Jaunie Saeimas deputāti grib tautas vēlētu prezidentu; pieredzējušie – atturīgi

0 komentāri

Sabiedrība domā, ka Valsts prezidents būtu jāievēl tiešās vēlēšanās, turklāt atbalsts šai idejai aug gadu no gada, un šobrīd to atbalsta 82% sabiedrības. Iecerei kārtējo reizi savu atbalstu izteikusi arī daļa politiķu un šoreiz šis ierosinājums jau sācis savu ceļu likumdevēja gaiteņos.

Bet, ja reiz sabiedrībā tik populāru ideju pie varas esošie nav atbalstījuši jau līdz šim, kāds pamats domāt, ka pēkšņi kaut kas mainīsies? Tāpēc LNT TOP 10 skaidroja, kā savu viedokli pamato tie, kas aicina nesteigties un no kā baidās politiķi? Un vai tiešām ir risks, ka mēs, Latvijas sabiedrība, šādās vēlēšanās varam nobalsot “pilnīgi garām”?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tautas tiesības vēlēt prezidentu ir viena no pirmajām jaunievēlētās Saeimas iniciatīvām, kas šonedēļ sāka virzību parlamentā. Ideju iepriekš deputāti ir aktualizējuši pat vairākkārt, taču pretēji plašajam sabiedrības atbalstam un arī sākotnējajai Satversmes tēvu iecerei, bez rezultātiem.

Priekšlikuma autori no Ingunas Sudrabas partijas No sirds Latvijai arī tagad nav pārliecināti, vai mērķi sasniegs, taču ir cerību pilni, jo ierosinājumu par tautas vēlētu prezidentu šoreiz ir parakstījuši pārstāvji no visām Saeimā ievēlētajām partijām, izņemot Vienotību.

Saeimas deputāts Ringols Balodis (NSL):
Tas ir spirgts vējš šajā te komforta zonā, kas liecina par to, ka mēs spēsim vienoties. Un tie, kas cer manipulēt ar atsevišķām opozīcijas frakcijām, vienus uzskatot par piejaucētiem kucēniem, otrus uzskatot par tādiem nerātniem bērniem un trešos tātad Kremļa ēnā esošiem. Es domāju, lai saturas. Te ir stāsts tiešām par konstruktīvu opozīcijas darbu. Var jau lamāties un būt visam pret, bet mēs šobrīd domājam un strādājam pie tā, lai būtu rezultāts.

Un rezultātu gaida arī sabiedrība. Kā liecina aptaujas, par tautas vēlētu prezidentu ir 82 procenti respondentu. Bez īpašām izmaiņām, tik augsts atbalsts ir bijis visu laiku kopš 1999. gada, kad SKDS sāka mērīt sabiedrības attieksmi pret tautas vēlētu prezidentu.

Foto: LETA

Foto: LETA

Sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš:
Daudzu gadu laikā, skatoties sabiedrības attieksmi visdažādākajos jautājumos, nemaz pārāk daudz Latvijā mums tādu jautājumu nav, kur sabiedrība būtu tik lielā mērā vienota.

Sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka sabiedrības pozitīvā attieksme pret tautas vēlētu prezidentu lielā mērā saistāma ar zemo uzticību parlamentam un partijām: ”Lielākajai daļai šķiet, ka šī esošā kārtība nedod tos rezultātus, tos augļus, ko cilvēki vēlētos. Tad, protams, vienmēr paliek cerība, ja kaut kādā veidā šo politisko sistēmu varētu mazliet izreformēt. Kaut vai tādā ziņā, ka lemšanas tiesības iedotu mums, nevis tiem deputātiem, politiķiem, kuriem mēs neuzticamies, ka tas varētu novest pie pozitīviem rezultātiem. Šādi apsvērumi ir diezgan cilvēcīgi un saprotami.”

Jā vai nē tautas vēlētam prezidentam. Saeimā iesniedzot Satversmes labojumus, kas paredz, ka prezidentu uz pieciem gadiem ievēlē tauta, iniciatīvas autori no pārējām partijām vēlas saņem skaidru atbildi. Mērķis ir panākt par to vienošanos un tikai pēc tam ieslīgt detaļās, turpinot darbu pie prezidenta ievēlēšanas procedūras precīza apraksta un tautas vēlēta prezidenta pilnvarām.

Saeimas deputāts Ringols Balodis (NSL):
Tā sāls ir nevis ievēlēšanas formā, bet tā sāls ir pilnvarās. Bet pašreizējā brīdī, kā tikko sāk runāt par pilnvarām, tā aiziet riņķa dancis. Tas izskatās pēc suņa, kas mēģina sev iekost astē un visu laiku aiziet. Tāpēc mēs šobrīd sāksim runāt vienkārši par formu un tad runājam tālāk.

Taču noskaņojums Saeimā liecina, ka deputātu vairākums gluži pretēji gatavojas riņķa dancim, proti, sākt ar diskusijām par prezidenta amata kandidātu izraudzīšanas un kampaņas finansēšanas kārtību un tautas vēlēta prezidenta pilnvaru pārskatīšanu un tikai pēc tam izlemt, vai tautai var uzticēt vēlēt prezidentu.

Foto: LETA

Foto: LETA

VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš:
Ir jāatceras viena lieta, ka tautas vēlēta prezidenta ieviešana nenozīmē grozīt tikai vienu vai divus Satversmes pantus.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis:
Patreiz no opozīcijas puses uzrakstīts ir tikai pliks viens teikums. Tas jau to problēmu neatrisina un absolūti nepietiekami ir.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:
Ja par konkrēto likumprojektu, tad tas ir sagatavots tik nekvalitatīvi, ka to nevarētu atbalstīt pirmajā lasījumā.

 

Argumentu, ka jau gadiem ir tik liels sabiedrības pieprasījums pēc tautas vēlēta prezidenta, koalīcijas politiķi neņem vērā, jo turpina atbildēt, ka joprojām nepieciešamas plašas diskusijas, nevis reāls risinājums.

Taču atšķirībā no iepriekšējām reizēm, priekšlikuma autori šoreiz nav gatavi padoties un sola, ja arī šajā Saeimā iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu ar pirmo piegājienu būs izgāzusies – sekos jauni mēģinājumi.

Saeimas deputāts Ringols Balodis (NSL):
Ja ir iebildumi pret šo konstrukciju, būs nākamā – uzlabota versija. Un nāks arī no kolēģiem. Es domāju, ka šāda veidā pie pašreizējiem apstākļiem, es domāju, ka tur argumenti iztrūks un tad būs jāsaka tā, kā tas ir, jo nevar visu laiku teikt, ka konstrukcija nav pareiza. Būs jāsaka – mēs baidāmies no tautas, mēs īstenībā gribam aiztaisīt parlamentam visas durvis ciet un sēdēt laimīgā komforta zonā.

Idejas oponenti līdz šim norādījuši uz vairākiem riskiem, ar ko saistītas tautas tiesības vēlēt prezidentu. Galvenokārt izskanējušas bažas, ka pie varas var nākt populists vai kandidāts, kurš vēlētāju prātus būs sagrozījis, pateicoties naudīgai priekšvēlēšanu kampaņai, vai arī kāds, kuram tuvāka Maskava nevis Brisele vai Vašingtona.

Par spīti Vienotības līderes Solvita Āboltiņas teiktajam, ka viņu nebiedē tautas iespējamā izvēle, viņas atbildēs tas tomēr ir dzirdams.

Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:
Tauta izšķirīgos brīžos vienmēr ir bijusi pietiekami atbildīga, bet es tiešām ne jau tajā… es šoreiz nelietoju argumentu, ko lieto bieži, ka ievēlēs populārus sportistus, aktierus, vai ievēlēs Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kurš varētu piesaistīt daudz lielāku naudas kampaņu un mēs zinām, ka viņš ir pietiekami populārs. Es šobrīd runāju ne par konkrētu cilvēku, bet par to, ka mēs mainām Satversmi un nevis vienam konkrētam cilvēkam vai konkrētam gadījumam, bet pēc tam tas ļoti noteiks, kādā valstī mēs dzīvojam.

Vēsturiskās, 1921 gada stenogrammas liecina, ka par prezidenta vēlēšanu kārtību tik pat dedzīgas bija arī Satversmes tēvu debates, kuri pēc Latvijas nodibināšanas Satversmes sapulcē pagājušā gadsimta divdesmitajos gados ielika valsts pamatus, pieņemot Satversmi.

Gan tolaik, gan tagad apspriestas vienas un tās pašas problēmas. Vēsturiskie argumenti ir tik līdzīgi mūsdienās dzirdamajiem, it kā nebūtu pagājuši teju simts gadi. Toreiz sociāldemokrāti uzskatīja, ka prezidents vispār nav vajadzīgs un šie pienākumi uzticami Saeimas priekšsēdētājam.

Deputāts Cielēns: ”Mūsu Latvijas apstākļos, kur taisni ap Valsts prezidenta vēlēšanām būs asas cīņas un vēlēšanu rezultātā var nākt Valsts prezidents, kurš nedabūs lielu balsu vairākumu, Valsts prezidenta autoritāte nebūs liela. Tāpēc tas konkrētais arguments, it kā Valsts prezidents varētu nostiprināt valsts vienību, neiztur nekādu kritiku. Šāds arguments mūsu apstākļos zaudē pilnīgi savu vērtību. Tāpat neaizmirsīsim to, ka mēs līdzšinējos Latvijas apstākļos esam ļoti labi iztikuši bez šāda atsevišķa Valsts prezidenta institūta.”

Deputāts Rudevics: ”Jāsaka, ka citās valstīs prezidents ir palicis par lieku krāmu un arī pie mums tas nav vajadzīgs. Visi tie, kas stāv par demokrātiju, kas negrib vispārējas vēlēšanu tiesības diskreditēt, tiem katrā ziņā vajadzētu izturēties noraidoši pret šo lieko institūtu un atmest tās funkcijas, priekš kurām nav pietiekošu motīvu un apmierināties ar to, ka visas reprezentācijas funkcijas būtu piešķirtas tam pašam Saeimas prezidentam.”

Tik pat aktīvi tika aizstāvēta ideja, ka prezidents ir nepieciešams un jāievēlē Saeimai.

Deputāts Nonācs: ”Ja mūsu tauta visā savā visumā būtu politiski tā nostiprinājusies, ka viņa nav pieejama nekādai tumšai aģitācijai, nekādai tumšai demagoģijai, tad tiešas prezidenta vēlēšanas no visas tautas būtu aizstāvamas, bet mēs redzam, ka vismaz šimbrīžam demagoģijai un ne visai tīrai aģitācijai tomēr masas ir pieejamas un ne tikai masas, bet arī vidus šķiras. Šī demagoģija ļoti stiprā mērā ir jau tagad manāma; ir redzams, ka mēs visādos aģitācijas paņēmienos progresējam tīri amerikāniskā kārtā.”

Deputāts Petrevics: ”Varētu būt runa par tautas vēlētu prezidentu tad, ja viņam piešķirtu sevišķi lielas pilnvaras. Bet ja mēs ņemam vērā to, kas še ir projektā, domājot, ka tas tiks pieņemts, tad jāsaka, ka prezidentam nekādas sevišķas tiesības nebūs un salīdzinot ar Amerikas prezidentu, mūsu Latvijas prezidents būs ļoti maza un niecīga persona. Es uzsveru – ļoti maziņa un niecīga persona tiesību ziņā. Vai priekš tam, lai prezidents izpildītu tikai reprezentācijas funkcijas, ir vajadzīgs no tautas vēlēts prezidents, vai priekš tam ir vajadzīgs laist vaļā lielo vēlēšanas aparātu tautā? Par to var ļoti šaubīties.”

Ne mazāk populārs bija viedoklis par tautas vēlētu prezidentu, ko jo īpaši aizstāvēja Zemnieku savienība.

Deputāts Goldmanis: ”Ir vajadzīgs, lai būtu Valsts prezidents, lai būtu augstāka kontrole tais gadījumos, kad parlaments novirzītos no tautas domām. Tas tad varētu dot tautai iespēju mest kauliņus par saviem priekšstāvjiem un stāties pie jaunām vēlēšanām. (..) Valsts prezidents ir vēlams tieši no tautas.”

Deputāts Bergs: ”Saeimas vēlēšanās var nākt priekšā dažādi apstākļi, kuri spēlē lielu lomu un var darīt iespaidu uz Saeimas sastāvu. Saeima nav gluži pareizs, katrs parlaments nav gluži pareizs tautas gribas izteicējs. (..) Tāpēc ir pareizi, ja parlamentam līdzās nostāda otru varu, kura arī ir pašas tautas vēlēta, ar kuru arī tauta izteic savu gribu, ar kuru tā labo to gribu, kura izteikta, varbūt, nepareizi, vēlot Saeimu. Tas ir viens iemesls, kāpēc šis atsevišķi tautas vēlētais prezidents ir vajadzīgs.”

Zīmīgi, ka saskaņā ar Satversmes pirmo redakciju, tiesības vēlēt prezidentu tika piešķirtas tautai. Kā skaidro, vēsturnieki tas tāpēc, ka Satversme lielā mērā ir balstīta uz Vācijas konstitūciju.

Foto: LETA

Foto: LETA

Vēsturnieks, LU profesors Aivars Stranga:
Toreiz jau bija cits tāds variants, kas visumā no tādas tiesību zinātņu loģikas, bija ārkārtīgi pievilcīgs, tā bija Veimāras Satversme Vācijā, kuru jau daži uzskata, ka tā ir vislabāk uzrakstītā konstitūcija pasaulē no tādas pretrunības viedokļa. Viss tur ir sabalansēts. Un tur ir tautas vēlēts prezidents.

Tomēr balsojot par Satversmi otrajā lasījumā, tiesības vēlēt prezidentu tika uzticētas Saeimai, ko apstiprināja arī galīgajā lasījumā. Vēsturiskais balsojums tika izšķirts tikai ar četru balsu pārsvaru.

Patlaban ir pēdējais laiks izšķirties, kā tiks vēlēts nākamais prezidents, jo Andra Bērziņa pilnvaras beidzas jau nākamvasar. Taču viss liecina, ka arī jauno prezidentu vēlēs Saeima, jo pat aktīvākajiem tautas vēlēta prezidenta aizstāvjiem, nav vienota viedokļa, tieši kad tautai jādod tiesības vēlēt prezidentu. Turklāt tas notiks tikai tādā gadījumā, ja ideju atbalstīs absolūtais Saeimas vairākums tāpēc, ka Satversmes labošanai nepieciešams vismaz divu trešdaļu deputātu atbalsts.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas