12. Saeimas vēlēšanas: kam būs pilnā, kam – tukšā loze?

0 komentāri

Lai arī šobrīd, augusta beigās, maz kas liecina par vēlēšanu tuvumu, jau šoruden Latvijas vēlētāji būs tie, kas izšķirs, kam Saeimas vēlēšanās tiks pilnā loze un kam ambīciju vietā var nākties palikt tukšiniekos.

Jau pēc sešām nedēļām vēlētāji izšķirs, kam nākamajos četros gados uzticēt varu. 12. Saeimas vēlēšanās lieli pārsteigumi netiek prognozēti. Taču tas nenozīmē, ka izpaliks intrigas. Tādas ir pat vairākas. Kā sadalīsies balsis starp partijām, kuras ir aptauju līderes un cik nopietnu konkurenci sastādīs partijas, kuru izredzes tikt ievēlētām, pagaidām netiek vērtētas augstu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kārtis tāpat var sajaukt gan lielais skaits neizlēmušo balsotāju, gan arī priekšvēlēšanu kampaņa, kas pirmo reizi norit pēc jauniem spēles noteikumiem un tieši šajās dienās tikai sāk uzņemt apgriezienus.

Partiju izredzes 12. Saeimas vēlēšanās

Par vietu Saeimā cīnās 13 saraksti. Droši var prognozēt, ka nākamajā parlamentā būs pārstāvēti četri politiskie spēki. “Saskaņas centrs”, kas vēlēšanās startē ar nosaukumu “Saskaņa”, jau ilgstoši ir aptauju līderis.

SKDS un LNT veiktā aptauja liecina, ka jūlijā par to bija gatavi balsot 17,5% vēlētāju. Uz papēžiem min “Vienotība” ar 15,6%. Zaļo un zemnieku savienību atbalsta 12,2% aptaujāto, bet Nacionālo apvienību 7,6% procenti.

Taču, kā norāda sociologs Arnis Kaktiņš, tas nebūt nenozīmē, ka 12. Saeimā simts deputātu vietas proporcionāli tiks sadalītas tieši tā, kā uzrāda aptauja.

Foto: LETA

Foto: LETA

 Sociologs Arnis Kaktiņš
“Ja mēs tā smalkāk paskatītos, cik stingri savā pārliecībā ir tie, kuri ir varējuši aptaujā nosaukt vienu vai otru partiju, visdrīzāk izrādītos, ka arī tur liela daļa apgalvo, ka viņi vēl var pārdomāt un ka tā nav viņu galīgā izvēle. Kas patiesībā mums rada intrigu par to, kādi būs vēlēšanu rezultāti. Es nevienā brīdī nedomāju, ka vēlēšanu rezultāts būs tieši tāds, kā uzrāda mūsu jūlija aptaujas dati.”

Arī politologi uzskata, ka vēl nevar izdarīt secinājumus, kāds būs spēku samērs nākamajā parlamentā. Tostarp, vai “Saskaņai” izdosies palielināt pārstāvniecību līdz tādam deputātu skaitam, kas ļauj bloķēt svarīgākos balsojumus, kuros nepieciešamas divas trešdaļas balsu.

Foto: LETA

Foto: LETA

Politologs Ivars Ījabs
“Jautājums ir, vai tas varētu, piemēram, kaut kādā mirklī pārvilkt pāri 34 balsīm, kas uzreiz padarītu to par tādu konstitucionālā veto spēlētāju. Šobrīd neizskatās, ka tas tā varētu būt, jo acīmredzot tās neskaidrās Krimas nostājas dēļ, kaut kāda daļa no latviskajiem vēlētājiem ir aizdreifējusi projām.”

Lai kā arī sadalītos balsis, ja ievēlētas tiktu iepriekšminētās četras partijas, publicista Mārča Bendika vērtējumā, tas vairo cerības, ka nākamā valdība varētu būt stabilākā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Publicists Mārcis Bendiks
“Tas varētu dot kopumā Latvijas politiskajam procesam zināmu lielāku stabilitāti, mazāk histērijas, mazāk šo jocīgo koalīcijas krīžu.”

Intrigu ir sarūpējušas arī jaundibinātās partijas. Saskaņā ar aptaujām, vistuvāk iekļūšanai parlamentā ir Ingunas Sudrabas partija “No sirds Latvijai”. Tālāk jau ar krietni mazāku atbalstu seko Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienība. Popularitāti tā arī nav izdevies vairot Einara Repšes “Latvijas attīstībai”. Apmēram tāds pat atbalsts ir Aināra Šlesera vadītajai partijai “Vienoti Latvijai”, kurai seko Latvijas Reģionu apvienība.

Kā liecina TNS sadarbībā ar LNT šonedēļ internetā veiktā aptauja, Inguna Sudraba ir otra populārākā premjera amata kandidāte. 22% ekonomiski aktīvo pilsoņu premjera krēslā vēlas redzēt Rīgas mēru un “Saskaņas” līderi Nilu Ušakovu, bet Sudrabu par piemērotāko valdības vadītāja amatam uzskata 12% aptaujāto. Viņai seko Roberts Zīle un esošā premjerministre, kura ir tikai ceturtā populārākā. Zināms loks atbalstītāju ir arī Aināram Šleseram.

Foto: LETA

Foto: LETA

Politologs Ivars Ījabs
“Lielā intriga, protams, ir tas Ingunas Sudrabas pasākums. No vienas puses mēs redzam, ka reitingi viņiem nekādi īpaši spoži nav, no otras puses Sudraba joprojām ir otra šķietami populārākā premjerministra kandidāte Latvijā kā reiz, kā to liecina LNT aptauja, kas liecina to, ka tur kaut kas varētu notikt.”

Izredzes tikt Saeimā pārējām partijām, kuras ir zem piecu procentu vēlētāju barjeras, tiek vērtētas zemu.

Foto: LETA

Foto: LETA

Sociologs Arnis Kaktiņš
“Citām šīm jaunajām partijām, jāsaka, ka būs jāpieliek diezgan lielas pūles, lai pārvarētu šo procentu barjeru, bet no tā, ka šobrīd tie rādītāji varbūt nav tie spožākie es negribētu teikt, ka automātiski izriet, ka nevienam no viņiem nav cerību.”

Priekšvēlēšanu kampaņa

Līdz šim priekšvēlēšanu kampaņa bija maz manāma, bet burtiski šajās dienās solījumu maisam gals ir vaļā un sākusies masveidīga kampaņa. Likmes ir augstas, jo cīņa notiek par lielu skaitu vēlētāju – aptuveni 20% procentiem, kuri nav izlēmuši, par ko balsot.

Kā viena no pirmajām kampaņu ir uzsākusi partija “No sirds Latvijai”, kuras līdere uz vēlētājiem noraugās no plakātiem. Un tagad tos papildina arī reklāma televīzijā.

Ar reklāmām televīzijā sevi turpina popularizēt Einara Repšes partija, kas gan līdz šim nav devušas partijai vēlamo rezultātu.

Nupat reklamēšanos sākušas arī varas partijas. Zaļo un zemnieku savienības līderi par sevi atgādina kā tramvajos, tā arī televīzijā.

Kampaņu televīzijā uzsākusi arī “Vienotība”, kuras sejas ir premjerministre, ārlietu ministrs un Saeimas priekšsēdētāja. Solvita Āboltiņa (V) skaidro, ka viņas partijas reklāmas sākušās tikai tagad, lai nepārsniegtu aģitācijas finansējuma griestus, kas ir aptuveni 420 tūkstoši eiro.

Šīs ir pirmās Saeimas vēlēšanas ar jauniem spēles noteikumiem. Pirmo reizi spēkā ir aizliegums mēnesi pirms vēlēšanām partijām reklamēties televīzijā. Tas nozīmē, ka televīzijas reklāmas būs redzamas vēl tikai pusotru nedēļu – līdz 4. septembrim.

Foto: LETA

Foto: LETA

Vēlētāju līdzdalība Saeimas vēlēšanās ir ievērojami samazinājusies. Kopš neatkarības atjaunošanas, kad tika vēlēta 5. Saeima, aktivitāte ir sarukusi no teju 90% līdz nepilniem 60%. Tiek prognozēts, ka arī 4. oktobra vēlēšanās balsotāju skaits nepārsniegs 60%.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas