis Bendiks uzskata, ka jaunā valdība būtu krietni vien citādāka, ja ZZS būtu panākusi, ka visām trīs koalīcijas partijām ir vienāds spēku samērs – katrai pa pieciem amatiem.

Foto: LETA

Foto: LETA

Publicists Mārcis Bendiks:
Tur, kur sākas jau plašāks laukums, tur varētu visādi izspēlēties, un varbūt viņi arī dabūtu, vai to VARAM, vai vēl kaut ko. Bet tas atsitās pret ļoti primitīvu iemeslu, ka nacionāli negrib vairāk, jo viņiem ir hroniska problēma aizpildīt tos ministrus, ko viņiem tā kā uzspiež. Tā kā viņi tagad dabūs Saeimas priekšsēdētāju, viņi ir laimīgi tā kā Češīras kaķi. Sēž un smaida, un viņiem nevajag nevienu.

Nākamajā valdībā darbu turpinās septiņi līdzšinējie ministri. No sešiem jaunajiem – bez pieredzes valdības vai parlamenta darbā ir divi. Viens no viņiem – veselības ministra amata kandidāts Guntis Belēvičs no ZZS.

Un otra jaunā ir izglītības ministra amata kandidāte Mārīte Seile, ko Vienotība atrada ārpus partijas rindām. Pirms tam šo amatu Vienotība bija piedāvājusi savai biedrei Lolitai Čigānei, bet vēlāk publiski viņu tomēr izbrāķēja.

”Absolūti nav skaidrs, kā iegriezīsies procesi Vienotībā pašā. Tur šīs te trīs grupas, kur viena varbūt nav aktīvi redzama, bet starp šīm te divām grupām šī cīņa ir vienkārši nežēlīga un, pieņemu, reizēm ar pilnīgi krasu raksturu. Kā vecais Jaunais laiks politiski izvaroja Lolitu Čigāni, tas bija briesmīgi vienkārši. Vienkārši – buc, vienā dienā ņēma un nobeidza cilvēku,” uzskata M. Bendiks.

Līdz ar vēlēšanām pārmaiņas bija gaidījusi arī politoloģe Iveta Kažoka, bet tā vietā sagaidīja prastu cīņu par amatiem.

Foto: LETA

Foto: LETA

Politoloģe Iveta Kažoka:
Kāpēc tas process nebija principiāli citādāks, šobrīd ir grūti izskaidrot. Iespējams, tāpēc, ka Vienotības līderi uzskatīja, ka labākais, ko viņi šajā situācijā var darīt, ir vienkārši iet uz priekšu, izveidot valdību, un tad jau redzēs, kas notiek tālāk. Bet nu tas fons, protams, bija visai dramatisks.

Runa ir par shēmu, kā Solvitai Āboltiņai iekļūt jaunajā Saeimā kā arī balsu pirkšanas skandālu. Augstākajā tiesā tika apstrīdēti rezultāti Latgalē, jo ir aizdomas, ka par labu Dzintaram Zaķim masveidīgi pirktas balsis.

Pirms lietas izskatīšanas tiesā mediji daudzkārt bija fiksējuši gan pašus balsu pārdevējus, gan liecības par to, ka balsis pārdevušie vēlētāji balsošanas iecirkņos vesti pat ar autobusiem, kuri esot balsojuši tieši par Dzintaru Zaķi.

Augstākajai tiesai lieta bija jāizskata triecientempā – septiņu dienu laikā kopš sūdzības saņemšanas, un tik īsā laikā pierādījumus gūt neizdevās, tāpēc sūdzība pārskatīt vēlēšanu iznākumu Latgalē tika noraidīta. Kāpēc uz tiesu liecību sniegšanai neizdevās atvest pietiekami daudz vēlētāju, kuri apliecinātu, ka pārdevuši savu balsi, sūdzības iesniedzējam – Saskaņas pārstāvim ir savs viedoklis.

Tā kā tagad viss ir Drošības policijas ziņā, kura pierādījumus turpina vākt vairāku kriminālprocesu ietvaros, Mārcim Bendikam šķiet nepieņemami, ka Dzintars Zaķis šonedēļ kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts vērtēja, cik piemērots amatam ir jaunais Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.

Šonedēļ beidzot arī kļuva skaidrs, kā Saeimā nonāks Solvita Āboltiņa. Viņai vietu atbrīvos partijas biedrs Jānis Junkurs. Jaunievēlētais deputāts atklājis, ka brīvprātīgi atteiksies no mandāta par labu Āboltiņai, jo saņēmis labu darba piedāvājumu. Viņš būs importa preču atmuitotājs Honkongas uzņēmumā, kas nodarbojas, kā noskaidrojis portāls pietiek.com, ar vecu sliežu tirdzniecību.

Iveta Kažoka gan nopietni šaubās, vai Junkurs, kurš tik ļoti vēlējās iekļūt parlamentā, ka ceļu uz Saeimu atkārtoti bruģēja ar individuālās kampaņas palīdzību, dotos uz Honkongu, ja nebūtu atstājis Āboltiņu aiz svītras.

Politoloģe Iveta Kažoka:
Tas, kas šobrīd ir noticis, lielā mērā ir Vienotības vadības atbildība. Gan par to, ka tādi cilvēki kā Junkurs, kas iepriekš bija pievīluši savas partijas uzreiz pēc vēlēšanām, atkal kārtējo reizi uzspļauj saviem vēlētājiem, vienkārši dodoties kaut kur projām, gan arī tas, ka tas skaidrojums neizklausās ticams, ka Vienotība nav spējusi atzīt, ka tā ir Āboltiņai atrasta vieta, gan arī viss tas kopējais fons ar balsu pirkšanu un citām šmucēm, tas vienkārši velk Vienotību kaut kur pazemē.

Turklāt arī Vienotības biedri neviennozīmīgi vērtē veidu, kā pie mandāta tikuši partijas līderi Āboltiņas un Zaķis, kas mazinājis viņu autoritāti.

Pēc vēlēšanām novājinātā Vienotība tiek minēts, kā nopietns iemesls, kāpēc arī jaunā valdība atrodas uz nestabiliem pamatiem. Par tās ilgmūžību šaubās pat koalīcijas politiķi. Nepārliecinoša ir arī premjerministre, kuru var samulsināt jautājums, vai viņa vēlas vadīt valdību nākamos četrus gadus.

Vērojot kā mēneša laikā attīstījušies notikumi, sociologam pagaidām jāsecina, ka uzticības krīzi arī šīs vēlēšanas nav mazinājušas.

Jauno valdību plānots apstiprināt trešdien, bet tās pirmais nopietnais pārbaudījums būs nākamā gada valsts budžeta apstiprināšana.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas