Politiķi pirms vēlēšanām naski dodas uz lauku kultūras namiem

0 komentāri

Partijas, kas aizliedza politisko aģitāciju televīzijā, solīja, ka vēlētājus uzrunās tieši. Un tiešām, tik daudz tikšanos ar vēlētājiem, kā pirms šim Saeimas vēlēšanām vēl nekad nav bijušas. Vai politiķi dabūja, ko gribēja? Vai kultūras namu zāles ir pārpildītas? LNT “TOP 10” šonedēļ mēģināja ierasties parasta vēlētāja ādā. 

Ik dienu, beidzot ikdienas darbus, TOP 10 meklēja, kur un cikos ar vēlētājiem tiekas uz Saeimu kandidējošās partijas. Pasākumi un vietas tika izvēlētas pilnīgi nejauši, īpaši neplānojot, tāpēc – palūkosimies, kāda atmosfēra valda un vai tikšanās ar sarakstu līderiem ir tas, kas interesē vēlētājus?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

No Sirds Latvijai

Nedēļas vidu, partijas ”No sirds Latvijai” pārstāvji bija veltījuši Kurzemei. Ceturdienā vien – tikšanās ar vēlētājiem ieplānotas uzreiz trijās vietās. LNT TOP 10 izvēlējās Venspils augstskolu.   Šeit uz tikšanos ieradušies ap 20 interesentu.

 ”Diskusija, kurā ir 20 cilvēki ir absolūts maksimums, lai spētu noskaidrot viedokļus, jo mērķis nebija pasniegt kaut kādu prezentāciju, sevi reklamēt, bet noskaidrot pasniedzēju un studentu viedokli,” vērtē Ingūna Sudraba.

No aptuveni stundu garās tikšanās, lielākā daļa tiek veltīta izglītībai. Tās kvalitāte valstī esot  zema.

Apskatīto tēmu klāsts no pamatskolas līdz augstākajai izglītībai. Sanāk vairāk kā parunāšana, studenti izsaka savu viedokli par kādu no tēmām – deputātu kandidāti savu. Piemēram, vai vairāk jāpievēršas inženierzinātnēm.

”Mums bija divas klases – eksaktā un humanitārā, un viens matemātikas eksāmens. Protams, ka eksaktajiem uzreiz ir augstāki rezultāti un viņi var saņemt MK atzinības, par to, ka viņi ir skaisti nokārtojuši eksāmenus,” tā situāciju klāsta kāda studente. ”Jautājums, kurā brīdī mēs redzam, kas šim bērnam ir talants, kas būtu jāattīsta, vai arī mēs nepamanām un aizejam pa vieglāko ceļu,” atbildi sniedz “No Sirds Latvijai” pārstāve.

”Cilvēkam ir jāspēj uz sevi skatīties objektīvi – vai viņš ir spējīgs mācīties tajās inženierzinātnēs, vai nav… Ja pārliks tās budžeta vietas no vienas kabatas otrā, nekas jau nemainīsies,” tā situāciju vērtē kāds cits students.

Tā īsti nedefinējot, kādas būtiskas pārmaiņas izglītībā ieviesīs No Sirds Latvijai, tās pārstāvji, uzstāj, ka līdz ar viņu atnākšanu politikā nāks jaunas vēsmas.

”Mēs gribam redzēt Latviju tādu drošu valsti, neatkarīgu demokrātisku, tie ir lieli piepildīti vārdi, bet lai līdz tam nonāktu ir vajadzīgs milzīgs darbs,” uzskata I. Sudraba.

 ”Es nojaušu, ka Valsts kontrolē viss tika sakārtots, bet…pēc tam, piedodiet, pēc skaistā iznāciena publikas priekšā jums uznāca ģībonis… ” Uz šo retorisko jautājumu atbilde nesekoja.

Nacionālā apvienība

Šī ir Dobele. Darbdienas vidū atjaunotajā Tirgus laukumā tiek uzslieta Nacionālās apvienības telts. Klāt vajadzēja būt četriem apvienības deputātu kandidātiem – bet satiekam tikai no ”Vienotības” pārnākušo Andri Buiķi. Edvīns Šnore, Vineta Poriņa un Imants Parādnieks – esot bijuši citā pasākumā dažas stundas agrāk. Andris Buiķis katram interesentam, gatavs atvelēt tik laika, cik vajadzīgs.  Tiesa runāt gribētāju drēgnajā dienā nebija daudz.

”Zeme tagad ir dāņiem pārdota, zviedriem, rūpnīcu nav… Mēs tiešām esam par to, lai tiem krievu bagātniekiem nedotu uzturēšanās atļaujas, par zemi arī karojam… Bet tas viss jau ir izdarīts, nekas nav palicies. Būtībā ir pilnīgi vienalga, kurš tagad iet pāri.”

 ”Man ļoti patīk sarunāties – varbūt ar gadiem esmu iemācījies ieklausīties, kad biju jauns es ar visiem vienmēr strīdējos, tagad gribas dzirdēt ko cilvēki saka – tikko runājām, nu ļoti interesantas lietas,” tā Nacionālās apvienības pārstāvis Andris Buiķis, ”Ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā, un NATO vai tad nebūtu zaļie cilvēciņi Daugavpilī?  Ziniet, es Jums par tiem zaļajiem cilvēcņiem pateikšu – ja viņiem būs briesmīga gribēšana, ne NATO, nekas vairs nepalīdzēs…”

 Vienoti Latvijai

”Es jums kungi teikšu atklāti – es piecus gadus nebiju Latvijā. Es it kā biju, bet katru pirmdienu braucu prom,” vēlētājiem stāsta Ivars Godmanis.

Atgriešanos lielajā politikā šajās Saeimas vēlēšanās plāno ekspremjeru un eksministru kolektīvs. Saraksta nosaukums ir ”Vienoti Latvijai”. Tikšanās ar vēlētājiem notiek dažādos sastāvos. Plašākos un individuāli. Ogrē, tas ir viens pats Ivars Godmanis.

”Mēs neesam partijā visi, neesam iestājušies esmu vienkārši listē, ar Kalvīti, viņš ir mans premjers. Biju pie viņa iekšlietu ministrs, tik daudz slikta viņam nemestu virsū, cik met tauta,” norāda I. Godmanis.

Runātājs viens, klausītāji divi, taču Ivaru Godmani tas neietekmē – liekas, ka viņš runā pilnai zālei. Potenciālie vēlētāji izmanto iespēju jautāt par visplašāko problēmu loku. Piemēram, par ceļiem un ielām.

 ”Rīga es varu pateikt – ir vissliktākās ielas Vidzemē.  Es prasīju Amerikam – pa Brīvības ielu nevar braukt – tev ir kauns vai nav? Viņš ielika 16 miljonus iekšpagalmos, Pļavniekos, Zolitūdē. Kur ir ideja – iekšpagalmos dzīvo cilvēki, kas balso. Viņš iznāk ārā – re kur ir!” tā I. Godmanis, ”,A kā ir Ogrē – jums, uz kuru pusi jūs braucat ārā. Vienīgai, kas jums ir no visa –  4,46 kilometri, Tīnūži -Ogre, viss.  Var redzēt, kam Latvijas Valsts ceļi bijuši rokās – Ventspils ceļš ir kā konfekte, bet Pleskavas ceļu taisīs tikai nākamgad.”

Vienotība

Taču, ja Ivars Godmanis visu savu enerģiju varēja veltīt diviem interesentiem, tad Viktoram Valainim un Viesturam Reinfeldam no Vienotības nesanāca pat tik daudz. ”Vienotības” kandidāti Zemgalē vienu no sarunām bija iecerējuši Līvbērzes kultūras namā. Bet krēsli tā arī palika tukši.

 ”Man tas liek domāt, ka tā ir attieksme pret šo vēlēšanu procesu kā tādu, mēs redzam, ka EP vēlēšanās bija kādi 30% dalības, tā nav laba zīme,” uzskata V. Valainis, ”es teiktu – katrs piektais gadījums ir tāds, ka atbāk ļoti maz cilvēku, bet pārsvarā jau nāk…”

 

 ”Es domāju, ka tā ir mūsu kā deputātu kandidātu vaina, jo visi zinām, ka sabiedrībā valda panīkums, vienaldzība. Ja nu mēs gribam šeit cilvēkus, tad mums pašiem jāstrādā pie tā, lai cilvēki sanāktu,” tā V. Reinfelds.

Vilšanos par nenotikušo pasākumu pauž Kārlis Rimša. Aktīvs dažādu televīzijas debašu dalībnieks, tagad pats kandidē uz Saeimu no Reģionu apvienības saraksta. Gribējis paklausīties konkurentus, bet brauciens sanācis veltīgs.

”Vienaldzība tā ir visdrausmīgākā lieta, ka var būt, jo var rasties jebkura situācija pēc tam mūs var izmantot gan ar banāniem, gan zaļajiem cilvēciņiem tā kā mani tas uztrauc ļoti,” tā K. Rimša.

Vienīgais ar ko sevi var mierināt ”Vienotības” pārstāvji ir cilvēciskais faktors. Iedzīvotāji Līvbērzē , iespējams, tic rakstītam vārdam. Plakāts, kas izlikts pie ziņojuma dēļa ir ar kļūdainu datumu. Tajā teikts, ka pasākums notiks dažas dienas vēlāk.

Par laimi ”Vienotībai”, šajā nedēļas nogalē tieši Zemgalē, Dobeles centrā notika apvienības rīkotie svētki, kurā kā paši saka – ar tās pārstāvjiem varēja tikties neformāla gaisotnē.

Saskaņa

Tikmēr apvienība Saskaņa, teltis un tiešos kontaktus ar vēlētājiem šoruden samazinājusi līdz minimumam. Jāiegulda pārāk liela enerģija, bet būtisku pieaugumu reitingos tas nedod.

  ”Mēs saprotam, ka šobrīd vislielākais instruments pieklauvēties pie cilvēkiem tas ir radio, televīzija, un kaut kādi tādi  instrumenti, nekā mēģināt noķert cilvēku uz ielas un mēģināt viņu noķert tur un mēģināt pierunāt atbalstīt savu partiju,” tā Andrejs Klementjevs.

Zaļo un Zemnieku savienība

Savdabīgi uz kopēja fona rīkojas Zaļo un Zemnieku savienība. Tai nav ne priekšvēlēšanu telšu, ne organizētu diskusiju teltīs. Kultūras nami tukši gan nepaliek. Ar ZZS atbalstu Latviju apceļo tās atbalstītais koncerts ”uzdziedi un sirds gaiša kļūs”. Reklāmas plakātus rotā apvienības logotipi.

Ieeja pasākumos ir brīva, par biļeti tiek uzskatīts ziediņš no piemājas dārza. Kā liecina LNT TOP 10 novērojumi piektdienas vakarā Slampes kultūras namā – ZZS uzsauktais koncerts ir plaši apmeklēts.

Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka šādā veidā partija iet vieglāko ceļu – izmanto cilvēku vājības – un ļoti iespējams, tas tiešām var nostrādāt.

 ”Tās partijas, kam izdodas kaut nedaudz apelēt ne tikai pie patriotiskiem ideāliem, bet arī pie vēlētāju savtīguma, kaut vai nedaudz – kaut vai ar baloniņu, konfektīti, koncertu – tās partijas patiesībā var cerēt uz daudz labāku rezultātu nekā skaļi vārdi,” tā I. Ījabs.

Bet ko darīt – lai iedzīvotājiem parādītos interese diskutēt, nevis sēdēt mājās, vai katru vēlēšanu priekšvakarā doties uz koncertu. Pēc politologa domām – jāsāk ar to, ka vēlētājs dzīvu politiķi redzētu biežāk nekā līdz šim.

 ”Mēs to 2000šo gadu sākumā esam tik dikti spieduši uz to televīziju, domājot, ka ar to varēs atrisināt visas problēmas, ka tagad tas viss jāmācās no jauna,” uzskata Ījabs.

Atlikušajā nedēļā līdz vēlēšanām to vairs nevarēs paspēt, taču, dod vielu pārdomām gatavojoties nākošajām.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas