Bijušais deputāts lobē termiņuzturēšanās atļauju sliekšņa samazināšanu

0 komentāri

No pagājušā gada septembra spēkā ir jauni noteikumi kā pērkot īpašumu ārvalstnieki var iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Līdz tam slieksnis bija 150 tūkstoši eiro. Šobrīd tie ir 250 tūkstoši. Pie partijām vērsušies uzņēmēji no Latvijas konkurences attīstības fonda un ieteikuši likumā izdarīt būtiskas izmaiņas – samazināt slieksni par kādu var saņemt termiņuzturēšanās.

Imigrācijas likumu Saeimas deputāti atvēra, lai tajā iestrādātu Iekšlietu ministrijas ieteikumu – nepieciešamības gadījumā ļaut Ministru kabinetam apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu. Priekšlikumu iesniegšanai vajadzēja beigties jau 10.decembrī. Tomēr pēc ZZS lūguma procesu izdevās novilcināt līdz 10.februārim. Pie partijām vērsušies uzņēmēji no Latvijas konkurences attīstības fonda un ieteikuši likumā izdarīt būtiskas izmaiņas – samazināt slieksni par kādu var saņemt termiņuzturēšanās. Deputātu pārliecināšana sākta ar ZZS.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
Foto: LETA

Foto: LETA

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis:
Vakar (trešdien, 28. janvārī – red.) pie mums bija atnākuši Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Tas priekšlikums varētu parādīties Saeimā. Es nedomāju, ka mūsu frakcijā par šo slieksni varētu būt arī kādas dziļas iebildes. Jo vakar tā argumentācija bija tāda diezgan pamatota. Cipari jau nav pagrābti no gaisa. Tā kā mēs esam atvērti šai sarunai.

 

Uzņēmēji grib atvieglot uzturēšanās atļauju saņemšanu – to varētu iegūt nevis pērkot vienu īpašumu par 250 tūkstošiem, bet 3 īpašumus par 180 tūkstošiem. Jāmazina arī robeža īpašumu kadastrālai vērtībai – 80 tūkstoš eiro vietā 58 tūkstoši eiro. Pārliecināt Saeimas deputātus devies Komercbanku asociācijas šefs, vienalicīgi arī Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāvis Mārtiņš Bičevskis un cilvēks, kurš vēl pats pirms dažiem mēnešiem sēdēja Saeimas deputāta krēslā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Jūs pirms neilga laika bijāt pats Saeimas deputāts. Kādā kapacitātē jūs tagad darbojaties? Kas jūs īsti esat?
Nodibinājuma Latvijas konkurences attīstības fonds priekšsēdētājs Viktors Valainis: Esmu Latvijas konkurences attīstības fonda priekšsēdētājs.
Nekā personīga: Kopš kura laika?
Viktors Valainis: Janvāra vidus.

11.Saeimā Valainis iekļauva no Zatlera reformu partijas, bet ātri pārmetās pie tā saucamā Olšteina sešinieka. Oktobrī vēlēšanās startēja no Jēkabpils reģionālās partijas, kas iekļāvās Vienotības sarakstā. Jēkabpilī viņš savāca visvairāk plusiņu, bet Saeimā neiekļuva. Nu viņš savas iemaņas darbā un joprojām aktīvo Saeimas caurlaidi izmanto, lai lobētu uzņēmēju intereses. Fonda pārstāvis arī pamāca deputātiem, kā pareizi būtu jādala budžeta nauda.

Nekā personīga: LDDK izstrādājusi priekslikumu, kas paredz nodrošināt 79 miljonu ieplūdi nodokļos, kurus varētu novirzīt DP kapacitātes stiprināšanai. No kurienes nodokļi?
Viktors Valainis: Optimizējot šo programmu.
Nekā personīga: Tad sanāk tā, ka jāpārdod ārvalstniekiem īpašumi, lai DP varētu strādāt?
Viktors Valainis: Īsumā ieskicējot tas nozīmē likt samaksāt par turpmāko pāreju TUA pagarinājumu ņemot šiem TUA saņēmējiem tiktu dota iespēja 5+5 gadi. Mēs piedāvājam par šo pāreju uz nākamajiem pieciem gadiem paprasīt 15 000 eiro komisiju.

Politiķi par uzņēmēju lobistu piedāvājumu saka – jāvērtē un jāsver visi par un pret.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāts (Vienotība) Inesis Boķis: Principā es būtu par.
Nekā personīga: Jo?
Inesis Boķis: Tas būtu tikai loģiski, ja mēs ielaistu valstij lojālus cilvēkus, kuri būtu pārbaudīti, lai zemē kāds dzīvotu un attīstītu biznesu. Mēs neesam novērtējuši un izjutuši, kas notiks, ja visa šī te industrija lēnā garā, ko sauc par būvniecību, apstāsies.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība):
Mums jārēķinās, ka tā būs diskusija koalīcijā un, ka mums ir viens partneris, kuram šis ir programatisks uztādījums, kurš ir vizpār pret uzturēšanās atļaujām kā tādām.

 

Latvijas konkurences attīstības fondu uzņēmēji dibināja 2013.gadā, kad valsts gribēja uzturēšanās atļauju programmu apturēt. Tapa reklāmas, masīva kampaņa un uzņēmēji panāca savu – Tirdzniecība turpinājās. Kopš fonda izveides PR un reklāmām iztērēts pus miljons (509 000 eiro). Par fonda līdzekļiem sadarbībā ar Ekonomikas ministriju tapa nekustamo īpašumu tirgus pētījums. Daži politiķi tai skaitā Roberts Zīle gan bija skeptiski par vienpusēji tirgotāju labā gatavotu analīzi.

Šobrīd sākusies jauna kampaņa. Fonds katru mēnesi reklāmām un PR tērēs 10 ar pus tūkstoš eiro. Plānots arī īrēt biroja telpas ”blakus Saeimai”. Vēstulēs Saeimas partijām fonds biedē, ka ieviestie ierobežojumi izraisīs firmu bankrotus, valsts budžeta deficītu, IKP samazinājumu, Latvijas pievilcības kritumu ārvalstnieku acīs, investoru aizplūšanu.

Pētnieciskās žurnalistikas centrs Re:baltika izpētīja 300 dārgākos darījumus Rīgā un Jūrmalā. Pētījums atklāja, ka daudzi ārvalstnieki apmaiņā pret TUA var atļauties arī īpašumus, kas pārsniedz 250 tūkstoš eiro slieksni. Starp tirgotājiem arī firmas, kas finansē Latvijas konkurences attīstības fondu. Tā ekspremjera Māra Gaiļa SIA Ģipša fabrika (Balasta dambis 72) šajā laikā pārdevusi 12 dzīvokļus vērtībā virs 250 tukstošiem eiro. Kopā pa gandrīz 6 miljoniem eiro (5 921 926 eiro). Dārgākais dzīvoklis maksājis 1 miljonu 40 tūkstošus. Firma SKY GARDEN Jūrmalā (Asaru prospekts 53) notirgojusi 10 dzīvokļus virs 250 tūkstoš robežas. Kopā ieņemti 2,8 miljoni eiro (2870603). SIA Merks pārdevis 3 īpašumus. Kāds 333 kvadratmetru dzīvoklis pārdots par 1 miljonu 51 tūkstoti eiro.

Uzturēšanās atļauju tirgotājus atbalsta Latvijas Bankas prezidents. Šonedēļ vairākās intervijās viņš brīdināja – slieksnis īpašumu tirgotājiem jāmazina. Ja nē – cietīs valsts budžets. Ekonomikas ministrija piekrīt, ka izaugsme valstī piebremzējusies, bet uzturēšanās atļaujas ir tikai viena no daudzām iespējām kā valsts budžetu papildināt. Tā vietā būtu aktīvi jāattīsta eksports uz Ķīnu un citiem lieliem tirgiem.

Deputātus par uzturēšanās atļaujām atbildīgajā Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijā pirms divām nedēļām uzrunājusi Drošības policija. Tās pārstāvis centies tautas kalpus pārliecināt, ka ierobežojumus atcelt nevar.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība):
DP mums komisijā atklātā sēdē apstiprināja, ka viņi šajā ģeopolitiskajā situācijā neuzskata, par iespējamu samazināt slieksni kāds ir pašlaik kopš 1.septembra.

Drošības policijas vadītājs apstiprina – atļauju saņēmēji var radīt draudus Latvijas drošībai un līdz šim trūcis naudas, lai pārbaudītu visus iebraucējus. To policija sākusi tikai šogad.

Foto: LETA

Foto: LETA

Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets:
Tātad situācijā, ja mēs nespējam ļoti efektīvi nokontrolēt cilvēkus, pārbaudīt, kas šeit vēlas ieceļot un saņemt TUA, mēs nespējam pilnībā izlēgt iespēju, ka šeit var iebraukt arī personas, kas saistītas ar ārvalstu specdienestiem, cilvēki, kas uzturoties šeit valstī var sniegt atbalstu tautiešu politikas organizācijām Latvijā vai kādām citām pretvalstiskām aktivitātēm. Par to, ka nedraudzīgu valstu pilsoņi pakāpeniski vairo savu klātbūtni mūsu valstī nozīmīgos tautsaimniecības sektoros.

Drošības iestādēm, lai tās spētu pārbaudīt visus iebraucējus, naudu politiķi iedeva tikai no šī gada janvāra. Jāatceras, ka uzturēšanās atļauju programma ir spēkā piecus gadus un Drošības policijai jau šobrīd jāsāk pārbaudes par tiem ārvalstniekiem, kuri tās saņēma kā pirmie un vēlēsies tās pagarināt.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas