Āboltiņa pret Sudrabu – kura no viņām melo?

1 komentārs

Iekarstot cīņā par vēlētāju balsīm, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa apšauba Ingunas Sudrabas tiesības potenciāli kļūt par premjerministri. LNT raidījumā “Dombura studija” valsts otra augstākā amatpersona to pamatoja, atsaucoties uz specdienestu savulaik sniegto informāciju. Politikas eksperti gan norāda, ka Āboltiņai tajā laikā nav bijusi piekļuve specdienestu informācijai.

Kad 2009. gadā demisionēja Ivara Godmaņa valdība, kā viņa pēctece amatā tika apspriesta toreizējā valsts kontroliere Inguna Sudraba. Tomēr par jauno valdības vadītāju kļuva Valdis Dombrovskis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Atceroties piecus gadus senos notikumus, vakar LNT raidījumā “Dombura studija” “Vienotības” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, skaidroja, ka Sudraba nevarēja kļūt par premjerministri, jo Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas vadītāji viņu toreiz informējuši, ka Sudrabai būs liegta pielaide valsts noslēpumam. Tiesa gan, pati Sudraba pauda pilnīgi pretēju informāciju.

Foto: LETA

Foto: LETA

Inguna Sudraba:

Valsts kontroles laikā, man absolūti visu laiku bija pielaide un pie tam – augstākā līmeņa pielaide – arī NATO noslēpumam. [..] Man nekad nav bijusi saruna ne ar vienu no dienestu vadītājiem par to, ka man būtu kaut kādas problēmas.

Āboltiņa līdzīgi ir izteikusies arī iepriekš. Piemēram, pirms diviem gadiem, komentējot Sudrabas iespējamo plānu startēt politikā. ”Sudrabas kundzei, ejot politikā, ir jāizvērtē tā informācija, ko man ir apstiprinājuši drošības iestāžu vadītāji par viņas pielaidi. Ja Sudrabas kundze, pieņemsim, pretendētu uz premjeru kā partijas vadītāja, tad tas ir jautājums par iespējām sadarboties,” atzinusi Āboltiņa.

Arī vakar Āboltiņa noraidīja iespēju savas ievēlēšanas gadījumā parlamentā sadarboties ar Sudrabas partiju, kā iemeslu minot aizdomas par Sudrabas kontaktiem ar Krievijas politiķiem un uzņēmējiem.

Tikmēr paši specdienesti Āboltiņas teikto nekomentē. Drošības policija lakoniski atbild, ka tā atturas no komentāriem par šo jautājumu. Bet Satversmes aizsardzības birojs norāda, ka tā pienākums ir informēt valsts augstākās amatpersonas par jebkuru valstij svarīgu interešu apdraudējumu.

SAB arī apstiprina Ingunas Sudrabas teikto, ka viņai kā Valsts kontrolierei uz amata pilnvaru laiku ir bijusi izsniegta pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kāda ir nepieciešama arī premjeriem.

Abu politiķu duelēšanos tiešajā ēterā, politologs Ivars Ījabs saista ar cīņu par vēlētāju balsīm pirms ceturtā oktobra Saeimas vēlēšanām.

Savukārt, politologs Jānis Ikstens uzskata, ka abas politiķes ir palikušas atbildi parādā. Āboltiņa – par to, vai viņai ir tiesības zināt šāda veida specdienestu informāciju, bet Sudraba – par to, vai viņas biogrāfijā ir traipi, kas liedz kļūt par valdības vadītāju.

Foto: LETA

Foto: LETA

Politologs Jānis Ikstens:

Tas ir jautājums, kas var ietekmēt vienas daļas vēlētāju viedokli, un līdz ar to šeit zināmai skaidrībai vajadzētu būt. Protams, šīs lietas tiek izklāstītas tādā aizplīvurotā formā – tā, lai tur nevarētu nekādi piesieties, taču būtu jārunā ļoti skaidri. Tātad – kas mums te ir par situāciju? Bet vienlaikus ļoti svarīgi ir arī saprast, ko tad īsti specdienesti stāsta valsts augstākajām amatpersonām, ar kādam tiesībām? Vai tas, ko viņi dara ir atbilstoši likumdošanai vai nav atbilstoši likumdošanai? Kā vispār augstākās amatpersonas nokļūst pie šādas informācijas? Kas izplata tālāk informāciju? Šeit ir jautājumi abām pusēm. Ļoti nopietni jautājumi.

Kā norāda Ikstens, Āboltiņai būtu jāprecizē kāda būtiska nesakritība viņas teiktajā. 2009. gadā specdienesti viņu nevarēja informēt kā Saeimas priekšsēdētāju, kā viņa pati norāda, jo tajā laikā, Āboltiņa bija opozīcijas deputāte, nevis otra augstākā valsts amatpersona.

1 komentārs

TOP komentāri

  • rouzamunde
    0

    rouzamunde

    abas...

    27.08.2014 19:29

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas