Atsevišķiem ministriem grūtības valsti pārstāvēt starptautiski; trūkst svešvalodu zināšanas

1 komentārs

Ir daudzas profesijas, kurās kā galvenais instruments cilvēkam kalpo vārds. Tā ir gan žurnālistam, gan skolotājam, arī advokātam un, pavisam noteikti, politiķim. Mūs ieinteresēja, kādas ir valodu zināšanas mūsu valdības ministriem īpaši tagad – laikā, kad Latvija ir Eiropas prezidējošā valsts, turklāt Krievijas agresijas ietekmē no politiķu spējas sazināties un veidot kontaktus starptautiski atkarīga ne vien mūsu labklājība, bet arī drošība. 

Populārākajā darba sludinājumu portālā Latvijā grūti atrast vakanci, kurā neprasītu vismaz vienas svešvalodas zināšanas. Turklāt tādā līmenī, lai varētu ne vien pasūtīt kafiju, bet arī veikt savus tiešos darba pienākumus.

Tāpēc tikai saprotami liktos, ja labas valodu zināšanas būtu kritērijs, arī izvēloties valdības pārstāvjus. Taču, kā atklājas, Nacionālā apvienība ir vienīgie, kuru ministriem nav problēmu sazināties angļu un arī krievu valodā. Vides ministrs Kaspars Gerhards vēl pārvalda vācu, bet kultūras ministre Melbārde – bez vācu nedaudz pieprot arī franču valodu.

Partijas līdzpriekšsēdētājs, pats bijušais tieslietu ministrs, atzīst, cik liela loma politiķu valodai ir tieši aizkulišu sarunās.

Brīvi sarunāties spēj arī veselības ministrs, kurš pārvalda krievu, vācu un angļu valodu. Problēmu nav arī ekonomikas ministrei. Viņa bez angļu un krievu valodas dažus vārdus zina arī franciski, spāniski un vāciski.

Sliktāk Eiropas vizītēs sokas labklājības ministram Augulim. Viņš brīvi pārvalda vien krievu valodu. Līdzīgi ir zemkopības ministram Jānim Dūklavam – viņam angļu valoda nav pat sarunvalodas līmenī.

Taču Zaļo un Zemnieku Savienība vismaz publiski izliekas, ka valodai nav  nozīmes. Ministrus viņi ieceļot pēc profesionalitātes principa. Tas gan neizskaidro, kā aizsardzība pērn varēja tikt uzticēta Raimondam Vējonim, kuram nebija pieredzes šai jomā. Taču viņam vismaz nav valodas barjeras, ko Vējonis šonedēļ arī apliecināja, Rīgā uzņemot visas Eiropas aizsardzības ministrus.

Sava ”melnā avs” ir arī Vienotībā. Visi, ieskaitot premjerministri, runā angliski un krieviski, ārlietu ministrs – nedaudz arī franciski, taču finanšu ministrs Jānis Reirs nesenajā vizītē Briselē apliecināja, ka angļu valodā nejūtas tik pārliecināts, lai uzstātos kameru priekšā.

Šis video sociālajos tīklos izpelnījās kritiku, lai gan tulka pakalpojumi noteikti ir labāka izvēle nekā bijušā finanšu ministra Ata Slaktera bēdīgi slavenā intervija 2008. gadā, pēc kuras frāze ”nasing spešal” tautā folklorizējās.

Vislabāk par valodas lomu politiķu ārvalstu vizītēs zina stāstīt Latvijas Radio korespondente Ina Strazdiņa, kura Briselē diendienā saskaras ar Eiropas kultūru kokteili. Viņa novērojusi, ka palikt sev ērtā saziņā parasti atļaujas vien lielo valodu grupu pārstāvji.

Prezidējošās valsts godam līdzi nāk pastiprināta kameru uzmanība, par ko zināja arī valdības veidotāji. Tāpēc neatbildēts paliek jautājums, vai ministru amatiem izraudzīti labākie iespējamie kandidāti.

1 komentārs

TOP komentāri

  • as
    0

    as

    asasass

    23.02.2015 05:59

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas