Cīņa ar alkoholu, pasakas par ziloņiem – Latvijas ministri klāsta savus plānus Eiropas parlamentā

0 komentāri

Ja valdības vadītājai vārdu kaujas par Latvijas prezidentūras prioritātēm Strasbūrā nācās izcīnīt jau pirms nedēļas, turklāt neiztika bez kritikas, mūsu valsts ministru korpusam līdzīgas argumentu cīņas par savām nozarēm notika Briselē šonedēļ. LNT Top 10 sekoja līdzi, cik patīkami un nepatīkami jautājumi tika uzdoti.

Ko tādu ministri piedzīvojuši pirmo reizi. Teju vai visa valdība šo nedēļu pavadīja Brisele, lai stāstos Eiropas Parlamenta deputātu priekšā. Viņi tika sīki un smalki iztaujāti par to, ko Latvija darīs savas pirmās prezidentūras laikā. Jautājumu loks visplašākais – no atkritumu apsaimniekošanas līdz kosmosa tehnoloģijām un sarunām ar Kiribati par nozveju. Šāda pieredze vien bijusi uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem Latvijas eiro komisāriem, kuriem pirms apstiprināšanas amatā jāiztur līdzīgs pārbaudījums.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

EP Pilsoņu brīvības, iekšlietu un tieslietu komitejas vadītājs Klods Morais: ”Katra prezidentūra piedzīvo šādu šoka momentu. Mēs esam viena no lielākajām komitejām ar pieredzējušiem deputātiem, kuri uzdod sarežģītus jautājumus, jo dzīvojam ļoti saspringtā laikā. Šim pārbaudījumam nav iespējams būt pilnībā gatavam.”

Eksaminētāji ir ciets rieksts – politiķi, no kuriem daudzi Briselē strādā ilgus gadus.

Uz iztaujāšanu Eiropas Parlamenta komitejās bija jāierodas visiem ministriem, izņemot aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, jo Eiroparlamentam nav teikšanas par aizsardzību. Liela daļa ministru Briselē ir maz zināmi un deputātiem grūtības sagādāja viņu vārdu izrunāšana.

EP deputāts Andreas Švābs: Reiznieces kundze, es ceru, ka pareizi izrunāju jūsu vārdu.
Dana Reizniece-Ozola: Reizniece-Ozola.
Andreas Švābs: Reizniece-Ozolas kundze, paldies, ka viesāt skaidrību, bet es jūsu vārdu otrreiz neatkārtošu.
Dana Reizniece-Ozola: Tas ir viegli – Reizniece-Ozola. Izrunā tāpat, kā raksta.

Ministru eksaminēšana, kas Briseles slengā tiek saukta arī par ”grillēšanu”, vidēji ilga stundu, kuras laikā sekoja viens jautājums pēc otra. Nereti nācās atbildēt pat uz vairāk nekā 20 jautājumiem. ”Jautājumu uzdošanas dinamika bija ļoti ātra. Un, ja es gadījumā uz kādu jautājumu neatbildu, mums ir iespēja pie tā atgriezties. Es varbūt, ka neesmu paspējusi visu nofiksēt,” stāsta Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Iepazīstinot ar šajā pusgadā plānotajiem darbiem, izskanēja ministru apņemšanās cīnīties par taisnīgākām pensijām un tika pieteikts karš alkoholam. ”Viens no voluntārajiem mērķiem ir mazināt alkohola patēriņu globāli par 10%. Alkohola radītais kaitējums kopumā sabiedrībā ir gan medicīnisks, gan psiholoģisks, gan sociāls. Tas ir trešais nozīmīgākais faktors sliktai veselībai un priekšlaicīgai nāvei Eiropas Savienībā,” vēstīja Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Komentējot labklājību, Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja: ”Nabadzībai vēl ar vien ir feminizācijas tendence. Dati liecina, ka atšķirības sieviešu un vīriešu pensiju apmēros, ir ievērojamas. Lai arī dalībvalstu situācijas ir dažādas, kopumā Eiropas Savienībā sievietes saņem par 38% mazākas pensijas, nekā vīrieši.”

Atsevišķi ministri centās sarežģītas lietas izskaidrot saprotami. Piemēram, finanšu ministrs Jānis Reirs Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvāto 315 miljaradu investīciju plānu salīdzināja ar ziloni.

”Sākot darbu pie šī plāna, es bieži atcerējos vienu pastāstu no savas bērnības, ka vienā ciemā dzīvoja daudz iedzīvotāji, kuri nekad nebija redzējuši ziloni. Viņiem tas ļoti interesēja, katram bija savas iedomas par šo ziloni un tad ciema vecākie nolēma, ka nepieciešams sūtīt pārstāvjus, lai atrod ziloni, uzzīmē un tad viss ciems varētu saprast, kāds zilonis izskatās. Katram ciema iedzīvotājam bija savs viedoklis, iedomas par to, kādam tam zilonim jābūt. Divi cilvēki aizgāja, pēc nedēļu ilgas meklēšanas viņi atrada ziloni, uzzīmēja un tad atnesa parādīt ciema iedzīvotājiem. Visi bija vīlušies, jo katrs to ziloni bija iedomājies savādāku. Un kamēr šie divi nogurušie cilvēki aizgāja atpūsties, pagulēt, pamostoties viņi ieraudzīja sabojātu gleznu, kurā katrs piezīmēja, ko gribēja,” stāstīja Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), ”un tad viņi saprata, ka tas vairs nav zilonis, viņš neizskatās pēc ziloņa, viņš nevar funkcionēt kā zilonis, un viņš vispār nevarētu eksistēt. Tāpat arī mēs aizsūtījām šajā gadījumā Jirki Katainenu uzzīmēt šo mūsu iedomāto stratēģijas plānu vai mūsu iedomāto ziloni.”

Taču eiroparlamentārieši ne vien interesējās par Latvijas prezidentūru, bet arī pauda savu attieksmi gan pret Latviju, gan ministriem. Netrūka laba vēlējumu un komplimentu. ”Es gribu apsveikt mūsu brāļus latviešus. Šī ir liela atbildība, protams. Tā ir jūsu pirmā prezidentūra un es vēlu jums veiksmi,” tā pavēstīja EP deputāte Vilija Blinkevičute.

Un iztaujāšanas beigās ministriem nereti tika veltīti arī aplausi. Tomēr neizpalika arī neērti jautājumi un izskanēja arī dzēlīgas piezīmes.

EP deputāts Dominiks Martāns jautāja: ”Un tad vēl – kā ķirsītis uz kūkas – jūrnieku tiesības un to regulēšana. Tā vietā, lai dzirdētu, ko saka Latvijas ministrs, man radās iespaids, ka patiesībā runā Eiropas Komisijas pārstāvis. Es brīnos, kurš īsti ir rakstījis jūsu runu. Vai jūs tiešām stāstījāt par savām prioritātēm? Tāpēc jautājums – kāpēc jūs vispār šeit esat?”

Šaubas, vai Latvija tiešām noteiks toni Briselē, pauda vairāki deputāti.  Arī ne visi jautājumi ministriem bija pa spēkam. Tā, piemēram, deputāti komitejā, kuras pārziņā ir arī kosmosa tehnoloģijas, tā arī nesagaidīja atbildi par globālās pozicionēšanas sistēmām no izglītības un zinātnes ministres, kuras kompetencē šie jautājumi nav.

EP deputāts Miloslavs Ransdorfs: ”Man ir ļoti vienkāršs jautājums. Vai varat mums izskaidrot, lūdzu, kā tiks nodrošināta Galileo un GLONASS savietojamība ar GPS un citām līdzīgām sistēmām?”

Ministrus izvaicāja arī Latvijas eiroparlmentārieši, kuriem tā bija iespēja pievērst Eiroparlamenta uzmanību sev aktuālajām problēmām. ”Mani ļoti izbrīna, ka šajā uzskaitījumā trūkst veselas pozīcijas, salīdzinot ar esošajām nediskriminācijas direktīvām un, proti, trūkst minoritātes – tādas kā nacionālā minoritāte, kā lingvistiskā minoritāte, kā izcelsme un rase –  pazīmes, saskaņā ar kurām arī var diskriminēt. Vai tas nejauši notika? Kāpēc tas tā ir?” jautāja EP deputāte Tatjana Ždanoka (LKS).

Ministriem vairākkārt bija jāatspēko dažādi neglaimojoši jautājumi par Latviju un jātaisnojas par Latvijas augstāko amatpersonu izteikumiem.

”Par izmaiņām valsts valodas lietošanā Latvijā. Tiek ziņots, ka politiķiem intervijas ir jāsniedz tikai latviski. Vai tas sūta pareizo signālu par plurālismu un minoritāšu respektēšanu ne tikai jūsu valstī, bet visās mūsu valstīs. Jo īpaši, kādu politisko signālu tas sūta Krievijai?” ”Es domāju, ka par iecietību un cieņu ir jāatgādina arī Latvijas prezidentam, kurš ļoti homofobiski un noniecinoši izteicies par šīs vasaras eiropraidu.”  – šādi jautājumi tika adresēti Edgaram Rinkēvičam, uz ko viņš atbildēja sekojoši: ”Komentējot jūsu izteikumus par manas valsts prezidentu Andri Bērziņu, es vienkārši gribētu teikt, es aicinātu vairāk uzticēties tiem informācijas avotiem, no kuriem jūs smeļaties informāciju. Tas ir viens. Un otrs – es gribu teikt, ka Latvija ir demokrātiska valsts un ikvienam ir tiesības brīvi paust viedokli. Ja kāds šīs tiesības mēģinās ierobežot, tad, protams, tā būs diskriminācija.”

Cik liels bija ministru atvieglojums pēc atgriešanās no Briseles, labi varēja redzēt valdības piektdienas ārkārtas sēdē.

Ministri neslēpj, ka šonedēļ piedzīvotais pārbaudījums nebija viegls. Un tas ir bijis tikai sākums. Tagad valdībai jāpierāda, ka Briselē teiktais nav bijusi vien tukša skaņa. Viņi var būt droši, ka eiroparlamentārieši ļoti rūpīgi sekos līdzi solījumu izpildīšanai, un pēc pusgada Latvija atkal būs viņu uzmanības centrā, kad tiks izvērtēts prezidentūras laikā paveiktais.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas