Bērziņš vairs negrib Dombrovska valdības “ārprāta murgus”

1 komentārs

Valdības tapšanas process pa prātam nebija Valsts prezidentam, kurš to atklāti kritizēja tradicionālajā pirmajā uzrunā jaunievēlētajiem deputātiem. Droši vien ar mērķi šo kārtību mainīt, Andris Bērziņš vēlreiz atgādināja par saviem, jau reiz parlamentā iesniegtajiem priekšlikumiem, kā, viņaprāt, būtu veidojama valdības komanda un jāstiprina premjera lomas.

To, ka valdības darbs Latvijā nav komandas darbs un norit destruktīvos strīdos, Valsts prezidents Andris Bērziņš teicis jau sen. Uzrunājot 12. Saeimu, prezidents atkārtoti aicināja pieņemt grozījumus Satversmē un citos likumos, kas stiprinātu Ministru kabineta darbu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
Foto: LETA

Foto: LETA

Prezidents Andris Bērziņš:
Aicinu 12. Saeimu tās darbības laikā stiprināt izpildvaru, lai padarītu valsts pārvaldi efektīvāku un racionālāku.

Savus priekšlikumus Andris Bērziņš bija iesniedzis jau iepriekšējai Saeimai. Galvenie no tiem paredz, ka Saeima apstiprina amatā tikai Ministru prezidentu, bet valdības locekļus premjers izvēlas pats. Tāpat piedāvāts tā dēvētais konstruktīvās neuzticības princips jeb tas, ka Saeima var gāzt Ministru prezidentu tikai, uzreiz vietā apstiprinot jaunu valdības vadītāju.

Savukārt budžeta nepieņemšana vairs nenozīmētu valdības krišanu. Bērziņš pēdējās Valda Dombrovska valdības nespēju sastrādāties savulaik raksturojis ar apzīmējumu ”ārprāta murgi”. Prezidents uzskata – ja premjers savu komandu izvēlētos pats, nevis tikai ņemtu partiju uzspiestos kandidātus, tad Ministru kabineta darbs kļūtu efektīvāks.

Prezidents Andris Bērziņš: Tur arī atbilde. Ja Dombrovskim būtu iespēja izvēlēties, tad nekad tāda valdība kā sākot 11. Saeimu, nebūtu. Nu nebūtu. Tur arī atbilde.
Top 10: Tad jūs sagaidāt daudz lielāku pretimnākšanu
Andris Bērziņš: Es sagaidu, jā, jo man šķiet, ka tas atbalsts ir pietiekams, lai varētu sākt nākamos soļus.

Prezidenta optimisms gan varētu izrādīties nepamatots. Iepriekšējā Saeimā deputāti idejas skatīja paplašinātajā Juridiskās komisijas sēdē Ilmas Čepānes vadībā un pēc tam darba grupā. Čepāne pati Bērziņa idejas uzteic, bet norāda, ka Saeimas frakciju atbalsta tām nebija, un šādos apstākļos nav bijis iespējams prezidenta priekšlikumus virzīt tālāk.

Foto: LETA

Foto: LETA

Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība):
Vislielākās bažas, protams, komisijā un darba grupā bija par to, ka šajā gadījumā Saeimas kompetence tiek sašaurināta. Tie galvenie argumenti pret šiem priekšlikumiem vai galvenās bažas arī bija tas, ka šī Saeimas loma varētu samazināties.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Reinis Bērziņš:
Primāri tiek stiprināta Ministru prezidenta loma, un to mēs nekad neesam slēpuši – mēs esam par stipru, izlēmīgu, atbildīgu Ministru prezidentu, un tas, protams, ietver, ka vairāk kompetence būs viņam un noteiktos gadījumos mazāk Saeimai.

 

Tieši Saeima, nevis valdība ir vieta, kur strādā visu lielo partiju faktiskie lēmumu pieņēmēji. Tas attiecas arī uz varas partijām – Solvita Āboltiņa, Augusts Brigmanis un Raivis Dzintars ir Saeimas deputāti, nevis valdības locekļi. Šo tendenci, aizejot no amata, asi kritizēja iepriekšējais finanšu ministrs.

Foto: LETA

Foto: LETA

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība):
Man lielākais pārsteigums un tā ir neizpratne, ka politisko partiju vadītāji visu laiku necenšas būt izpildvarā. Viņi visu laiku meklē visādus cilvēkus, kas būs ministri, premjeri, bet paši paliek maliņā un skatās, kā tos slānīs. Tas ir absurds. Mums kaut kā politisko partiju vadītāji labprāt sēž Saeimā, un spaida podziņas.

Tāpēc idejas, kas samazinātu Saeimas pilnvaras un palielinātu Ministru prezidenta ietekmi, vienmēr uztvertas atturīgi. Arī pašlaik lielāko frakciju vadītāji par prezidenta idejām izsakās ļoti piesardzīgi.

Foto: LETA

Foto: LETA

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis:
Mēs spriedīsim. Vai būs pozitīvs lēmums – neņemos jums apgalvot.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš:
Ja šie priekšlikumi būs saistīti ar grozījumiem Satversmē, tad es domāju, būs nepieciešama plašāka diskusija.”

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins:
Katrā gadījumā šis jautājums nav primārais, ko no mums gaida mūsu vēlētāji.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:
Jebkuru no šīm iniciatīvām var ņemt un risināt tālāk, bet acīmredzot tas prasa laiku.

Vienlaikus Āboltiņa norāda, ka Saeimā varētu veidot apakškomisiju, kas pētītu iespējas mainīt valsts Satversmi. To varētu vadīt no partijas ”No sirds Latvijai” ievēlētais Ringolds Balodis. Pats Balodis gan neslēpj, ka primāri vēlas strādāt pie jautājuma par tautas vēlētu prezidentu. Tiesību eksperts Jānis Pleps, kurš izstrādājis Andra Bērziņa priekšlikumus, norāda, ka tie vērsti tieši pretējā virzienā – nevis stiprāks prezidents, bet stiprāks premjers.

Pleps uzskata, ka Bērziņa idejas novērstu daudzas Latvijas politikas nelaimes. Pašlaik partijas savas ministrijas uzskata par lēņu muižām, Ministru prezidents neuzņemas atbildību par savu ministru darbu, jebkuras reformas ir ļoti viegli apturēt Saeimā un partiju līderi izvēlas darbu Saeimā, bet amatiem valdībā meklē cilvēkus no malas.

To, ka pie pašreizējās sistēmas, valdības vadītājs nevar realizēt vērienīgas reformas, atzīst arī politologs Ivars Ījabs.

Foto: LETA

Foto: LETA

Politologs, LU asociētais profesors Ivars Ījabs:
Līdz ko kādam kaut kas nepatīk, tā var izgāzt jebkuru reformu tāpēc, ka partija nepiekrīt. Un valdības vadītājam principā nav nekādas pašam savas dienaskārtības. Ja jūs paraugāties uz Dombrovski un Straujumu – viņi ir ļoti labi cilvēki, un, iespējams, veiksmīgi moderatori, bet ne Dombrovskim, ne Straujumai nebija pilnīgi nekādas pašiem savas dienaskārtības. Un rezultātā tās sāpīgākās nozares, kādas mums ir, es atļaušos apgalvot, ka veselība un izglītību, ir principā palikušas nereformētā stāvoklī un neviens arī necer, ka tur kaut ko varēs risināt.”

Tomēr vēsture rāda, ka Saeima saņemas nodarboties ar konstitucionālo jaunradi tikai zināma spiediena vai apdraudējuma apstākļos.

Pēc 2009. gada 13. janvāra grautiņiem tā laika prezidents Valdis Zatlers pirmo reizi draudēja atlaist parlamentu, ja 9. Saeima beidzot nepieņems Satversmes grozījumus, kas parlamenta atlaišanas tiesības dotu tautai. Pēc spiediena izdarīšanas Saeima izmaiņas pieņēma ātri.

Tāpat pie Satversmes grozīšanas Saeima ķērās pēc referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu, kas, daudzprāt, satricināja valsts konstitucionālos pamatus. Tad, veicot grozījumus Satversmē, iepriekšēja Saeima ierobežoja tiesības rīkot referendumus un pieņēma Satversmes ievadu jeb preambulu.

Tāpēc politologs Ījabs uzskata, ka, visticamāk, šajā Saeimā neiestāsies labvēlīgi apstākļi, lai deputāt pieņemtu izmaiņas, par kurām runā Andris Bērziņš.

Ījabs uzskata: “Viņš arī nav tāds avantūrists kā Zatlers, lai viņš dažas nedēļas vai kādu laiku pirms savu pilnvaru termiņa beigām, tad ķertos klāt un draudētu ar atlaišanu, ja jūs tur manas vēlmes neapmierināsiet. Bērziņš to nedarīs visdrīzāk.”

Tāpēc, ņemot vērā Saeimas deputātu pašreizējo atturīgumu, var prognozēt, ka Andra Bērziņa Satversmes reformas ideja būs kārtējais dokuments, kas paliks plauktā.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Lauku vecis
    0

    Lauku vecis

    Un pasniedz "ārprāta murgotājam "augstāko ordeni!

    19.11.2014 09:24

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas