Austrumu partnerības samits Rīgā – bez pārsteigumiem un sensācijām

0 komentāri

Centrālais Latvijas prezidentūras notikums – Austrumu partnerības samits – sarežģītās ģeopolitiskās situācijas dēļ sensācijas neradīja. Tomēr Latvijai bija iespēja vienkopus pulcēt augstus viesus.

Namamātes lomā Gaismas pilī līdzās Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam un Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram bija stājusies premjerministre Laimdota Straujuma, bet nogurdinošo roku spiešanu līderiem jautrāku mēģināja darīt Žans Klods Junkers.

Tomēr skaidrību jau pirms samita par tā rezultātiem ieviesta Vācijas kanclere, sakot, ka Austrumu partnerība nav instruments, lai iestātos Eiropas Savienībā. To vēlāk samita noslēgumā apliecināja arī Eiropadomes prezidents. ”Neviens nesolīja, ka Austrumu partnerība būs automātisks ceļš uz dalību Eiropas Savienībā. Tas ir garš ceļš. Jums ir draugi un ienaidnieki, entuziasti un skeptiķi Eiropā, tas ir normāli,” tā ES Padomes prezidents Donalds Tusks.

Turklāt Austrumu partnerības jautājumus aizēnoja citas pašam bloka valstīm būtiskas lietas, piemēram, Grieķijas finanšu situācija un Lielbritānijas vēlme sākt diskusijas par Eiropas Savienības reformām. Uz samita centrālo tēmu žurnālistiem nācās norādīt pat Francijas prezidentam. ”Es atceros, ka tēma ir Austrumu partnerība. Šis nav jautājums, kas skar Eiropas Savienības nākotni,” norādīja Francijas prezidents Fransuā Olands.

Ukraina un Gruzija pirms samita vēlējās panākt vīzu režīma liberalizāciju ar Eiropas Savienību, tomēr cerības uz to tika dotas tikai nākamajā gadā. ”Gruzijas pilsoņi ir pelnījuši bezvīzu režīmu. Man bija saruna ar vairākiem premjeriem un prezidentiem. Visi saka, ka Gruzija ir paveikusi nozīmīgu progresu. Tagad palikušas tehniskās procedūras, un es ceru, ka tās tiks pabeigtas šī gada laikā. Mēs sagaidām bezvīzu režīmu varbūt jau nākamajā gadā,” pavēstīja Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili.

Ukraina Rīgā parakstīja līgumu par finansiālu Briseles atbalstu 1,8 miljardu eiro apmērā. Līgumu Eiropas Komisijas vārdā parakstīja komisārs no Latvijas Valdis Dombrovskis.

Šķēpi tika lauzti arī par Rīgas deklarācijas valodu, domstarpības sagādāja termins Krimas aneksija, kas rezultātā deklarācijā palika neskatoties uz sākotnējiem Armēnijas un Baltkrievijas iebildumiem.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas