Balsojumu cīņa par prezidenta ievēlēšanu atklāti vai aizklāti izvēršas politiskajās batālijās

0 komentāri

Cīņa par izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā iedzinusi ķīli koalīcijas partiju vidū un devusi pirmo nopietno triecienu valdības stabilitātei. Saeimas vairākums šodien noraidīja priekšlikumu labot Satversmi, lai valsts prezidentu deputāti vēlētu atklāti, nevis kā līdz šim – slēgtā balsojumā.

Par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu iestājas divas no trīs koalīcijas partijām – Vienotība kā arī Nacionālā apvienībā, kas sagatavojusi labojumus Satversmē. Deputāti šodien lēma par to nodošanu izskatīšanai komisijās. Ar balsu vairākumu likumprojekts tika noraidīts.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Priekšlikuma virzības uzsākšana tika apturēta tikai ar vienas balss pārsvaru. Šāda situācija nebūtu izveidojusies, ja vien sēdi nebūtu nokavējuši divi deputāti, kuri atbalsta prezidenta atklātu ievēlēšanu.

Kad kavētāji bija ieradušies, Vienotība un Reģionu apvienība lūdza atkārtot balsojumu par Satversmes labojumiem. Tomēr arī tas beidzās bez rezultāta, jo Saeima pēkšņi bija kļuvusi lemt nespējīga.

Saeimas priekšsēdētāja nolēma, ka jābalso trešo reizi.

Lai balsojumu izgāztu, priekšlikuma oponenti no partijas Saskaņa, No sirds Latvijai un arī koalīcijas partneri — Zaļo un zemnieku savienība, īstenoja taktiku, kas tiek izmantota ļoti reti — viņi balsojumā nepiedalījās. Kā skaidro Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs, tas tika darīts, lai sodītu kavētājus.

Lai pārliecinātos, vai kvoruma trūkuma dēļ Saeimas šīsdienas sēde jāslēdz, notika deputātu klātbūtnes reģistrācija, kas Saeimas priekšsēdētāju samulsināja.

Pārtraukums ieilga 20 minūšu garumā, kura laikā tika spriests, kā tālāk organizējams Saeimas darbs. Deputāti nolēma, ka par Satversmes labojumiem šodien vairs netiks lemts.

Ināra Mūrniece, notikušo nosaucot par “spēlītēm” ar prezidenta ievēlēšanas kārtību, uzskata, ka deputātiem par šīsdienas rīcību nāksies atbildēt vēlētāju priekšā.

Taču krietni asāk reaģējušas abas lielākās koalīcijas partijas. Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība viena otru pat apsūdz valdības krišanas provocēšanā.

Par spīti tam, ka ZZS un Vienotība tagad nostājušās uz kara takas, neviena no varas partijām pagaidām nepieļauj iespēju gāzt valdību.

Šo dienu Saeimā var uzskatīt par partiju muskuļu demonstrēšanu pirms maijā plānotajām prezidenta vēlēšanām. Un kā liecina šīsdienas notikumi, intriga, kurš slēgtajā balsojumā tiks ievēlēts par valsts pirmo amatpersonu, ir kļuvusi tikai lielāka, jo pierādījies, ka balsojumos nav skaidras robežas starp koalīciju un opozīciju.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas