Ierobežojot politisko reklāmu, iespējams, šaujam paši sev kājā

0 komentāri

Nākamās nedēļas vidū sāksies brīnumainais laiks, kāds Latvijā ir pavisam neilgi – televīzija bez politiskās reklāmas. Taisnības labad jāsaka, ka arī atļautajā laikā redzami vien dažu partiju rullīši, kas uz reiz pieredzēto solījumu “tingeltangeļa” fona izskatās vientuļi un pamesti.

http://www.tvplay.lv/parraides/lnt-zinu-top-10/432063?autostart=true

Lai gan kritiskās domāšanas eksperti var līksmot, jo vēlētāji beidzot savu listi varēšot izvēlēties ar skaidru prātu, tomēr – vai ar tik plašiem ierobežojumiem neesam paši sev kājā iešāvuši? Un ko šo atsevišķo reklāmu saturā ieraudzījuši eksperti un profesionāli psihoterapeiti? To skaidroja LNT žurnāliste Lāsma Grundule.

Šogad pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām video klipi televīziju ekrānos redzami daudz retāk.

Liels skaits politisko spēku šoreiz svārstījušies, vai atļautajā periodā, kas beidzas 30 dienas pirms pašām vēlēšanām, maz ir jēga rādīties zilajos ekrānos. Daži pat izlēmuši to nedarīt, un viens no tiem ir reitingu līderis “Saskaņa”.

Partijas kampaņas veidotājs uzskata, ka līdz ar noteiktajiem ierobežojumiem politiskās reklāmas ir vienkārši nogalinātas.

Foto: LETA

Foto: LETA

Jurģis Liepnieks, polittehnologs, “Saskaņas” vēlēšanu kampaņas autors:
Reklāmai ir jāstrādā tā, ka es to redzu līdz šejienei, man tas viss jau ir pārriebies. Šeit nekā tāda nav, šeit man ir speciāli jāmeklē internetā, kur tur vispār atrast kādu reklāmu. Tas ir absurds. Tā reklāma nestrādā. Reklāma nav nekas, ko es meklēju internetā, kur kāds kaut ko reklamējas. Tās reklāmas kampaņas ir nogalinātas, viņas ir vienkārši nogalinātas.

Līdzīgu izvēli izdarījusi arī “Saskaņas” ideoloģiskā pretiniece – Nacionālā apvienība. Kā iemeslu politiskais spēks min plāno maciņu. TV reklāmu vietā apvienība koncentrēsies uz vides reklāmām, drukāto presi un radio.

Sociologs Aigars Freimanis saka, ka abu politisko spēku izvēle ir saprotama, jo to vēlētājs ir lojāls un televīzijas reklāmai viņu gadījumā nav tik lielas nozīmes. Vienlaikus televīzijas reklāma tomēr esot pati ietekmīgākā, jo alternatīvi veidi, kā uzrunāt vēlētāju, Latvijā nav izkopti.

Foto: LETA

Foto: LETA

Aigars Freimanis, sociologs, “Latvijas Faktu” direktors
“Ja partijai ir klips televīzijā, par spīti tam, ka viņš pēc tam nevarēs vairs būt, tas man liek viņu atcerēties un uztvert kā tādu solīdu veidojumu. Kāds viņu ir pamanījis, kāds viņai ir iedevis naudu, veltījis laiku un resursus tam, lai līdz manis nonāktu šī informācija. Pat, ja man tā informācija neinteresē vai liekās ļoti pazīstama, banāla.

Vērojot patlaban TV ekrānos redzamos video rullīšus, Freimanis tos nedēvē par garlaicīgiem, bet gan tādiem, kuri izmanto standarta politisko reklāmu modeļus.

Nesaprotama gan viņam liekas ”Latvijas Attīstības” reklāma. To veidojusi Ainara Ščipčinska “McCann”, kas savulaik veidoja ”Vienotības” kampaņas.

“Repšes kungs ir mazliet virsrakstu cilvēks, viņam patīk būt virsrakstos, bet ne saturos. Tā reklāma ir tieši izdabāšana viņam. Man liekas sektantisms kaut kāds, jo Repšes kungs ir tas cilvēks, kas teica, ka viņam ir tiešais vads ar Dievu to kungu,” saka Freimanis.

Savukārt starp divu partiju ”No Sirds Latvijai” un ”Vienoti Latvijai” reklāmām, sociologs saskatījis rokrakstu līdzību.

Foto: LETA

Foto: LETA

Aigars Freimanis, sociologs, “Latvijas Faktu” direktors
“Tie rokrakstiņi ļoti līdzīgi, viņi ir atpazīstami un ļoti caurspīdīgi. Tas ir tas mazais humors mazā valstī, ka politisko reklāmu taisītāji patiesībā ir ļoti maz jeb gribētāju, kas vēlās taisīt tās reklāmas. Īstenībā varbūt vajadzētu tā, ka viens reklāmas veidotājs, teiksim Ēriks Stendzenieks, taisa visām partijām reklāmas. Tā būtu forši, vai ne? Tā viņš pats ar sevi sacenstos, būtu interesanti, tā kā sacenšas veļas pulveri.

Neoficiāla informācija liecina, ka pie abu politisko spēku video tapšanas roku tiešām pielicis Stendzenieks. Viņš pats to nekomentē un interviju LNT “TOP 10” atteica. Inguna Sudraba savai reklāmai nosauca vien operatoru – Reini Traidās, apgalvojot, ka reklāmas tekstu radījusi partija un neviens cits tās tapšanā nav bijis iesaistīts.

Taču tieši Ainara Šlesera, Ivara Godmaņa, Aigara Kalvīša un Ingunas Sudrabas rullīši izpelnās vislielāko rezonansi.

Reklāmas speciālists Sandijs Lūsēns, kurš savulaik pats veidojis politiskās reklāmas, saka, ka šie klipi piesaista uzmanību, bet diez vai sasniegs mērķi.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas